Tieši gadu pēc Minskas pamiera noslēgšanas, 12. februārī, Rīgā, Ukrainas vēstniecībā, notika savdabīga preses konference, kurā pateicību Latvijas valstij, tās cilvēkiem, īpaši – ārstiem, izteica gan Ukrainas vēstnieks Latvijā Jevhens Perebijņs, gan smagus kara ievainojumus šobrīd te ārstējošie Ukrainas armijas karavīri un robežsargs.

Bet konferences savdabīgums bija tas joprojām grūti aptveramais traģisms, pat dažbrīd nolemtība, kas atklājās teju ikviena runātāja vārdos. Kā minēja vēstnieks un vairākkārt uzsvēra ievainotie karavīri, tā sauktais Minskas pamiers faktiski darbojas vienpusēji, sasienot rokas vien Ukrainas armijai, kuras karavīriem nu jāstāv uz vietas pamiera noteiktajās robežās un jāuzņem regulārās Krievijas armijas – labi apmācītu specvienību, arī kadiroviešu un citu teroristu – labi mērķētus un koordinētus triecienus. Pēc ikviena šāviena tiekot pieprasīts pamiers, kas arī tiekot izsludināts, savukārt, Ukrainas karavīriem reizēm neesot pat iespēju no frontes priekšējām līnijām aizvest savus kritušos un ievainotos. ”Tā ir nodevība pret mūsu puišiem, pret mūsu valsti! Kāpēc, kāpēc mums neļauj virzīties uz priekšu?! Kāpēc mēs runājām par separātistiem un pilsoņu karu, ja visiem taču tagad ir skaidri redzams, ka mums pretī nostājušās līdz zobiem apbruņotās Krievijas karaspēka vienības!?” tā brīvprātīgo bataljona «Kijevska Rusj» pārstāvis Eduards Maļovanijs. Viņš, stāstot par savu iesaistīšanos armijas rindās, ievainojumu un dzīvi šodienas Ukrainā, atklāj tos smagos apstākļus, kādā šīs valsts tauta un tās armija ir spiesta dzīvot un aizstāvēt savu valsti. “Ievainojumu guvu tad, kad man galvā vai, precīzāk, acī, iešāva snaiperis. Tā viņiem tāda metode – šaut acīs, tāpēc arī vairumam Maidanā nogalināto un cietušo bija izšautas acis… Sekoja vairākas operācijas, pateicoties Janas neatlaidībai un plašajai sirdij, esmu Latvijā un man ir protezēta izšautā acs…”

Līdzīgi stāsti par cīņām un ievainojumiem bija arī diviem citiem runātājiem – Jurijam Matvijenko, kurš guvis ievainojumu, dienējot Kirovogradas 42. motorizētajā bataljonā, un Vitālijam Palādijam, kurš dienējis Odesas 28. bataljonā.

Vairāk lasiet piektdienas, 19. februāra, laikraksta numurā ŠEIT!