Pētījuma aktualitāti nosaka ne tikai tas, ka pēdējos gados nav veikts līdzīga veida pētījums, kas atspoguļotu
reālo situāciju, bet arī izmaiņas sabiedrībā. Ir mainījušies riska faktori, īpaši pieaugot apdraudējumam
digitālajā vidē, piemēram, kibervardarbībai un seksuālai izmantošanai tiešsaistē. Pētījumā tiks izmantota
starptautiski atzītā ACE (Adverse Childhood Experiences) metodoloģija, ko jau kopš 2006. gada
rekomendē Pasaules Veselības organizācija1, lai visaptveroši novērtētu bērnības pieredzes saikni ar cilvēka
veselību un dzīves kvalitāti pieaugušā vecumā.
Pētījumā plānots iesaistīt vairāk nekā 2800 respondentu skolās visā Latvijā – jauniešus vecumā no 18 līdz
25 gadiem, kuri mācās gan vispārējās, gan profesionālās izglītības programmās. Dalība pētījumā būs pilnībā
anonīma, brīvprātīga un droša. Katrs dalībnieks aizpildīs elektronisku anketu, un visi iegūtie dati tiks
analizēti un publicēti tikai apkopotā veidā, garantējot katra dalībnieka konfidencialitāti.
Pamatojot pētījuma nozīmīgumu, Veselības ministrijas Psihiskās veselības, atkarību profilakses un
integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece Sanita Lazdiņa norāda: “Jebkura veida vardarbība pret
bērnu ir viens no smagākajiem bērnībā gūtās nelabvēlīgās pieredzes veidiem. Šīs pieredzes sekas var novest
pie veselībai bīstamiem paradumiem, kas turpmākajā dzīvē izpaužas kā vardarbīga uzvedība, atkarību
izraisošu vielu lietošana, slikta fiziskā un psihiskā veselība. Savukārt psihiskās veselības aprūpe un atkarību
ārstēšana rada slogu veselības aprūpes sistēmai. Veselības ministrijai ir būtiski ievākt datus par aktuālo
situāciju valstī, lai izvērtētu, kā tā ir mainījusies kopš pēdējā pētījuma veikšanas: novērojami uzlabojumi
vai tieši pretēji – situācija pasliktinājusies. Tāpat šādi dati ir nepieciešami, lai apzinātu mērķa grupas
vajadzības un plānotu turpmāko politiku vardarbības gadījumu pret bērnu novēršanai, t.sk. vai
nepieciešams attīstīt jaunus veselības aprūpes pakalpojumus. Būtiski uzsvērt, ka videi, kurā aug un attīstās
bērns, ir būtiska loma. Taču tikpat svarīga ir dažādu valsts un pašvaldības iestāžu proaktīva darbība, lai jau
preventīvi novērstu un pēc iespējas ātrāk atklātu potenciālos vardarbības pret bērnu gadījumus, vienlaikus
nodrošinot nepieciešamos atbalsta un aprūpes pakalpojumus ģimenēm, kā arī skaidrus rīcības algoritmus
atbildīgajām valsts un pašvaldību iestādēm, jo vardarbības novēršana ir kopīga atbildība.”
1 World Health Organization & International Society for Prevention of Child Abuse and Neglect (2006). Preventing
child maltreatment: a guide to taking action and generating evidence.
Centra “Dardedze” pārstāve Anda Avena uzsver pētījuma nozīmīgumu: “Pētījums par bērnībā gūto
nelabvēlīgo pieredzi palīdz mums kā sabiedrībai būt godīgiem pret sevi un saprast, kas un cik lielā mērā
ietekmē bērnību, atstājot nospiedumu uz cilvēka turpmāko dzīvi. Tas ļauj apzināties vardarbības, tai skaitā
bērnu pamešanas novārtā apmērus un vienlaikus ieraudzīt arī citus negatīvos faktorus, kas laupa bērnam
drošo pamatu – vecāku konflikti, atkarības un mentālās veselības problēmas. Zinot šo riska faktoru
izplatību, varam daudz efektīvāk plānot atbalsta pakalpojumus, balstoties reālos datos, nevis minējumos
vai sajūtās. Turklāt jāuzsver, ka šādi pētījumi būtu veicami regulāri – tikai sistemātiski ievācot datus, mēs
varam novērtēt, vai tas, ko darām, bērniem patiešām palīdz.”
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Metodiskās vadības centra pārstāvis Ņikita Bezborodovs skaidro
nelabvēlīgas bērnības pieredzes ietekmi: “Sabiedrībā visi zina, ka paaugstināts holesterīna līmenis ir riska
faktors infarktam. Daudz mazāk runā par to, ka arī bērnībā piedzīvota emocionāla vai fiziska vardarbība
tālākajā dzīvē ir tiešs riska faktors ne tikai psihiskām, bet arī fiziskām saslimšanām. Pētījumi skaidri pierāda
– jo vairāk nelabvēlīgu pieredžu bērnībā, jo pieaugušā vecumā lielāks risks saskarties ar depresiju,
atkarībām un pat sirds un asinsvadu slimībām. Šīs agrīnās pieredzes ir viens no galvenajiem, bet līdz šim
nepietiekami apzinātiem sabiedrības veselības riska faktoriem, tādēļ ir kritiski svarīgi iegūt jaunus datus
par aktuālo situāciju Latvijā, jo pēdējais līdzīga mēroga pētījums veikts pirms vairāk nekā desmit gadiem.”
Bērnu aizsardzības centra vadītāja Gunita Kovaļevska iezīmē pētījuma datu nozīmi atbalsta pasākumu
plānošanā: “Bērnu aizsardzības centrs, protams, no šī pētījuma cer saņemt ieguvumus savam darbam:
plānojot un attīstot atbalsta pakalpojumus, mēs varētu ņemt vērā pētījuma rezultātā identificētās vajadzības.
Ilgtermiņā tas noteikti būtu milzīgs ieguvumus, jo mūsu valstī, kā zināms, nav plašu salīdzinošo datu par
vardarbības ietekmi tieši uz bērniem.”
Tuvākajā laikā pētījuma reprezentatīvajā izlasē iekļautās izglītības iestādes saņems uzaicinājumu
piedalīties. Ar šo pētījumu jauniešiem tiek dota iespēja sniegt savu unikālo ieguldījumu, palīdzot lēmumu
pieņēmējiem labāk izprast viņu paaudzes pieredzi un vajadzības. Katra atbilde ir svarīga, lai veidotu uz
datiem balstītus ieteikumus un radītu reālas pārmaiņas sabiedrībā.
Plašāka informācija par pētījuma norisi, metodoloģiju un dalību pieejama vietnē
https://www.esparveselibu.lv
Nav vēl komentāru.