Mammas un Tuka atvases vizuāli un auguma ziņā jau līdzinās vecākiem, un pēdējās nedēļās tiešraides skatītāji varēja novērot, kā stārķēni trenē palēcienus un vingrina spārnus, gatavojoties pirmajam lidojumam. Kā saskaitījuši cītīgākie tiešraides skatītāji, drosmīgajam stārķēnam pirmdien apritējušas 67 pilnas dzīves dienas. Pērn pirmais lidojums notika 29. jūlijā, jaunajam stārķim esot 69 dienas vecam.

“No plaukstas lieluma putnēniem Mammas un Tuka atvases nedaudz vairāk kā divu mēnešu laikā kļuvušas par staltiem svēteļiem, kas gatavi doties savās gaitās. Pirmais mazuļa lidojums ik sezonu ir sava veida tiešraides kulminācija! Prieks, ka šajā sezonā veiksmīgi izauguši četri jaunie putni. Ceru, ka arī šī gada tiešraide ļāva dabas draugiem uzzināt ko jaunu par Latvijas ainavai tik raksturīgajiem putniem, kādu varbūt iedvesmojot arī līdzdarboties stārķu izmitināšanā. Ja ir tam piemērots lauku īpašums, paši varam sarūpēt mākslīgu ligzdas pamatni, kas varētu kļūt par drošu mājvietu kādam stārķu pārim. Lai arī ar metāla ligzdu pamatnēm cenšamies stārķu ligzdošanu mūsu elektroapgādes infrastruktūrā padarīt drošāku, katru gadu kāds no putniem diemžēl iet bojā saskarsmē ar elektrisko strāvu,” saka “Sadales tīkla” vides pārvaldnieks Artis Kubliņš.

Pirmie ligzdu jūlijā parasti atstāj jaunie stārķi un pēc dažām dienām seko arī vecie putni. Līdz aizlidošanai tie lielākās vai mazākās grupās pulcējas ar barību bagātās vietās un uzkrāj spēkus. Savukārt jau augusta beigās vai septembra sākumā baltie stārķi dosies pārziemot uz siltajām zemēm.

Balto stārķu pāris Mamma un Tuks ligzdā apmetās aprīļa sākumā. Mātīte izdēja piecas olas, un maija vidū izšķīlās pieci cāļi. Vājāko no tiem jūnija sākumā pieaugušais stārķis izmeta no ligzdas. Kā skaidro ornitologi, lielāka olu skaita sadēšana ar sekojošu mazuļu skaita samazināšanu ir baltajiem stārķiem raksturīga, tas ir mehānisms, kas izveidojies ilgstošā evolūcijas procesā. Stārķu tiešraide ļauj cilvēkiem redzēt šo putnu ikdienu ar visiem šai sugai raksturīgajiem notikumiem, mācot arī pieņemt un respektēt cilvēka acij ne tik tīkamus brīžus.

Svēteļu dabiskā ligzdošanas vieta ir koki, kuru zari vai nolūzušu stumbru galotnes spēj noturēt ligzdas smagumu (tās svars var būt pat vairāk nekā 500 kg). Ņemot vērā to, ka kokus ar ligzdas būvēšanai piemērotu zarojumu atrast nav tik viegli, baltie stārķi visbiežāk izvēlas elektrības stabus kā cilvēka veidotu un sev piemērotu alternatīvu dzīves vietu. Pašlaik uz elektroapgādes balstiem ligzdo teju 80 % balto stārķu populācijas Latvijā.

Lai padarītu ligzdošanu drošāku gan putniem, gan apkārtējiem iedzīvotājiem, gan arī mazinātu elektroapgādes pārtraukumu riskus, “Sadales tīkls” zemsprieguma elektrotīklā, kur drošības apsvērumi pieļauj, uzstāda metāla ligzdu pamatnes. Savukārt, konstatējot bīstamas situācijas, ligzdas drošības apsvērumu dēļ no balstiem var tikt noņemtas. Tas tiek darīts ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju un lielākoties ārpus stārķu ligzdošanas sezonas.

Ja ir radusies vēlme un iespēja izmitināt stārķus savā īpašumā, ieteikumus mākslīgas ligzdas pamatnes izveidei var smelties brošūrā “Balto stārķu ligzdu pamatnes”, kas pieejama Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) mājaslapā www.lob.lv. Savukārt par balstu vai jau gatavu metāla pamatņu iegādi un izvietošanu iedzīvotāji var interesēties pie vietējiem elektromontāžas uzņēmumiem.

Tiešraide skatāma “Sadales tīkla” mājaslapā un Latvijas Dabas fonda (LDF) YouTube kanālā, kā arī portālā Dabasdati.lv un LDF mājaslapā (Tiešraižu sadaļā). LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau vairāk nekā 10 gadus, taču šī ir pirmā kamera, kuras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā. Pēdējā desmitgadē putnu vērošana tiešraidē ir guvusi plašu popularitāti visā pasaulē, arī šai balto stārķu tiešraidei seko līdzi interesenti ne vien no Latvijas, bet arī citām valstīm.