8. novembrī valdība ārkārtas sēdē pēc garām diskusijām nolēma pārņemt «Parex Bankas» kontrolpaketi (51%) un nodot to pilnībā valstij piederošajai «Latvijas Hipotēku bankai». Tā raksta interneta portāls www.delfi.lv. Ar šādu lūgumu pie valdības vērsušies bankas akcionāri. Par katru akciju valsts to tagadējiem īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim samaksās divus latus, vēsta aģentūra «Leta». Atlikušās akcijas, kas pieder esošajiem akcionāriem ar balsstiesībām, jeb 34% no bankas kapitāla, tiks ieķīlātas par labu «Hipotēku bankai», līdz ar to šo akciju balsstiesību izmantošana tiks nodota «Hipotēku bankai». Līdzšinējais «Parex bankas» valdes priekšsēdētājs Kargins tiks aizstāts ar valsts izvirzītu personu.

Taču pašlaik netiek atklāts, cik valsts varētu ieguldīt bankas likviditātes rādītāju uzlabošanā. Tālāk valsts «Parex» kontrolpaketi mēģinās pēc iespējas ātrāk nodot citam stratēģiskam investoram. Valsts amatpersonas uzsver, ka Latvijas banku sistēma pašlaik ir droša.

Nodrošināt stabilitāti valstī
Premjers Ivars Godmanis norādīja, ka «Parex» saskārusies ar nopietnām finansiālām grūtībām, taču ir spējīga funkcionēt. "Esošā banka ir tādā stāvoklī, ka tā var darboties. Mēs gribam nostiprināt tas likviditāti," sacīja I. Godmanis.
Viņš arī akcentēja, ka bankas kontrolpaketes pārņemšana ir solis, lai novērstu vispārējos traucējumus Latvijas banku sistēmā. Viņš arī žurnālistiem norādīja, ka līgumā ar «Parex» ir nosacījumi, kas noteiks bankas vadībai un nu jau mazākumā palikušajiem akcionāriem, kā izmantot valsts iepludinātos līdzekļus. Viņš uzsvēra, ka kontrolpaketes iegādes mērķis ir nodrošināt stabilitāti valstī.
Gan premjers, gan finanšu ministrs Atis Slakteris, gan Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Ilona Krūmane akcentēja, ka «Parex» grūtības radušas globālās finanšu krīzes dēļ.
I. Godmanis arī skaidroja, kā «Hipotēku banka» pārņems «Parex» – pirmais solis būs galvojuma izsniegšana kredītu pārfinansēšanai 2009. gadā, pēc tam būs «Hipotēku bankas» valdes sēde, kurā vajadzētu apstiprināt valdības lēmumu. Savukārt Finanšu un Tieslietu ministrijai vajadzēs izstrādāt projektu, kurā būs reglamentēts šis darījums.
I. Krūmane skaidroja, ka bankas problēmu pamatā ir zaudējumi vērtspapīru tirgū, kā arī citi faktori, kuru dēļ pieaugusi klientu neuzticība un klientu noguldījumu aizplūšana no bankas. Tāpat ir samazinājušies bankas aktīvi.

Slakteris cer, ka valstij tas dārgi nemaksās
A. Slakteris pat pēc vairākiem jautājumiem tomēr neatklāja, cik Latvijas valstij vajadzēs ieguldīt «Parex» likviditātes nostiprināšanā. Finansu ministrs tik izteicies, ka "tas nebūšot daudz". Viņš norādīja, ka līdzšinējiem «Parex» akcionāriem, kas tagad būs palikuši mazākumā, būs "ārkārtīgi daudz ierobežojumu" – viņi bez valsts akcepta vairs nevarēs rīkoties ar savām daļām.
Finanšu ministrija meklēs stratēģisko investoru, kas varētu pārņemt «Parex» bankas kontrolpaketi vēlāk.
Pēc ilgākās tincināšanas A. Slakteris atklāja, ka savus līdzekļus «Parex» bankā turot «Latvijas valsts meži», «Latvijas valsts radio un televīzijas centrs» un citas valsts iestādes.
Vaicāts par «Parex» paņemtā sindicētā kredīta (775 miljoni eiro) atmaksu, kuru jāatmaksā šogad, A. Slakteris atbildēja, ka tas ir "nākamais jautājums", vairāk neko nepaskaidrojot. Valdībai būs dažas izvēles iespējas, skaidroja finansu ministrs. Viena – pārņemt kredītiestādes kontrolpaketi, savukārt otrā – ļaut bankai bankrotēt, kas būtu neizbēgami bez valsts iejaukšanās. Taču tādā gadījumā valsts budžets būtu spiests samaksāt zaudējumus tām personām, kas ir ieguldījušas savus līdzekļus bankā. Valstij būtu jākompensē noguldījumi līdz 50 000 eiro.
Savukārt I. Rimševičs pauda, ka šis bijis ļoti svarīgs solis visas Latvijas finanšu sistēmas stabilizācijā. "Kas gan var būt drošāks par to, ja banku pārņem valsts," retoriski jautājis Latvijas Bankas prezidents. I. Rimševičs piebilda, ka par kādas bankas saskaršanos ar finansu problēmām LB brīdinājusi jau pirms trīs gadiem.

Viss – noguldītāju interesēs
«Parex» bankas kontrolpaketes pārņemšana veikta noguldītāju interesēs, aģentūra «Leta» citē a/s «Latvijas Hipotēku un zemes bankas» valdes priekšsēdētāju Inesi Feiferi. "Arī šajā gadījumā mēs esam banka, kas izpilda valsts uzdevumu. Šobrīd «Hipotēku banka» darbojas kā finanšu eksperts valdībai un ir instruments, lai realizētu nepieciešamo finanšu sektora stabilizāciju un ekonomikas veicināšanu. Izstrādātais atbalsta mehānisms neparedz iejaukšanos operatīvā ikdienas darbā ne «Hipotēku bankā», ne «Parex bankā», bet gan palīdzību un kontroli stratēģisko lēmumu pieņemšanā, izmantojot valsts bankas kompetenci un funkcijas," aģentūrai «Leta» sacījis I. Feiferis.
Valdības lēmums demonstrē valdības atbildību par tautsaimniecības attīstību un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu. Sabiedrībai svarīgi nodrošināt naudas resursu pieejamību, kas ir lielākais ieguvums ikvienam no valsts atbalsta mehānisma realizēšanas.
"Saprotams, ka šodien pieņemtais risinājums nenāca viegli, jo tas ir vislielākais atbildības slogs sabiedrības priekšā," norādīja I. Feiferis.
Pēc viņa teiktā, valsts atbalsta mehānisma realizēšanā ieinteresētas visas puses – gan pati valsts, gan bankas, gan uzņēmēji un plašāka sabiedrība. Valsts ir ieinteresēta garantēt bankas, tādējādi saglabājot ārvalstu finanšu novērtējuma institūciju noteiktos reitingus. Tieši tāpat kā bankām ir nepieciešams saņemt valsts garantijas.
Arī sabiedrība kopumā ir ieinteresēta, lai valsts izstrādātu dažādus atbalsta mehānismus bankām, jo tas garantē valsts finanšu sektora stabilitāti un iespējas iedzīvotājiem saņemt kredītus, kā arī garantē noguldījumu drošību. Jo īpaši būtiski šobrīd ir nodrošināt iespējas saņemt kredītus uzņēmumiem, lai turpinātu darbību un attīstību, uzsvēris I. Feiferis.
Jau 8. novembra vakarā Finanšu ministrijā notika «Hipotēku bankas» ārkārtas akcionāru sapulce, kurā lemts par «Parex» pārņemšanu.

Uzziņai
«Latvijas Hipotēku un zemes banka» (LHZB) dibināta 1993. gadā, pašlaik «Hipotēku banka» ir vienīgā komercbanka, kas pilnībā pieder valstij. 2006. gadā apstiprinātā attīstības koncepcija paredz bankas pārveidi par pilna spektra attīstības banku, kas ieviesīs un administrēs speciālas valsts atbalsta programmas finanšu jomā, veicot finanšu tirgu papildinošas funkcijas. Šobrīd «Hipotēku bankai» ir 29 filiāles katrā Latvijas rajona centrā un deviņas norēķinu grupas dažādos Latvijas reģionos.
Savukārt «Parex banka» ir viena vecākajām atjaunotās Latvijas bankām. Tā dibināta 1992. gadā, taču tās pirmsākumi meklējami 1987. gadā, kad vēl padomju laikos tika nodibināts kooperatīvs «Parex». 1988. gadā par kooperatīva īpašniekiem kļuvuši Valērijs Kargins, Viktors Krasovickis un Ņina Kondratjeva. Pēc pāris gadiem kooperatīvs kļuva par pirmo naudas glabātuvi un pirmo valūtas apmaiņas punktu visā Padomju Savienībā.
Pašlaik Karginam pieder 42,42% bankas akciju, Krasovickim – 42,42%, «East Capital Funds» – 4,17%, «Danske Capital Funds» – 2,74%, «Julius Baer International Equity Fund» (Artio Global Management LLC) – 2,19%, «Firebird Funds» – 1,82%, «Svenska Handelsbanken AB» – 0,31%, citiem institucionāliem akcionāriem – 1,3%, citiem privātajiem akcionāriem – 2,64%.
Pašlaik bankas filiālēs visā Latvijā strādā vairāk nekā 2 200 cilvēki, liecina informācijas bankas mājas lapā. «Parex bankai» ir pārstāvniecības, filiāles un meitas uzņēmumi 15 pasaules valstīs. «Parex banka» ir vienīgais «American Express» sadarbības partneris Latvijā un Lietuvā, kam ir tiesības emitēt «American Express» kredītkartes.
«Parex bankai» piešķirti šādi starptautiskie reitingi: «Moody's Investors Service» – Baa3 (investment grade), «Fitch Ratings» – BB+, «Capital Intelligence» – BBB (investment grade).