Lai gan normatīvie akti paredz, ka valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi privatizācijas fondā, kas izlietojams konkrētu, precīzi formulētu mērķu sasniegšanai (piemēram, uzņēmējdarbības atbalstam, ilgtermiņa kredītresursu un ilgtermiņa stabilizācijas rezerves veidošanai), vairāk nekā 80% jeb Ls 78 502 768 naudas līdzekļu novirzīti tādu darbību finansēšanai, kas ir plānojamas un iekļaujamas ikgadējā valsts budžetā. Tā secinājusi Valsts Kontrole.

Kā norādīts Valsts Kontroles mājas lapā internetā, – izmantojot normatīvajos aktos sniegto iespēju atskaitīt Ministru kabineta noteiktus izdevumus pirms privatizācijas procesā iegūto līdzekļu ieskaitīšanas valsts īpašuma privatizācijas fondā, trīsarpus gadu laikā (no 2005. gada 1. janvārim līdz 2008. gada 30. jūnijam) fondā faktiski ieskaitīti tikai aptuveni 16% jeb Ls 14 853 573 no valsts īpašumu privatizācijā iegūtajiem naudas līdzekļiem.
Piemēram, 2005. gadā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumiem, vairāk nekā Ls 200 000 novirzīti sabiedrības integrācijas nozaru projektu, tādu kā latviešu diasporas atbalsta un pilsoniskās līdzdalības nodrošinājumam īstenošanai, kā arī Ls 250 000 novirzīti Iekšlietu ministrijas sporta kompleksa būvniecībai.
2006. gadā Ls 4 618 500 ar Ministru kabineta rīkojumu piešķirti Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Liepājas ostas padziļināšanu, savukārt Ventspils brīvostas pārvaldei piešķirti Ls 1 000 000 – izdevumiem, kas saistīti ar Ventspils ostas padziļināšanu.
2007. gadā Ministru kabinets izdevis rīkojumu Ls 1 500 000 piešķirt valsts aģentūrai «Materiālās rezerves», lai nodrošinātu administratīvo pārkāpumu lietās izņemto transportlīdzekļu nogādāšanu un glabāšanu.
2008. gadā valdības rīkojumā vairākām iestādēm piešķirti kopsummā Ls 1 950 000, lai nodrošinātu Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienas pasākumu īstenošanu.
Kā norāda Valsts Kontrole, līdzekļi augstāk uzskaitītajiem mērķiem bija jānosaka ikgadējā budžeta ietvaros un to nepieciešamība bija jāpamato, sagatavojot budžeta pieprasījumu.
Lai gan jau kopš 2004. gada 22. oktobra valsts akciju sabiedrība «Privatizācijas aģentūra» mainījusi statusu no bezpeļņas organizācijas uz valsts akciju sabiedrību, pārbaudītajā laika periodā tā piemēroja bezpeļņas organizācijas ieņēmumu – izdevumu uzskaitei raksturīgu grāmatvedības uzskaites politiku, kā rezultātā tika mākslīgi samazināts neto apgrozījuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa apmērs, ietekmējot arī dividendēs izmaksājamās peļņas daļas aprēķināšanu un ieskaitīšanu Valsts kasē.
Tāpat Valsts kontrole norāda, ka «Privatizācijas aģentūras» norēķinu kontā bez kustības ilgstoši atradušies naudas līdzekļi – 2005. un 2006. gados vairāk nekā Ls 4 000 000, 2007. gadā – vairāk nekā Ls 27 607 000 un 2008. gada pirmajā pusgadā – vairāk nekā Ls 26 130 000. Tas nerada pārliecību par šāda apjoma līdzekļu nepieciešamību aģentūras regulāro darbību nodrošināšanai.
Pēc revīzijas Valsts Kontrole sniegusi 11 ieteikumus Ekonomikas ministrijai un «Privatizācijas aģentūrai», kuri jāievieš līdz 2009. gada 31. decembrim.
Revīzija veikta par laika posmu no 2005. gada 1. maija līdz 2008. gada 30. jūnijam. Revīzijas analītiskās procedūras tika veiktas arī par periodu no 1994. gada 10. maija.