Rīgas apgabaltiesā šodien plkst.10 plānots uzklausīt prokurora viedokli par pēdējiem digitālās televīzijas kriminālprocesa arhīva lietā atrodamajiem latviešu valodā pieejamajiem dokumentiem, kurus aizstāvības puses pārstāvji ir lūguši pievienot pamata lietai.

Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, šodien arī plānots lemt par atsevišķu prokurora iesniegto materiālu pievienošanu vai nepievienošanu pamata lietai.

Lai gan tiesa jau ir izvērtējusi gandrīz visu latviešu valodā pieejamo digitālās televīzijas arhīva lietā izdalīto materiālu nepieciešamību pievienot tos pamata lietai, tomēr neizvērtēti vēl ir palikuši vairāki svešvalodā rakstīti dokumenti.

Šī iemesla dēļ uz 17.decembrī plānoto tiesas sēdi tiks pieaicināts tulks, kurš klātienē pārtulkos arhīva lietā atrodamo svešvalodā rakstīto materiālu saturu procesa dalībniekiem saprotamā valodā, lai viņi varētu izlemt, vai konkrētos dokumentus ir vai nav vajadzīgs pievienot lietas materiāliem.

Līdz ar to tiesas izmeklēšana digitālās televīzijas krimināllietā šogad netiks uzsākta, jo līdz jaunajam gadam paredzētas vairs tikai divas tiesas sēdes, kuras abas tiks veltītas arhīva lietā izdalīto materiālu izvērtēšanai.

Kā ziņots, 94 sējumos apkopoto arhīva lietas materiālu izvērtēšanu tiesa sāka 24.novembrī. Tas tiek darīts ar mērķi izlemt, kurus no izdalītajā lietā atrodamajiem dokumentiem nepieciešams pievienot pamata krimināllietai, lai procesa dalībnieki tos varētu izmantot kā pierādījumus iztiesāšanas gaitā.

Jaunais tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā lietu sāka skatīt šā gada 28.augustā. Jau tajā pašā dienā prokurors Edvīns Piliksers tiesnesim pieteica noraidījumu, skaidrodams, ka Stukāns nevar izskatīt šo lietu, jo iepriekš viņš paudis viedokli, ka toreizējā tiesas sastāva priekšsēdētāja Žanete Vēvere no lietas izskatīšanas atstatīta prokurora dēļ. Tomēr Stukāna sastāvs šo argumentāciju atzina par nepamatotu, tādēļ prokurora pieteiktais noraidījums netika pieņemts.

Pēc vairākkārtēji paustās neizpratnes par to, kāpēc lietas materiāliem netiek pievienots bijušā satiksmes ministra Roberta Zīles (TB/LNNK) iesniegums Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kas esot bijis viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ digitālās televīzijas kriminālprocess vispār sākts, atklājās, ka šim iesniegumam esot uzlikts valsts noslēpuma statuss.

Tieši tajās dienās 2003.gada augustā parakstītajam dokumentam beidzās normatīvajos aktos noteiktais piecu gadu slepenības termiņš, līdz ar to prokurors iesnieguma noslēpuma statusu deklasificēja un tiesa atslepenoto dokumentu pievienoja pamata krimināllietas materiāliem.

Saskaņā ar Piliksera teikto patlaban ikvienam aizstāvības pārstāvim ir tiesības iepazīties ar lietas arhīva materiāliem, taču, lai tos varētu pievienot pamata lietai, nepieciešami atsevišķi tiesas lēmumi.

LETA jau ziņoja, ka tiesa digitālās televīzijas pamata krimināllietu sāka skatīt pērn novembra beigās, taču toreiz lietas izskatīšana tika atlikta uz vairākiem mēnešiem, jo aizstāvība lūdza papildu laiku, lai iepazītos ar apjomīgās lietas materiāliem. Tāpat, sākot izskatīt lietu tiesā, pēkšņi izrādījās, ka par cietušo atzītā VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) meitasfirma "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) 2007.gada oktobra sākumā ir likvidēta, līdz ar to aktualizējās jautājums, ko lietā pieaicināt kā cietušo.

Gala rezultātā lietas skatīšana līdz tiesas izmeklēšanai iepriekš nenonāca, jo toreizējā tiesas sastāva priekšsēdētāja Vēvere pieņēma sev izteikto noraidījumu.

Noraidījumu Vēverei šā gada 19.maijā pieteica "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" ("Kempmayer") bijušā valdes locekļa Jāņa Svārpstona advokāts Jānis Rozenbergs un LVRTC bijušā valdes priekšsēdētāja Māra Paudera advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Advokāti pauda aizdomas par to, ka tiesnese varētu būt nonākusi interešu konfliktā, jo viņa 2005.gada 18.februārī bijusi apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas sastāvā, kad tikusi skatīta sūdzība par digitālās televīzijas kriminālprocesā veikto "Kempmayer" kratīšanas likumību.

Kā ziņots, krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonos latu.

Krimināllietas materiāli apkopoti 65 sējumos, un apsūdzības tajā uzrādītas 20 personām.

Kopumā šogad digitālās televīzijas krimināllietā ieplānotas vēl divas tiesas sēdes – šodien un 17.decembrī.

Tiesas sēdes jau saplānotas arī 2009.gadam, kad krimināllietu paredzēts skatīt 8.janvārī, 20.janvārī, 30.janvārī, 9.februārī, 20.februārī, 23.februārī, 24.februārī, 25.februārī, 20.martā, 23.martā, 24.martā, 27.martā, 31.martā, 6.aprīlī, 7.aprīlī, 8.aprīlī, 15.aprīlī, 20.aprīlī, 21.aprīlī, 22.aprīlī, 27.aprīlī un 28.aprīlī. Visos minētajos datumos tiesas sēdes sāksies plkst.10.