Dārzeņi jāsēj un arī pirmā raža jāvāc

Mēneša sākumā turpināsies sējas darbi, jo vairumā gadījumu sēja veicama mēneša pirmajā pusē: sējam redīsus, salātus, dilles, kāļus, zirņus, lauku pupas, rāceņus, burkānus, galda bietes, pētersīļus, sējam visus dārzeņus. Jāuzmanās ar gurķiem, kabačiem, ķirbjiem, sviesta un šabeļpupiņām, kas ir salnu jutīgas kultūras. Tomēr pieredz rāda, ka maija pirmajās dienās zem plēves seguma sētie gurķi dod itin agru un labu ražu. Agrāk, kad šāds segums nebija iespējams, gurķus, pupiņas sēja tad, kad zied ķirši un kastaņi. Bet katram dārza kopējam katrā dārzā jau ir sava pieredze un savi apstākļi, kā arī iespējas. Ir bijuši gadi, kad jau ap 20. aprīlī izstāda agros kāpostus, seleriju, puravu, sīpolu stādiņus. Šogad pavasaris nav agrs, un to, acīmredzot, varēs darīt tikai pēc maija pirmās nedēļas. Kaut gan 9. maijs šogad nav iekļaut stādāmo dienu saraktā, tomēr senāk latvieši tradicionāli to uzskatīja par sīpolu un kartupeļu stādāmo dienu. Te atkal jāņem vērā katra paša pieredze un kam jau nu katrs tic.

Maijā plēves siltumnīcās novācam redīsus un salātus, gatavojam zemi un stādām tomātus, gurķus, papriku, arbūzus un melones, kam esam jau iepriekš izaudzējuši stādus. Bet tos sala jutīgos dārzeņus, kuri baidās no salnām, vēl vismaz līdz kādam 20. maijam, varbūt pat nedaudz ilgāk, vērojot laika prognozes, auklējam siltumnīcā. Ja vēlamies agrīnāku ķirbju ražu, tad vēl maija pirmajās dienas ķirbjus, kabačus, patisonus varam iesēt podiņos dēstiem, kurus, sākoties jūnijam, izstādīsim dobēs. Maijā vācam arī pirmo ražu – izaugušas skābenes, maurloki, ziemas sīpolloki. Ir vērts kaut kur zem lazdu krūma vai cita krūma, kuru mazāk kustina, iesēt vai iestādīt lakšus. Dabā tos plūkt nedrīkst, bet sēklu firmas piedāvā šo augu sēklas. Tās jāsēj vietā, kur zeme netiek daudz rušināta. Ja izdodas ieaudzēt, tad laksis uzzied un izsējas un izveido plašākas audzes. Kur lakši dārzā saauguši, tur arī pašlaik iespējams iegūt vērtīgus, vitamīniem bagātus zaļumus ar ķiploku piegaršu salātiem. Bet, ja lakšu nav, salātu papildinājumam var izmantot arī jaunās gārsu un pieneņu lapiņas. Bet, kad šīs garšas būs apnikušas, mēneša pirmajās dienās iesējam rukollu, kas izaug tikpat ātri kā redīsi. Kad rabarberi jau izmēģināti plātsmaizēs, ķīseļos un uzputeņos, ir vērts turpināt vākt ražu un sagrieztos kātus ielikt saldētavā. Ziemas dienās šie krājumi visai labi noderēs. Jāatceras, ka maijā dārza darbu ir visvairāk, jo ir gan jāsēj, gan jāstāda, gan arī jākopj jau iesētie un uzdīgušie augi.

Par puķu košumu rūpējoties

Maijā sējamas vasaras puķes. Lietderīgi ir narcisēm starp rindiņām iesēt samtenes, kas atbaida sīpolu mušas un tādējādi pasargā narcišu stādījumus. Var sēt arī puķu zirņus, rudzupuķes, kreses, kliņģerītes un citas vasaras puķes. Ir vērts atrast arī vietiņu asterēm, kurām neaudzē stādiņus, bet sēj sēklas paliekošā vietā. Pēdējos gados rudeņi ir vēlīnāki, salnas nāk vēlāk un asteres paspēj jauki uzziedēt arī septembra otrajā pusē. Maijā arī stādām vasaras sīpolus un gumpuķes: gladiolas, mombrēcijas, frēzijas, kallas, dālijas, galtonijas, kannas un citas. Gladiolas gan glabājot, gan stādot zemē apdraud tripši. Labs bija dārzkopības guru Aldoņa Vēriņa ieteikums pirms stādīšanas sīpolus kodināt ar deci. Bet, kā zināms, šāds augu aizsardzības līdzeklis vairs nav pieejams, tad nu nekas cits neatliek kā mēģināt kodināt ar zilo graudiņu (kālija permanganāta) šķīdumu. Bioloģiskie dārznieki šim nolūkam iesaka arī asās paprikas vai ķiploku izvilkumu.

Darāmā netrūkst arī ziemciešu stādījumos: tie jāaprušina, jāravē, jāskatās, vai kur ceri nav izpletušies par daudz, tāpēc tie jāretina, jāpārstāda vai jāierobežo.  Augšanu uzsākušas peonijas, no kurām dažas agrīnākas sugas jau mēneša beigās varētu ziedēt. Arī kokveida peonijas raisa ziedus apmēram ap to pašu laiku, kad ceriņi. Sevišķi labi to var novērot Dārzkopības institūta dārzos. Maijā no salnām jāuzmana lilijas, kuras arī jau būs pastiepušās garumā pretī vasarai. Ja prognozē salnas, tās vajadzētu apsegt ar agrotīklu. Ja to neizdarīs, lilijas bojā neaizies, bet ziedēšana šovasar izpaliks.

Uz lodžijām un terasēm atraitnītes šogad nebeidz vien ziedēt, un tajā pašā laikā  jau saziedējušas tās puķes, kurām agrīnās pavasara ziedētājas būtu jānomaina. Pamazām jāķeras pie šī darbiņa. Iespējams, jāiegādājas vēl kāda balkona kaste, lai varētu laicīgi sastādīt tās puķes, kurām būs jāaug un jāzied visu vasaru, un arī vēl jābauda atraitnīšu ziedēšana, ja tās turpina augt vecajās balkona kastītēs. Maijā arī telpaugus iznesam laukā, tomēr, pirms to darām, aplūkojam laika prognozes un izvērtējam salnu iespējamību. To vislabāk darīt dienā, kad saule paslēpusies aiz mākoņiem, citādi tā telpaugu lapas var apdedzināt. Telpaugi ir mēslojami, laistāmi, nepieciešamības gadījumā arī pavairojami.

Vairāk par darbiem, tostarp, kādus augus izvēlēties balkonu kastēm, var lasīt ŠEIT========>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>