Tieši Ļvivā M. Hruševskis arī 20. gadsimta sākumā  aprakstīja Ukrainas vēsturi, atainojot ukraiņus kā atsevišķu tautu ar savu vēsturi, pretēji iepriekš dominējošam krievu vēsturnieku viedoklim, ka Krievijai bijusi noteicošā loma reģiona vēsturē. Tādējādi ievērojamais valsts vīrs toreiz nostiprināja Ukrainas identitātes apziņu, tas bija vēl cariskās impērijas laikā… Neformāli M.Hruševskis Ukrainā tiek arī uzskatīts par valsts pirmo prezidentu, jo viņš bija pirmais Ukrainas Centrālās Radas priekšsēdētājs (1917—1918), kas arī pasludināja Ukrainas Tautas Republikas neatkarību. Viņa attēls šobrīd rotā 50 grivnu ukraiņu naudas zīmi. Studijas ‘Krāsmutes’ radītie ukraiņu un latviešu folklorā balstītie sieviešu simboliskie tēli joprojām veiksmīgi turpina garīgi stiprināt ukraiņus īpašajā pārbaudījumu laikā. Latvijas un visu Baltijas valstu vārdus ukraiņi izrunā ar pateicību un pietāti, jo visas trīs mazās valstis gan parādija kā veiksmīgi atgūt un nostiprināt savu neatkarību, gan arī šobrīd rāda piemēru citām Rietumeiropas valstīm kādam patiešām būtu jābūt adekvātam atbalstam Ukrainas valstij, lai tiktu panākta galīgā uzvara pār fašistisko krievijas mēri. Mazais, taču tik skaistais Tukuma novada mākslinieču solidaritātes apliecinājums krāsās un tēlos turpina nest gaismas piepildītus iedvesmas augļus. Izstādes atklāšanā ar pateicības uzrunām māksliniecēm piedalījās arī viens no ceļojošās izstādes atbalstītājiem, Latvijas goda konsuls Ļvivā Volodimirs Garcula, kā arī ievērojamais Ukrainas disidents Miroslavs Marjinovičs. Cīņa turpinās un katrs no mums lieto tos ieročus un tās atbalsta iespējas, kas ir katra mūsu rīcībā.