Ikviens aicināts aizpildīt vienkāršu digitālo anketu: https://ej.uz/alejudetektivs, kur iespējams atzīmēt alejas atrašanās vietu, pievienot fotogrāfijas un īsu aprakstu. Tādējādi kopīgi varam apkopot vērtīgo aleju informāciju vienuviet un veidot pamatu to saglabāšanai nākotnē.
Kāpēc sabiedrības iesaiste ir svarīga?
Latvijā šobrīd kā īpaši aizsargājamas noteiktas vien 63 alejas, tomēr daudzās vēl gaida, lai tās pamanītu un novērtētu. Alejas ir nozīmīga mūsu bioloģiskās daudzveidības daļa un ekoloģiskās infrastruktūras posms – tās kalpo kā sugu pārvietošanās koridori, sniedz vēju aizsardzību un bagātina kultūrainavu.
Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Green Guardians” komanda uzsver: “Mēs ticam, ka tieši cilvēki, kas dzīvo šajās vietās, var palīdzēt apzināt vērtības, kuras citādi var palikt neredzētas – gan vietējām pašvaldībām, gan dabas aizsardzības speciālistiem”.
Aizpildītās anketas tiks gaidītas līdz 15. novembrim, un no tām iegūto informāciju izpētīs eksperti. Informācija sniegs detalizētāku priekšstatu par alejām un to stāvokli. Iegūtie dati ļaus uzzināt vairāk par alejās esošo koku aptuveno vecumu un skaitu, ļaus fiksēt koku sugas (dendroloģisko sastāvu), attālumu starp rindām un stādījumiem, kā arī alejas kopējo stāvokli – vai aleja ir vesela, bojāta vai apdraudēta. Tāpat tiks apkopota informācija par aleju aizsardzības statusu, izcelsmi, vēsturisko nozīmi un, cik vien iespējams, arī par īpašnieku vai pārvaldītāju. Šie dati būs nozīmīgs pamats aleju saglabāšanai un apsaimniekošanai nākotnē.
Projektā paredzētas arī izglītojošas aktivitātes skolām, pašvaldībām un sabiedrībai, jo ikviens var kļūt par koku aleju detektīvu un atklāt noslēpumus, ko slēpj senās, vēsturiskās alejas. Projekta laikā notiks darbnīcas un lekcijas par alejām kā daļu no ilgtspējīgas ainavas.
Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv
tada sajuuta ka musu varenajiem kungiem latvijas zalais zelts ir r jaaizcert..jo interesee tikai nauda.atlauj uzcirst pat kokus ar mazu diametru...kad mezi jau parvertusies par izcirtumuem ar stremelem..apdraidot gan augu valsti gan putnu sugas..driz vairs nebus ko elpot jo koki razo skabekli un pazemina temoeraturu un atmosferassasilsanu..vai tiesam jums nauda ir svarigaka par latviju bez meziem bez alejam bez purviem..un dzivajam sugam..tas vienkarsi ir noziegums...tada visatlautiba nesodamiba un aljatiba nav he vienaa valstii..tautas viedoklus un iebildumus heviens neuzklausa un veeraa nenem..jaurajums tad kam pieder latvija..saujinai kangaru kuri izpilda svesu varu paveles..?..sodien biju dzervenes..ari purviem heliek mieru..apjart mezs tiek izvedts koki iezimeti..kautkadi sarkani stabini purva malas..laudis baumo ka tur busot veja generatori..skumji verot kaa tiek iznicinaata daba...panakt pretejo var neginat pec si iraksta ieteikumiem....bet jautajums vai ko panaks aleju saglabasanas jautajumaa sahaa bezatbildigajaa greizo spogulu valstibaa. idomaaju ir problemaatiski
baudu purva burviibu un priecajos par taa neparasto skaistumu..un sartajam dzervenu krellem..tapec lasit un komentet iznak maz...list lietus..es agraa rita stundaa jau meroju purva taku..ta piebirusi jau ar lapam...esmu viena purvas..un zveru pedas...nebaidos vairs no tumsas man taa patik.. ne no zveriem ne vadataja..jo ta ir mana ikdiena...sogad dzervenu ir pamaz..daudz jaabradaa.un purvs sorit bija slapjs..pulksens astoni..saku darbu..dzirdu mistiskas skanas..peksni ar troksniparlido purva putns satrukstos...lasu ogas..un peksni smalkaa balstina man saka cau..neviena nav..protams aizmirsu sasveicinaties ar meza maati..atbildu cau.cau..dod man milaa speku un izturiuun salasit daudz ogu...salasiju..tikai stundu tas janes no purva ..viegli nav..bet Adel var..paldies un atta mamma daba paldies par ogam.tu esi briniskiga un daasna.tiksimies riit.