Pagājis gandrīz gads, kopš Džūkstes kultūras namā iedzīvotāji pirmoreiz diskutēja par vēja elektrostacijām un to parkiem Pienavā un Dobelē un no sanāksmes aizgāja ar domu, ka gan jau pētnieki, izpētot to ietekmi uz vidi, cilvēkiem, dzīvniekiem, putniem, kā arī uz īpašumiem, kultūru un vēsturi,  pateiks – vai var šajā vietā būvēt vēja elektrostacijas (VES), vai nevar. Iespējams, ar cerību, ka nevar.

7. septembrī ar secinājumiem tika iepazīstināti iedzīvotāji Dobelē un Džūkstē, par ko rakstījām 18. septembra laikrakstā, savukārt tagad publicējam svarīgākos jautājumus un atbildes, uz kuriem atbildēja SIA «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment» pārstāvji Aiga Kāla un Oskars Beikulis, kā arī projekta īstenotājs – SIA «Eolus» valdes loceklis Gatis Galviņš.

Jāpiebilst, ka iedzīvotāji par šo projektu var izteikties līdz 1. oktobrim, bet 17. septembrī uzsākta parakstu vākšana pret staciju ierīkošanu.

Vibrācija nav pietiekami pētīta

– Jūs savā stāstā nerunājāt par vibrācijas ietekmi?

– Neminēju, jo arī ziņojumā tam ir salīdzinoši neliela loma. Mēs varam vērtēt to, par ko ir pietiekami daudz pētījumu, taču pasaules zinātnes praksē pētnieki atzinuši, ka nav, par ko runāt. Vienā no lielākajiem vibrācijas pētījumiem, kas veikts Vācijā, minēts, ka līdzīgi, kā ar elektromagnētisko lauku, šie līmeņi ir ļoti niecīgi. Faktiski VES ražotāji cenšas izvairīties no vibrācijas, jo tā samazina stacijas ražošanas efektivitāti.

– Kā stacijas tiek salīdzinātas no vibrācijas viedokļa?

– Nav milzīgas atšķirības iekārtu radītajai vibrācijai; jaunām stacijām papildus vibrāciju var radīt tas, ka tās ir lielākas, bet nav indikāciju, ka vibrācijas līmeņa pieauguma dēļ būtu pamats satraukties par būvju drošību. Turklāt Latvijā nav normatīvā regulējuma par vibrāciju vidē, savukārt tajās valstīs, kur ir noteikti vibrācijas robežlielumi, pētījumos par to nesatraucas, un arī mums nav īsti, par ko satraukties.

– Bet kurmi var aizdzīt ar vienu mazu metāla drāti, ko iesprauž zemē?

– Nedomājam, ka ražotājs var atļauties vibrāciju, jo, kā jau teikts, tā ietekmē VES efektivitāti.

– Jūsu piedāvātās stacijas ir jaunas, un tas nozīmē, ka par tām nav nekādu pētījumu?

– Piemēram, Vestas V136 stacija ir 2015. gada modelis, kas ir pietiekami daudzos parkos pasaulē uzstādīta, tikai 2017. gadā tai pievienoja efektīvāku ģeneratoru, kas saražo vairāk megavatu. Būtiskie raksturlielumi – augstums un rotoru diametrs – nemainās.

Gatis Galviņš:

– Tīri teorētiski – kad pirmoreiz tikāmies ar pašvaldību, plānojām 0,5 megavatu vēja staciju, bet tagad runājam par 4 megavatiem.

Aiga Kāla:

– Atzinumā netiks ietverts viens konkrēts modelis, bet gan nosacījums, ka ir jāizmanto līdzvērtīgs vai labāks modelis. Tātad, ja trokšņu līmenis pie stacijas ir 108 decibeli, tad var būvēt tikai līdzvērtīgu vai labāku, jo atzinumā tieši šāda ietekme uz vidi ir izvērtēta.

– Kas notiek ar vecajām stacijām?

– To kalpošanas laiks ir 20-25 gadi; parasti veco staciju demontē un uzstāda jaunu vietā.

Ainava mainīsies

– Mēs Dobelē vaicājām, kur var redzēt vizualizāciju, kā šīs stacijas izskatīsies ainavā?

– Teorētiski saskatāmības attālumu ir iespējams modelēt, bet praktiski to ietekmē laika apstākļi – mitrums, temperatūra…

– Redzamību?! Es jūs pārtraukšu – es vēlos gūt priekšstatu par to, kā tas izskatīsies, bet dokumentā to neatradu. 

– Ziņojumā ir 22 skatu punkti, no kuriem tas redzams.

– Eifeļa tornis, kuru var redzēt no visām Parīzes vietām, ir 300 metrus augsts, bet šīs stacijas būs tikai 50 metrus mazākas par to. Mēs runājam par Zemgales līdzenumu, kur būs 51 šādi torņi. Būtu pareizi parādīt māju un blakus šo torni, lai redzētu, kā tas izskatās.

– Neviens nav teicis, ka nebūs ietekmes uz ainavu – ainava mainīsies, tāpat kā būvējot jaunu tiltu, rūpnīcu, jebko, bet no ietekmes uz vidi novērtējuma viedokļa ir vērtēts, vai šeit ir aizsargājamās ainavu telpas, kuras valsts vai pašvaldību līmenī ir atzītas par vērtīgām un kuras vēlamies saglabāt. Ja par to nav konflikta, mēs sakām, ka šādas ietekmes nav.

– Kā šie torņi tiks nostiprināti?

– VES pamats ir monolīta dzelzbetona konstrukcija, kurā ir līdz 1000 m³ betona un 1500 t tērauda; izmēros – 23×25 metri. Pamatu veidu nosaka VES staciju ražotāji. Ja, veicot grunts noturības analīzi, secinās, ka vajag pāļus, liks pāļus.

– Un atkal būs vibrācija?!

– Puse Rīgas ēku ir būvētas uz pāļiem.

Ieguvumi un zaudējumi

– Kāpēc šādas sapulces netiek organizētas Pienavā, kuras iedzīvotājus tas visvairāk skars? Kāpēc cilvēki tiek aicināti uz Džūksti?

– Šajā gadījumā sanāksmes notiek sadarbībā ar pašvaldību. Par laiku – iepriekšējā sapulcē Džūkstē bija aizrādījums par laiku, bet Pienavā par laiku dienas vidū neteica neko; tad iedzīvotāji bija rakstījuši birojam, ka vēlas, lai sanāksme notiek vakarā. Tāpēc šoreiz bija divas sanāksmes 14.00 un 18.00 ar iespēju pabūt vienā no tām. Arī Dobeles sanāksmē bija vairāki Tukuma novada iedzīvotāji – katrs varēja izvēlēties ērtāko laiku.

– Tika minēts, ka pienavnieki būs ieguvēji? Ko viņi iegūs? Lielākie ieguvēji ir tie, kas iznomā zemi.

Dace Pole, pagastu pārvalde vadītāja:

– Tiks sakārtoti ceļi.

– Kādi ceļi? Pienavas-Džūkstes ceļš tika remontēts, bet kāds tas ir šogad?! Tur ir bedru bedres, kas jau taisītas, nauda vien iztērēta.

Gatis Galviņš:

– Bet vai Pienavas iedzīvotāji var sanākt kopā un izdomāt, ko vēlas? Mēs neesam atkāpušies no tā, ka esam gatavi atbalstīt sabiedriski svarīgus objektus.

– Tas jājautā pienavniekiem, džūksteniekus tas neskar.

Dace Pole:

– Normāls ceļš.

Ar dokumentiem var iepazīties

Ar ziņojumu un tā kopsavilkumu var iepazīties Tukuma novada Slampes un Džūkstes pagastu pārvaldē darba laikā, kā arī Pienavas bibliotēkā un tīmekļa vietnē: www.environment.lv. Rakstiskus priekšlikumus par ziņojumu līdz 1. oktobrim var iesniegt (sūtīt) Vides pārraudzības valsts birojā (Rūpniecības ielā 23, Rīga, LV-1045, tālrunis: 67321173, fakss: 67321049, www.vpvb.gov.lv).

Vairāk lasiet piektdiena, 21. septembra, laikraksta numurā ŠEIT