Pēc desmit gadiem ārstu algas būs 3-5 reizes lielākas nekā patlaban, intervijā laikraksts "Latvijas Avīze" prognozē veselības ministrs Ivars Eglītis (TP).

Patlaban ārsts pirms nodokļu nomaksas saņem 650 latu, tātad uz rokas – ap 400 latiem.

"Jauniešiem silti iesaku kļūt par ārstiem, lai arī jāmācās desmit gadi. Šajā laikā tās programmas, kas sarakstītas, būs jāmaina ne reizi vien, jo situācija medicīnā būs skarba. Pēc desmit gadiem ārstu alga būs trīs četras un pat piecas reizes augstāka nekā patlaban, jo brīvais tirgus ieviesīs savas korekcijas. Jaunieši, kas pēc desmit gadiem sāks strādāt par ārstiem, ar garantiju būs turīgi. Ceru, ka arī mediķu tiesiskā aizsardzība būs sakārtota," norāda ministrs.

Vērtējot situāciju veselības aprūpē, Eglītis norādīja, ka, būdams 15 gadus medicīnā, pārliecinājies, "cik ļoti sistēma šajos garajos gados ir cietusi tikai un vienīgi resursu nepietiekamības dēļ".

Veselības aprūpe šo gadu laikā ir finansēta nepietiekami. Slimnīcas pārdod savus pakalpojumus tikpat kā brīvajā tirgū, bet cenas noteic valsts. It kā darbojas brīvās konkurences un tirgus principi, bet tajā pašā laikā tos stingri kontrolē valsts.

"Mēs ļoti labi zinām, kas notiek ar tām nozarēm, kuru attīstība un darbība tiek kontrolēta, bet pie reizes nepietiekami finansēta. Tās vienkārši izsīkst. Patlaban var teikt, ka veselības aprūpes sistēma naudas trūkuma dēļ ir mazasinīga. Visas līknes slīd lejup – medicīnas studentu skaits Latvijas Universitātē nepieaug, divarpus tūkstoši ārstu nestrādā savā profesijā, valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu infrastruktūra ir nolaista. Tas nav nekas cits kā nepietiekamas finansēšanas sekas," brīdina ministrs.

Kā pozitīvu piemēru Eglītis min Igauniju, kur veselības aprūpe ir vērtēta krietni augstāk nekā Latvijā.

"Igauņi ātrāk saprata: ja nedos finansējumu veselības aprūpei, trūks veselības aprūpes speciālistu. Aizbraukt pastrādāt no Igaunijas uz Somiju, kur arī ir darbaroku trūkums medicīnā, ir pavisam vienkārši. Pārbrauc pāri jūrai, lai nedēļas nogalēs pastrādātu Helsinku slimnīcās. Tāpēc Igaunijā daudz ātrāk nekā Latvijā sāka novērst iespējamās sekas. Igaunijā mediķi pelna par trešdaļu vairāk nekā mūsu valsts mediķi," norāda ministrs.

Veselības aprūpes organizētāji, tajā skaitā arī Eglītis, gadiem ir brīdinājuši, sniedzot Veselības ministrijai prognozes, kas papildinātas ar dažādiem grafikiem un līknēm, ka situācija veselības aprūpē kļūs arvien kritiskāka, ja nebūs naudas. "Domāju, ka ierēdņi ministrijas līmenī saprata, kur nonāksim, ja tā turpināsies. Bet acīmredzot nav bijis pietiekams politisks atbalsts un nozare ir atpalikusi," secina politiķis.

Viņš uzsver, ka ir viens kopīgs mērķis – nevis paaugstināt algas, bet gan nodrošināt iedzīvotājiem pieejamus pakalpojumus.

"Tā pieejamība mums patlaban slīd ārā no rokām. Vienīgais ceļš, kā medicīnu noturēt līmenī, ir samaksāt mediķim par darbu tik daudz, lai tie, kas pametuši medicīnu, tajā atgrieztos, un tie jaunieši, kas teju beigs vidusskolu, dotos studēt medicīnu. Taču viņi to nedarīs, ja nebūs intereses – ja pēc desmit gadu ļoti nopietnām studijām nesaņems atbilstošu atalgojumu," brīdina veselības ministrs.

Viņš pauž cerību, ka premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) saprot situāciju veselības aprūpē, taču Eglītis neesot vienīgais, kura nozarē ir smagas problēmas.

"Tos ministrus salikt kopā vienā vektorā par labu vienai tautsaimniecības nozarei nemaz nav tik viegli," skaidro ministrs, norādot, ka nevēlas lobēt ārstu intereses un pacelt ārstu profesiju augstāk par skolotāju, policistu un citiem arodiem. "Es to negribu, jo patlaban esmu norūpējies un mans uzstādījums numur viens ir garantēt tuvējā nākotnē, ka sociāli aizsargātās grupas nepaliks bez veselības aprūpes pakalpojumiem."

Eglītis norāda, ka ar mediķu arodbiedrību izdevies panākt vienošanos, ka tiks īstenotas tās pamatnostādnes veselības aprūpē, ko valdība pieņēma 2005.gadā.

Plānojot 2009.gada valsts budžetu, mediķu algām vajadzēs piemērot koeficientu 2,5 pret vidējo tautsaimniecībā strādājošo algu, nevis koeficientu 2, ko piemēro algas aprēķinos patlaban. Šis lēciens no valsts kases prasīs 150 miljonus latu.

Vairāk naudas vajadzēs arī ārstniecības iestādēm, jo tām šogad sadārdzināsies elektrības, gāzes un citu resursu izmaksas.

"Tā kopējā summa būs milzīga uz citu ministriju pieprasījuma fona. Ja notiks atkāpšanās no šīm pamatnostādnēm, man bail, ka tas būs sociāls sprādziens veselības nozarē. Precīzāk runājot, tas būs sociālais sprādziens valstī. Arodbiedrības rokās ir tādi ieroči, kurus izvelkot tā nekavējoties var paralizēt sistēmu. To var izdarīt pat Ģimenes ārstu asociācija. Pietiek, ja desmit divdesmit procentu ģimenes ārstu nenoslēdz līgumu ar slimokasi un simtiem tūkstošu iedzīvotāju paliek bez primārās veselības aprūpes," norāda ministrs.

Viņš arī pauž viedokli, ka gadījumā, ja valstij nebūs nepieciešamo līdzekļu, izdevumu slogu nedrīkst kraut uz iedzīvotāju pleciem.

Pēc Veselības ministrijas datiem, Latvijas iedzīvotāji – gan turīgi, gan mazturīgi – gada laikā izliek no savas kabatas ap 100 miljoniem latu, pērkot medicīnas pakalpojumus par tirgus cenām no ārstu praksēm, kas ir reģistrētas, bet nav līgumattiecībās ar aģentūru. Maksas pakalpojumu apjoms arvien palielinās, un tie arvien vairāk izslēdz tos pakalpojumus, kas ir garantēti no valsts.

"Privātās medicīnas sektors arvien biežāk izvēlas to darbības formu, kurā nav nekādu attiecību ar valsti. Tāpēc valsts nevar no privātās medicīnas speciālista nopirkt pakalpojumu mazturīgajam un tāpēc nav izslēgta situācija, ka mums būs jāiedarbina aizsardzības mehānisms sociāli aizsargājamām grupām un būs no tā privātā tas pakalpojums jānopērk, bet par cenu, kuru nosauks privātais, nevis valsts. Tas var notikt tad, ja neizdosies valdības līmenī izsist cauri lielos uzstādījumus par konkurētspējīgu un motivētu atalgojumu valsts uzturētā medicīnā strādājošajiem," brīdina Eglītis.