«Vienotībā» apvienojušās partijas: «Pilsoniskā savienība» (2008), «Sabiedrība citai politikai» (2008), «Jaunais laiks» (2002). Apvienība dibināta 2010. gada 6. martā.

«Jaunais laiks» ir labēja politiskā partija, dibināta 2002. gada 2. februārī, vairākus gadus saistīta ar kādreizējā vadītāja Einara Repšes vārdu. Kam attiecīgi gan lielākais atbalstītāju, gan noliedzēju pulks. Lielākos pārmetumus izpelnījies par to, ka, uzsākot politisko karjeru, tautai lūdzis saziedot viņam vienu miljonu latu; arī par to, ka piedalījies nekustamo īpašumu biznesā un uzkrājis ievērojamus parādus; ka aizrāvies ar dārgu transporta līdzekļu (lidaparātu un kuteru) iegādi; ka kopā ar partiju attiecies no varas, atkāpjoties no valdības vadītāja amata. Patlaban partijas valdes priekšsēdētāja ir Solvita Āboltiņa. Pašreizējā Saeimā partijai ir 15 deputāti, valdībā partijas ziņā ir Ministru prezidenta amats (Valdis Dombrovskis), Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu un Kultūras ministrijas (attiecīgi Artis Kampars, Einars Repše, Linda Mūrniece un Ints Dālderis). Partijas pārstāvji vada Līgatnes, Cesvaines un Rūjienas pašvaldības, savi deputāti tai ir arī Tukuma novada domē (Juris Bogužs un Dace Lebeda) un Kandavas novada domē (Normunds Štoferts). Eiropas parlamentā partiju pārstāv Arturs Krišjānis Kariņš.

Skandāli: Rēzeknes burtnīciņas: 2005. gada augustā VID veica pārbaudi Rēzeknes gaļas kombinātā, konstatējot nodokļu nemaksāšanu un grāmatvedības pārkāpumus. Uzņēmuma vadītājs un līdzīpašnieks bija Jaunā Laika biedrs, tikko Rēzeknes domē ievēlētais deputāts Guntis Piteronoks. 2006. gada augustā laikrakstā «Neatkarīgā Rīta Avīze» tika publicēti G. Piteronoka telefona sarunu ierakstu atšifrējumi, kas veikti laikā, kad notika VID pārbaude. Sarunas liecināja, ka, iespējams, daļa no Rēzeknes gaļas kombināta neuzskaitītajiem ieņēmumiem ir izmantota partijas JL priekšvēlēšanu kampaņai Rēzeknē, kā arī JL valdes loceklei Ievai Zvejsalniecei bez maksas ir izsniegti gaļas izstrādājumi. Pēc VID pārbaudes G.Piteronoks apturēja savu darbību partijā, bet drīz pēc telefona sarunu nonākšanas atklātībā viņš atkāpās no Rēzeknes domes deputāta amata. 2006. gada oktobrī kriminālprocess tika izbeigts, jo G. Piteronoks vienojās ar prokuroru par soda naudas samaksu.

Izņemot Rēzeknes burnīciņas, oficiāli neviens cits skandāls Janajam laikam piedēvēts netiek, taču partijas autoritāti noteikti ir grāvuši partijas iekšējie kašķi. Par vienu no to rosinātājām uzksata par politisko intriganti sauktā, tagadējā ES parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kas pēc Eiropas komisāres amata zaudēšanas pievienojās partijai 2006. gada 30. janvāri, bet jau 2008. gada janvārī, būdama Saeimas deputāte un «Jaunā laika» frakcijas dalībniece, no partijas izstājās, pievienojoties «Pilsoniskajai savienībai». Taču lielākais biedru skaists partiju apstāja 2008. gada sākumā, kad no «Jaunā laika» vienlaicīgi izstājušies 22 biedri – astoņi pilsētu un pagastu vadītāji, septiņi līdzšinējie partijas nodaļu vadītāji un vairāki citi pašvaldību deputāti. Turklāt tā brīža JL ģenerālsekretāra vietnieks Jānis Sijāts, kurš vadīja arī JL Cēsu nodaļu, paziņoja, ka vēl no JL aiziešot vismaz 100 biedri no partijas nodaļām. Iemesls: partijas beidri neredzs jēgu darboties partijā, kas nav pie varas un nekādus procesus nespēj ietekmēt.

Darbi:

*Kopš 2006. gada bijusi opozīcijā Aigara Kalvīša un pēc tam Ivara Godmaņa valdībai, varas grožus savās rokās ņēma 2009. gada martā.

*2007. gadā ierosināja referendumu par 2007. gada 1. marta likuma «Grozījumi Nacionālās drošības likumā» atcelšanu. Nepietiekamās vēlētāju aktivitātes dēļ pirmsreferenduma aptaujā pats referendums nenotika.

*2008. gada vasarā aizstāvēja nepieciešamību referendumā balsot par Satversmes grozījumiem, lai tauta varētu atlaist Saeimu. Likumprojekts tika nodots Saeimas komisijām.

*2008. gada decembrī Dombrovskis norādīja, ka nodokļu paaugstināšana ir kaitīga ekonomikai.

*2009. gada janvārī aicināja visus uz protesta akciju Vecrīgā.

*Jau janvārī un arī februārī sākas sarunas par jaunas valdības nepieciešamību. 26. februārī Valsts prezidents aicināja Valdi Dombrovski tādu veidot. Valdība apstiprināta 12. martā.

*2009. gada martā parādījās informācija, ka Dienvidu tilta celtniecībā izšķērdēti 27 miljoni latu. «Jaunā laika» frakcija Rīgas domē prasīja nosaukt atbildīgās amatpersonas.

*2009. gada jūnijā valdība pieņēma lēmumu periodā līdz 2012. gadam samazināt pensijas par 10%, bet strādājošajiem pensionāriem – par 70%.

*2009. gada novembrī premjers uzdeva lemt par «Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas» valdes atsaukšanu, jo pieļauti būtiski pārkāpumi darbā. Pieņemot lēmumu par mikrouzņēmumiem, pasludina, ka būtiski atvieglos uzņēmumu dibināšanu un veicinās nodarbinātību valstī.

*2009. gada decembrī ekonomikas ministrs ierosinājis pārbaudi, kurā konstatēts, ka «Latvenergo» Tukuma koģenerācijas stacijas projekts nepamatoti sadārdzināts.

*2010. gada janvārī finanšu ministrs paziņoja par Valsts Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora Dz. Jakāna atbrīvošanu no amata, jo pieļauti pieci būtiski pārkāpumi darbībā, piemēram, viņš prettiesiski iecēlis amatā 15 ierēdņus, nav pakļāvies premjera rīkojumiem.

*2010. gada februārī ierosināja samazināt pieļaujamos vēlēšanu tēriņu griestus. Tāpat iniciēja grozījumus Alkohola aprites likumā, lai aizliegtu 1. septembrī veikalos, restorānos un citviet tirgot alkoholu; Saeima grozījumus apstiprināja, bet Valsts prezidents tos neizsludināja un atdeva pārskatīšanai.

*2010. gada februārī no partijas izslēgts ilggadējais "pelēkais kardināls", Einara Repšes palīgs Dans Titavs – par rupjiem disciplīnas pārkāpumiem. E. Repše bija tik sašutis, ka draudēja aiziet no partijas.

*2010. gada februārī ekonomikas ministrs, nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji un bankas parakstīja Sadarbības memorandu, vienojoties nodrošināt kvalitatīvas un visaptverošas informācijas pieejamību par mājokļu renovāciju un iecerot ES programmas ietvaros tuvāko divu gadu laikā nosiltināt 1 000 daudzdzīvokļu mājas visā Latvijā.

*2010. gada martā atbalstīja 16. marta pasākumus Rīgā, ko galvaspilsētas dome aizliedza («Jaunais laiks» to pasludināja par saskaņiešu un mācītāju iniciētu attiecību saasināšanu iedzīvotāju vidū).

!Izvērtējot gadu, kas pavadīts pie valdības stūres, tiek uzsvērts, ka 2009. gada martā valsts bijusi uz bankrota sliekšņa, ka varēja pietrūkt naudas algām, pensijām un pabalstiem, ka Latvijas reputācija bijusi ļoti slikta, bez starptautiskās palīdzības problēmas nevarēja atrisināt.

*Partija atbalstīja Jāņa Maizīša ievēlēšanu ģenerālprokurora amatā.

2010. gada aprīlī aicināja ieviest atklātu balsojumu par ģenerālprokurora apstiprināšanu amatā.

*2010. gada maijā parādījās pirmie ziņojumi, ka makroekonomiskie rādītāji liecina par ekonomikas atveseļošanos.

*2010. gada jūlijā Saeima skatīja Maksātnespējas likumu, un partija lielījās, ka tajā izdevies nošķirt mazos kredītņēmējus no spekulantiem ar lielām kredītsaistībām. Premjers paziņoja, ka nepamatotas ir baumas par valsts uzņēmumu privatizēšanu.

*2010. gada augustā ekonomikas ministrs aizstāvēja akcīzes nodokli gāzei kā energoneatkarības veicināšanas instrumentu, radot labvēlīgus apstākļus zaļās enerģijas ražošanai.

Vērtējot partijas programmu 9. Saeimas vēlēšanām, var teikt vienu – nav izpildīta. Kā to komentēja partijas vadītāja Solvita Āboltiņa, – iepriekšējā programma rakstīta "treknajiem gadiem", kas tolaik šķita mūžīgi, bet krīze ieviesusi savas korekcijas, turklāt ilgu laiku partija bijusi opozīcijā. Par izpildītu var saukt punktu, kurā energoefektivitāte un atjaunojamo energoresursu izmantošana definēta kā valsts politikas balsts (bet tas nenozīmē, ka šajās jomās izdarīt kaut kas ļoti būtisks); ES fondu izmantošanu lauksaimniecības attīstībai.

Pretī var likt Valda Dombrovska valdības deklarāciju (pieņemta 2009. gada martā, tātad jau krīzes apstākļos). Tajā pausta nepieciešamība samazināt budžetu, atveseļot valsts ekonomiku (to apspriežot ar sociālajiem partneriem), atbalstīt uzņēmējus, maznodrošinātos, apturēt bezdarba pieaugumu, sadarboties ar Eiropu un starptautiskajiem aizdevējiem. Mērķis bijis arī Satversmes grozījumi, dodot tautai tiesības atlaist Saeimu, aizceļojušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanās mājās, «Latvijas Mobilā Telefona» un «Lattelecom» privatizācijas atlikšana. Daudz runāts par birokrātijas sloga samazināšanu, taupību un politiķu darbības caurspīdīgumu. Var piekrist, ka daudzos punktos šis un tas ir darīts, taču – kas mazākuma valdībai ļaus pilnvērtīgi strādāt, lai izpildītu dotos solījumus?…

«Pilsoniskā savienība» ir Latvijas pilsoņu politiska apvienība, dibināta 2008. gada 26. aprīlī, valdes priekšsēdētājs ir Ģirts Valdis Kristovskis. Lielākoties partiju veido bijušie «Jaunā laika» un tēvzemiešu biedri, ir arī pārbēdzēji no Tautas partijas. Pašreizējā Saeimā tai ir 7 deputāti, valdībā partijas ziņā ir Aizsardzības ministrija (Imants Lieģis). Partijas pārstāvis vadīja Kandavas novada domi (Rolands Bārenis, vēlāk iestājās ZZS), tajā ir arī savs deputāts (Solvita Horste). Eiropas parlamentā partiju pārstāv 2 deputātes (Sandra Kalniete un Inese Vaidere).

Darbi:

*2009. gada jūnijā atbalstīja pensiju samazināšanu, taču ierosināja apcirpšanu 50%, nevis 70% apmērā.

*2010. gada janvārī atklāti paziņoja savu atbalstu Jāņa Maizīša otrreizējai ievēlēšanai ģenerālprokurora amatā. Mudināja ieviest atklātu Saeimas balsojumu par ģenerālprokuroru.

*2010. gada martā aicināja Valsts prezidentu neizsludināt grozījumus Imigrācijas likumā, kas dod tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kuri Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldījusi ne mazāk kā Ls 25 000 un nodarbina vismaz piecus cilvēkus, vai arī investējuši Latvijas kredītiestādē ne mazāk kā Ls 200 000.

*2010. gada jūnijā kategoriski kritizējusi grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas ļaus bijušajiem «Parex bankas» akcionāriem arī turpmāk saņemt procentu maksājumus.

*Daudz apspriestajā gāzes nodokļa lietā 2010. gada augustā politiskā apvienība no Saeimas tribīnes aizrādījusi, ka akcīzes nodokļa atcelšana ir darbošanās Krievijas gāzes giganta «Gazprom» un firmas «Itera» interesēs, nevis vienkāršo gāzes patērētāju labā. Tas sācies jau pirms 13 gadiem, kad Andra Šķēles valdība deva rīkojumu par nodokļu maksātāju naudu segt «Latvijas gāzes» parādus pirms privatizācijas un daudz darīja, lai uzņēmumu dabūtu tieši «Gazprom».

*2010. gada jūnijā mudināja samazināt finanšu līdzekļus, kas pieejami partijām priekšvēlēšanu kampaņās.

Programmu politiskā apvienība laikam rakstījusi ilgākam laikam, jo patlaban nav panākusi ne tautas prezidenta institūciju, ne savu sarakstu vēlēšanām, ne to, ka bagātākie maksā vairāk nodokļu, ne progresīvos nodokļus, ne vairāk naudas pašvaldībām, ne vēlētas reģionu pašvaldības, ne pensiju stabilizācijas fondu, ne birokrātijas novēršanu, ne zaļo enerģiju gāzes monopolista vietā, ne daudz ko citu. Protams, šai politiskajai apvienībai nav sava premjera, vien aizsardzības ministrs; šai jomā paredzēta civilās un parlamentārās kontroles nodrošināšana pār bruņotiem spēkiem un robežsardzi, sabiedrības sagatavošana civilai aizsardzībai un dabas katastrofu seku pārvarēšanai, zemessardzes pilnveidošana. Vai krīzes apstākļos ar krīzes budžetu tas vispār iespējams?

Tā kā apvienībai ir savs ministrs, tā parakstījusies valdības deklarācijas izpildei. Aizsardzības jomā arī tajā uzsvērta Zemessardzes stiprināšana un kolektīvā aizsardzība.

«Sabiedrība citai politikai» ir sociālā liberālisma partija, dibināta 2008. gada 6. septembrī, valdes priekšsēdētājs ir Aigars Štokenbergs. Pašreizējā Saeimā tai ir 3 deputāti (Aigars Štokenbergs, Artis Pabriks un Dzintars Ābiķis; visi savulaik ievēlēti no Tautas partijas saraksta), valdībā partijas ziņā nevienas ministrijas nav.

Engures novadā partiju pārstāv 2 deputāti (Gatis Buraks, Ligita Nelsone), Kandavas novadā – 2 (Inga Priede, Ojārs Budžēns), Tukuma novadā – 1 (Artis Jomerts). Eiropas parlamentā partija nav pārstāvēta.

Darbi.

*2008. gada beigās izstrādāja savu ekonomikas stabilizācijas plānu, ko iesniedza Valsts prezidentam un premjeram. Tajā bija PVN nepaaugstināšana zālēm, pārtikai un bērnu precēm, dividenžu aplikšana ar nodokli jau 2009. gadā, akcīzes nodokļa palielināšana u. tml.

*2009. gada 13. janvārī organizēja tautas sapulci Vecrīgā. Tēmas: grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, lai kandidē cilvēks tikai vienā apgabalā; grozījumi likumos par priekšvēlēšanu aģitāciju; valsts ekonomikas attīstības plāns; valdības un Saeimas atlaišana. Citi politiski spēki izmantoja akciju provokācijām, kuru rezultātā sākās grautiņi. Pēc tam partija pieprasīja iekšlietu ministra Mareka Segliņa (Tautas partija) demisiju.

*2009. gada janvārī kritizēja Godmaņa valdības lēmumu neapstiprināt Jutu Strīķi KNAB priekšnieces amatā.

*2009. gada februārī finanšu ministra amatam virzīja savu kandidātu Egonu Liepiņu. Tad arī mudināja Saeimas deputātus izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas izvērtētu «Parex bankas» pārņemšanu.

*2009. gada martā mudināja Valsts prezidentu rosināt Saeimas atlaišanu.

*2009. gada vasarā ierosināja parakstu vākšanu pret Limbažu slimnīcas slēgšanu. Tad nāca klajā ar vairākiem pieņemamiem priekšlikumiem finanšu taupīšanai valsts iestādēs, taču, šķiet, nekas no tā nav ņemts vērā. Tāpat ierosināja samazināt ministriju skaitu.

*2009. gada jūlijā Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu atcelt strādājošo vecāku pabalstu samazināšanu.

*2009. gada oktobrī kritizēja lēmumu, ka skolas gaitas bērni sāk no sešu gadu vecuma.

*Pirms 2010. gada budžeta apstiprināšanas mudināja ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli.

*2009. gada nogalē kopā ar citiem iesniedza pieprasījumu Satversmes tiesā, lai pensionāri saņemtu pilnas pensijas un arī ieturētās summas.

*Aizstāvēja Jāņa Maizīša apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.

2010. gada janvārī aizstāvēja ideju samazināt partiju tēriņus priekšvēlēšanu kampaņai.

*2010. gada aprīlī virzīja savus kandidātus ministru amatiem: Arti Pabriku (ārlietas), Alekseju Loskutovu (tieslietas), Karinu Kornu (reģionālā attīstība un pašvaldības). Tad arī aizstāvēja ģenerālprokurora vēlēšanu atklātā balsojumā.

*2010. gada maijā partijas biedrs Aleksejs Loskutovs kļuva par oficiālo Neo aizstāvi.

Programmā partija par galveno izvirzījusi mērķi "mainīt piecpadsmit gadus ilgušo ultralabējo un bieži vien negodīgo politiku". Partija vēlas veidot sociālliberālu politiku, kuras centrā ir cilvēks un viņa vajadzības. Daudzos punktos partija vēlas panākt, lai Latvija ir līderi Eiropas Savienībā (mūža un citā izglītībā, atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanā, tehnoloģijās, dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā u. tml.). Par veiksmes faktoru saukta iedzīvotāju vidusslāņa palielināšana, eksporta nozaru attīstība, vienmērīgs nodokļu slogs, pieejama veselības aprūpe. Kritizēta uzburbusi, mazkustīga, rīcībnespējīga valdība, mudināts vairāk funkciju jānodod pašvaldībām, pensiju sola nekavējoties nodrošināt vismaz iztikas minimuma līmenī.