Saraksta numurs 6

1. Augusts Brigmanis (1952), precējies, latvietis, dzīvo Tukuma novadā, augstākā izglītība (LLA, 1975, agronoms-ekonomists), Saeimas deputāts, centriskās partijas «Latvijas Zemnieku savienība» priekšsēdētājs, «Zaļo un zemnieku savienības» valdes loceklis; pieder divi zemes gabali Tukuma novadā, z/s «Priedule» Tukuma novadā, zeme – apbūves gabali Jelgavā un māja Tukuma novadā; kapitāla daļas: a/s «Jelgavas dzirnavnieks» 10 lati (10 gab.); skaidras naudas uzkrājumi: 2000 lati; bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi kopā: 77 527.79 lati.

Kopš 2000. gada vada Latvijas Zemnieku savienību. 2002. gadā ievēlēts 8. Saeimā; toreiz bijis arī a/s «Rīgas centrāltirgus» valdes loceklis, Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas prezidents, piederēja zeme Pūres pagastā, jaunbūve Pūrē un z/s «Priedule», Subaru (1997), traktors Valmet (1998), kombains John Deer (lietots, reģistrēts 2001), 1 207 a/s «Straume» akcijas (1 207 lati), 100 a/s «Centrāltirgus» akcijas (100 lati), 10 a/s «Jelgavas dzirnavnieks» akcijas (10 lati), 21 000 latu kredīts «Unibankā» uz 5 gadiem, bezskaidrā naudā uzkrājis 1 702 latus. Kopš tā laika nemainīgi ir zaļo zemnieku frakcijas priekšsēdētājs Saeimā. 2006. gadā ievēlēts 9. Saeimā; toreiz norādījis, ka dzīvo Pūres pagastā, piederējis arī dzīvoklis Rīgā, bijušas parādsaistības 14 030.54 latu apmērā, bezskaidrā naudā uzkrāti 28 747.87 lati. 2006. gadā publicēta informācija, ka z/s «Priedule» no ES saņēmusi 17 018 latus. 2007. gada nogalē pirmais no daudziem tautas kalpiem sodīts, jo par savu palīdzi Saeimā algojis sievu Elitu un tādējādi pārkāpis interešu konflikta novēršanas likuma prasības. Vēl tika prasīts, bet netika atbalstīts priekšlikums sodīt viņu par lauksaimniecības tehnikas izīrēšanu paša zemnieku saimniecībā «Priedule». 2010. gada 15. jūnijā medijiem paudis gatavību derēt, ka apvienība «Vienotība» izjuks, bet par zaļo zemnieku panākumiem (20 vietām Saeimā) nešaubījās. Kādā intervijā norādījis, ka pēdējo divu Saeimu laikā zaļie zemnieki un attiecīgi arī viņš nekad nav bijis opozīcijā: "Es esmu nācis pie secinājuma – ja gribi dzīvē kaut ko izmainīt vai kaut ko sasniegt, tad ir jābūt valdībā. No opozīcijas var kritizēt un ir varbūt citas priekšrocības, bet tas nav mans aicinājums."

2. Andris Bērziņš (1955) Tautā saukts «bērnu Bērziņš». Latvijas Bērnu fonda izveidotājs un vadītājs, pašlaik ir tā valdes loceklis. Vienmēr par svarīgāko uzskatījis palīdzību cilvēkiem. Absolvējis Latvijas Valsts universitāti 1979. gadā franču valodas un literatūras specialitātē, ieguvis pasniedzēja, tulka kvalifikāciju. 9. Saeimas deputāts. Īpašumā vieglā automašīna «Volkswagen Sharan», ražota 2004. gadā. Skaidras naudas uzkrājumi 3500 USD, bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas rēķinu karšu kontu atlikumi SEB bankā Ls 12 833,2.

3. Viola Lāzo (1954.) Publiciste, iesaistās Eiropas projektu izstrādē. Jebkurai problēmai grib rast ātru risinājumu. Bijusi Latvijas Republikas 7. Saeimas deputāte, pārstāvot Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju.

Īpašumā ir divi dzīvokļi un zeme Rīgā, zeme un ēka Salacgrīvas novadā, kā arī vieglā automašīna BMW, ražota 2002. gadā, reģistrēta 2009. gadā. Pieder kapitāla daļas SIA «Forsa Balt» Ls 320 vērtībā (16 gab.), skaidras naudas krājumā – Ls 7000. Vēl ir bezskaidras naudas summas vairākās valūtās a/s «Parekss banka».

4. Baiba Rivža (1949). Saeimas deputāte, LLU profesore, bijusī izglītības ministre. Viņas vārds bijis saistīts ar vairākiem skandāliem. 2006. gadā parādījās informācija, ka B. Rivžas vīrs – LLU prorektors Pēteris Rivža, ar sievu noslēdzis līgumu ES finansēta projekta ietvaros 600 latu apmērā, līdz ar to pārkāpjot interešu konflikta novēršanas likumu. Tajā pašā gadā, būdama ministre, B. Rivža atcēla no amata Izglītības ministrijas valsts sekretāri Kristīni Jarinovska, kura bija iecelta iepriekšējās ministres Inas Druvietes (Jaunais laiks) laikā. Pret K. Jarinovsku ierosināja divas disciplinārlietas, no kurām viena bija par pilnvaru pārsniegšanu, slimības laikā interesējoties par darba lietām. Valsts civildienesta pārvalde B. Rivžas rīcību atzina par nepamatotu, lika viņai atjaunot K. Jarinovsku amatā un atcēla viņas ierosinātās disciplinārlietas. Šovasar B. Rivža kopā ar partijas biedri Skaidrīti Pilāti iesniedza Saeimas komisijā grozījumus privatizācijas pabeigšanas likumā, kas paredzēja ievērojami samazināt vēl neprivatizētās valsts un pašvaldības zemes vērtību lielo privatizētāju, tostarp Andra Šķēles labā, un radot vairāku miljonu latu lielus zaudējumus valsts budžetam. Valsts prezidents šos grozījumus nosauca par valsts nozagšanu un lūdza par tiem nebalsot, turklāt deputātes nevarēja izskaidrot, kāpēc tādus iesniegušas. Viņas grozījumus atsauca.

5. Jevgenijs Kisiels (1938). Dzīves daudzi gadi saistīti ar sportu, vadījis šo jomu bijušajā Bauskas rajonā, 1970. gadā ievēlēts par VEF sporta kluba priekšsēdētāju. Ir augstākā izglītība, Latvijas Fiziskās kultūras institūtu absolvējis 1964. gadā. Latvijas Bobsleja federācijas goda prezidents. Atjaunotajā Latvijā pievērsies uzņēmējdarbībai. A/s «Latvijas nafta» prezidents un ģenerāldirektors, Latvijas Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības prezidents, Latvijas Atjaunojamās enerģijas konfederācijas prezidents. Pieder nekustamie īpašumi Latvijas vairākos novados un Rīgā. Reģistrēti vairāki transporta līdzekļi. Parādsaistību summa Ls 49 000, aizdevumu summa Ls 121 000. Uzkrājums skaidrā naudā Ls 48000. Pieder kapitāla daļas vairākos uzņēmumos.

Precējies, ģimenē divi dēli.

6. Guntis Rozītis (1948). Ilggadējs Ozolnieku novada deputāts, LLU profesors, pēc izglītības zootehniķis. LLU zirgkopības mācību centrā «Mušķi» vadītājs. Kandidēšanu Saeimas vēlēšanās skaidrojis ar Ozolnieku novada domes vēlmi iegūt savu pārstāvi parlamentā.

7. Dace Reinika (1958). Labklājības ministrijas Administratīvais departamenta direktore, iepriekš bijusi Annas Brigaderes vidusskolas direktore, Tērvetes pagasta padomes deputāte. Pagājušā gada martā, kad Tautas partija pameta Valda Dombrovska (Jaunais laiks) vadīto valdību, D. Reinikai tika piedāvāts kultūras ministra amats, taču viņa atteicās.

8. Uldis Augulis (1972). Labklājības ministrs. Bijis Bērzes pagasta padomes priekšsēdētājs, Dobeles Autobusu parka padomes priekšsēdētājs. Augstākā izglītība finanšu vadībā. Pagājušajā gadā, kad U. Augulis bija labklājības ministrs, ministrija, lai glābtu finanšu situāciju valstī, valdībai ierosināja par 10 procentiem samazināt pensijas, bet strādājošajiem pensionāriem ļaut saņemt tikai 30 procentus no pensijas. Šo normu vēlāk Satversmes tiesa atzina par neatbilstošu Satversmei.

9. Jānis Kovals (1977) Absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti informācijas tehnoloģiju specialitātē. Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu studiju programmā «Vides pārvaldība». Vides ministrijā ieņem Sabiedrības informēšanas nodaļas vadītāja amatu. Vecumnieku novada domes deputāts. Kopš 2008. gada ZZS Vecumnieku novada nodaļas vadītājs. J. Kovala īpašumā ir apbūves gabals Vecumnieku novadā un vieglā automašīna «Volvo». Kandidāta parādsaistības ir 162 034 lati. Naudas uzkrājumu nav. Par J. Kovala priekšrocībām Vecumnieku pašvaldības kolēģi uzskata vispusīgu izglītību, kompetenci vides aizsardzības jautājumos, precizitāti. Nebūdams jaunu ideju izteikts ģenerētājs, kandidāts ir apliecinājis analītiķa spējas likumu, lēmumu un citu svarīgu dokumentu apspriešanā. Vecumniekos J. Kovalu uzskata par «ļoti zaļi» domājošu un sportisku cilvēku, kurš tālab ir guvis ievērību vietējo jauniešu vidū. Daži spriež, ka J. Kovals varētu būt veiksmīgs teorētiķis, kurš papildinātu vides aizsardzības atbalstītāju pagaidām nelielo grupējumu. Pats J. Kovals bez ilgām pārdomām piekritis balotēties, jo "pašreizējā situācija valstī šķiet ļoti satraucoša. Daudzi lēmumi tiek pieņemti atsevišķu politisku grupējumu, nevis visas sabiedrības interesēs".

10. Ilze Vītola (1976). Jelgavas novada domes deputāte, novada sociālā dienesta darbiniece. Augstākā izglītība ekonomikā. Iepriekš bijusi Līvbērzes pagasta padomes priekšsēdētāja, un viņas vadītā pašvaldība 2008. gadā bija viena no tiem desmitiem pašvaldību, kas vērsās Satversmes tiesā, apstrīdot pagastu apvienošanas plānu novados. 2009. gada rudenī I. Vītola kopā ar vēl vairākiem deputātiem un novada domes darbiniekiem piedalījās darba dienā rīkotās medībās, kuru novads pēc tam nosauca par darba semināru un kas izpelnījās gan Pašvaldību lietu ministrijas, gan plašu sabiedrības nopēlumu.

11. Aivars Dronka (1963). Skrīverietis Aivars Dronka līdz šim bija pazīstams lauksaimnieciskajā biznesa vidē. Kandidāts trijās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību – «Skrīveru sēklkopības sabiedrība», «Latvijas Šķirnes sēklas» un «Zaļās zemes enerģija» – ir valdes priekšsēdētājs, arī zemnieku saimniecības «Dronkas» līdzīpašnieks. Pērn kandidējis uz Skrīveru novada domi, kur ticis arī ievēlēts. Novada domē Aivars Dronka pilda arī iepirkumu komisijas locekļa pienākumus. Viņam pieder zeme un ēkas Skrīveru novadā, nav gan zināms, cik hektāru. Ir arī traktors un tā piekabe, bet nav nevienas automašīnas. Maz gan ticams, ka A. Dronka radis staigāt kājām. Parādu deputāta kandidātam nav, toties aizdevis vairāk nekā 71 000 latu. Ir arī skaidras naudas uzkrājums – Ls 27 000.

Acīmredzot savu zemnieka saimniecību un lauksaimnieciskās ražošanas nozares A. Dronka ir nostabilizējis, ja nolēmis «iet politikā», jo savienot Saeimas deputāta un pašreizējo darbu ievēlēšanas gadījumā nebūs iespējams, raksta vietējais laikraksts «Staburags».

12. Rūta Bendere (1951). Fiziķe, zinātņu doktore. Strādājusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūtā. 15 gadu organizē atkritumu saimniecību, rosīgi darbojas Atkritumu saimniecības asociācijā. Meklē loģiskus risinājumus gan ikdienas situācijās, gan darba un politiskajās aktivitātēs.

Īpašumā vasaras māja Rīgā, vieglā automašīna «Nissan Almera», 2004. izlaides gads. Parādsaistības – Ls 10 000, pieder viena kapitāla daļa (Ls 200) SIA «Vides risinājumi».

13. Juris Cielavs (1943). Centriskās partijas «Latvijas Zemnieku savienība» Bauskas nodaļas vadītājs. Bijis Bauskas rajona Vecsaules pagasta padomes priekšsēdētājs, kopš šī gada vidus ir arī Bauskas novada domes deputāts. Joprojām daudz laika un enerģijas velta darbam savā zemnieku saimniecībā.

Pagasta iedzīvotāju vērtējumā ilglaicīgais pašvaldības darbinieks guvis augstu atzinību, tomēr iemantojis arī nelabvēļus. Ozolaines ciema ļaudis viņu uzteica par atbalstu izglītības jomai. Savukārt Vecsaules pusē daudzi kritizēja par nepietiekamu uzņēmību, tostarp nespēju asi reaģēt, lai saudzētu un atjaunotu vietējos, arī valsts nozīmes ceļus. Uz Saeimu kandidējis arī pirms četriem gadiem.

14. Jānis Kalniņš (1954). Vispusīgi izglītots kandidāts. Beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāti, Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti. Ieguvis ekonomista-grāmatveža, ekonomikas skolotāja vidusskolā un sociālā pedagoga kvalifikāciju. Kopš 2009. gada – Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks. J. Kalniņš ir bijis Skaistkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs, Skaistkalnes vidusskolas direktors, ilgus gadus strādājis par pedagogu. Viņa radošā veiksme ir paša dibinātais un vadītais jauniešu pūtēju orķestris «Skaistkalne». Saeimas kandidāta iesniegtajā deklarācijā visas ailītes ir tukšas, jo nekas cits, izņemot motorolleru, viņam nepieder. Tas gan 2009. gadā nozagts, taču lietas izmeklēšana vēl nav pabeigta, tādēļ transporta līdzeklis bija jādeklarē. J. Kalniņš ir autoritāte vietējās sabiedrības visās vecuma grupās. Skolēni viņu uzskata par labu, radošu pedagogu, pieaugušie apbrīno enerģiskumu, komunikācijas prasmi, humora izjūtu. Lai arī J. Kalniņš bauda īpašas simpātijas, viņa balotēšanos Saeimas vēlēšanās sabiedrība vērtē neviennozīmīgi. Iedzīvotāji uzskata, ka daudz labāk būtu, ja J. Kalniņš paliktu savā vietā, citādi viņa ievēlēšanas gadījumā vietējā sabiedrība zaudētu dzinējspēku un pozitīvu orientieri.

15. Irēna Romanovska (1977). Izteikta «zaļās domāšanas» pārstāve. Kandidāte pirms desmit gadiem beigusi Latvijas Kultūras akadēmiju, ir individuālā komersante viņai piederošajā Ekotūrisma aģentūrā un Sēlijas amatniecības un tūrisma attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja. Viņai pieder zeme, māja un saimniecības ēka Jaunjelgavas novadā. Kandidāte atklāj, ka viņai ir arī parādsaistības – vairāk nekā 43 000 latu. Saeimas vēlēšanās jaunjelgaviete startēt nolēmusi pēc Zaļās partijas uzaicinājuma. Pērn mēģinājusi tikt arī Jaunjelgavas novada domē, taču neveiksmīgi. Ieguvusi 141 balsi un palikusi desmitā aiz svītras. Interesanti ir līdzšinējie kandidātes ziedojumi. Nevienu latu I. Romanovska nav devusi «zaļajiem», bet divreiz naudas artavu sniegusi Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai. 2007. gadā ar 900 latiem bija otra lielākā ziedotāja šai partijai, pēc gada partijas kasi papildinājusi vēl par 1000 latiem. Jautājot, vai «sociķi» ir tuvāki par «zaļajiem», I. Romanovska skaidro, ka Latvijas Zaļajai partijai tuvāka partija ir Latvijas Zemnieku savienība, savukārt Eiropā «zaļā kustība» un sociāldemokrātija balstās uz viņai saprotamām un sociāli empātiskām vērtībām. Tikai Latvijā šīs vērtības iedzīvināt neesot viegli.

16. Alfreds Ķieģelis (1949). precējies, dzīvo Kandavas novadā, augstākā izglītība (LLA, 1973, inženieris mehāniķis), pensionārs; pieder nekustamais īpašums Kandavas novadā; pieder Nissan Patrol (2000); kapitāla daļas: Tukuma rajona Patērētāju biedrība 50 lati (1 gab.). Sešus gadus bijis Kandavas novada domes priekšsēdētājs (2003-2009). 1997. gadā startēja Kandavas pilsētas ar lauku teritoriju domes vēlēšanās no saraksta «Darbs un sociālās garantijas» (kopā ar Kandavā leģendāro Daini Rozenfeldu), palika otrais; toreiz bija Kandavas domes priekšsēdētāja vietnieks. 2001. gadā ievēlēts Kandavas domē; pirms vēlēšanām bija SIA «Kandavas koks» izpilddirektors, toreiz piederēja dzīvoklis Kandavas pagastā, z/s «Rītiņi» Kandavas pagastā, 2 kapitāla daļas SIA «SO&LA Kandavā». 2003. gadā ārkārtas sēdē kļuva par domes priekšsēdētāju. 2005. gadā ievēlēts Kandavas novada domē; toreiz bija arī sabiedriskās organizācijas Mednieku un makšķernieku kluba «Valdeķi» priekšsēdētājs. 2009. gadā ievēlēts Kandavas novada domē, virzīts domes priekšsēdētāja amatam, saņēma tikai piecas balsis pret desmit un paziņoja par deputāta mandāta nolikšanu. 2009. gadā Valsts svētkos saņēma Kandavas novada domes Goda rakstu "par pašaizliedzīgu darbu un entuziasmu Kandavas novada vadīšanā un attīstībā". Zaļo zemnieku reklāmas materiālā pirms 10. Saeimas vēlēšanām nosaukts par z/s «Rītiņi» īpašnieku. Ķieģeļa zemnieku saimniecība «Rītiņi» reģistrēta 1992. gada 13. martā, atrodas Kandavas pagastā; turpat reģistrēta arī SIA «MK Lietaskoks» (2009. gada 23. janvārī, nozare: vairumtirdzniecības starpnieku darbība, mazumtirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos) un mednieku klubs «Valdeķi» (2003. gada 24. martā).

17. Kristaps Budrēvics (1988). Par kandidātu pieejama skopa informācija – vidējā izglītība, Spīdolas ģimnāzijas absolvents, jauno uzņēmēju apvienības vadītājs, valdes loceklis uzņēmumā «Business&Lifestyle», kuras profils ir biznesa konsultācijas un pakalpojumi.

18. Daiga Reča (1966), precējusies, dzīvo Tukuma novadā, augstākā izglītība (Liepājas Pedagoģiskais institūts, 1992, pedagoģijas un psiholoģijas pasniedzēja, audzinātāja; LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, 2000, izglītības zinātņu maģistre; LU Juridiskā fakultāte, 2007, jurista kvalifikācija), Tukuma novada domes deputāte, Tukuma novada pašvaldības aģentūras «Tukuma novada Sociālais dienests» juriste, Tukuma vakara un neklātienes vidusskolas skolotāja; pieder dzīvojamā māja Tukuma novadā; pieder Mazda Xedos 6 (1997); parādsaistības: 153 000 eiro; kapitāla daļas: Pūres kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība 10 lati (1 gab.). 1997. gadā sāka strādāt par Jaunsātu pamatskolas direktori, amatā sabija līdz 2005. gadam. 2002. gadā startēja 8. Saeimas vēlēšanās no politiskās apvienības «Centrs» saraksta; toreiz bija Jaunsātu pamatskolas direktore, Jaunsātu pagasttiesas locekle, partijas «Latvijas brīvībai» priekšsēdētāja vietniece un redakcijas komisijas priekšsēdētāja, piederēja dzīvoklis un gruntsgabals Tukumā. 2009. gadā no zaļo zemnieku un tēvzemiešu apvienotā saraksta ievēlēta Tukuma novada domē; pirms tam bija Jaunsātu pagasta padomes priekšsēdētāja, Jaunsātu pamatskolas skolotāja, Tukuma vakara un neklātienes vidusskolas skolotāja. Tūliņ pēc vēlēšanām bija gan deputāte, gan Jaunsātu pagasta izpilddirektore. Ir Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras jautājumu komitejā.