Ilgtermiņā Eiropas Savienībai (ES) ir nepieciešama "enerģētiskā ārpolitika", kurā visi eiropieši runātu vienā balsī, lai labāk varētu paust savas intereses, intervijā aģentūrai LETA sacīja jaunais Vācijas vēstnieks Latvijā Detlefs Veigels.

"Eiropa, tai skaitā arī Vācija, ir ļoti lielā mērā atkarīga no drošiem enerģijas avotiem. Līdzās vides aspektiem – galvenais jēdziens šeit ir klimata izmaiņas – piegāžu drošības garantēšana ir visu dalībvalstu centrālais mērķis," sacīja Veigels.

Diplomāts uzskata, ka atkarību no enerģijas importa, pirmkārt, var mazināt energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunojamās enerģijas izmantošana. Dialogā ar piegādātājvalstīm un tranzītvalstīm, piemēram, Krieviju, naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC dalībvalstīm un Ukrainu, pēc Veigela domām, būtu nepieciešams radīt drošus nosacījumus stabilai Eiropas energoapgādei.

Vienlaikus vēstnieks uzsver: "Mums jāattīsta mehānismi, kas notur pareizo līdzsvaru starp uzņēmumu un dalībvalstu principiālo atbildību, no vienas puses, un nepieciešamajiem solidaritātes mehānismiem ES iekšienē, no otras puses."

Kā svarīgu uzdevumu vēstnieks min krīžu prevencijas un krīžu menedžmenta instrumentu attīstīšanu gadījumiem, ja notiek akūts piegāžu pārtraukums. "Tas sākas ar jautājumiem par naftas produktu rezervēm un gāzes uzkrājumu veidošanu, turpinās ar mūsu apgādes tīklu sasaisti Eiropas iekšienē līdz pat piegādātājvalstu un piegādes ceļu diversifikācijai," sacīja Veigels, paužot cerību, ka vēl šogad tiks sagaidīta Eiropas Komisijas izstrādātā enerģētikas pakete par energoapgādes drošību.

Diplomāts gan nevēlējās komentēt iepriekš presē izskanējušo informāciju, ka jau patlaban gāzesvada būvniecības projekta "Nord Stream" akcionāri, iespējams, risinot sarunas ar Latvijas uzņēmējiem par atzara izbūvi uz Latviju, Dobeles pazemes gāzes krātuvi, norādot, ka "lēmums par gāzes krātuves izbūvi Dobelē ir to uzņēmumu kompetencē, kuri darbojas šajā industrijas nozarē".