Februāra sākumā Rīgā, Ķīpsalas izstāžu kompleksā notika gadskārtējais tūrisma gadatirgus «Balttour 2009», kurā piedalījās arī mūsu rajona pārstāvji. Jau pēc izstādes pastāstīt par jaunākajām tūrisma tendencēm aicinājām Tukuma rajona TIC vadītāju Ingrīdu Smuškovu.

Galvenais ceļotājs – vietējais cilvēks

I. Smuškova: – Ņemot vērā, ka tūrisms ir izklaide, tad krīzes laikā cilvēki, protams, vispirms sāk taupīt uz izklaides rēķina. No otras puses šodienas cilvēks mājās sēdēt negrib – brīvajā laikā viņš meklēs vai nu darbu vai izklaides. Mēs ceram, ka viņš šīs izklaides meklēs vietējā tūrisma piedāvājumā – var izvēlēties lētāku vienas dienas ceļojumu un var izbraukt arī uz vairākām dienām, «izmetot» lielāku loku; tā būtu loģiski šajā laikā un situācijā, un tāpēc strādājam ar domu, ka galvenie mūsu ceļotāji būs vietējie – Latvijas cilvēki.

Iepriekšējos gados izstāde notika divās hallēs ar atsevišķi nodalītu Latvijas un ārvalstu piedāvājumu. Šogad dalībnieku nebija tik daudz (160 dalībnieki no 30 valstīm) un izstāde notika vienā zālē. No tālajām un eksotiskajām valstīm bija tikai Malaizija, no tuvākiem austrumiem – Dubaija, un, protams, lielākā daļa – Eiropas valstis.

Latvijas dalībnieki dalījās četros novados; Rīgai, Jūrmalai un daudzām pašvaldībām bija savi stendi. Mēs, kā parasti, startējām Kurzemes novada grupā.

Kopumā piedāvājums bija apmēram tāds pats, kā pērn. Šķiet, ļoti sasparojusies bija Latgale. Tūrisma informācijas centrā materiālu par Latgali parasti ir ļoti maz, taču šoreiz piedāvājums bija bagātīgs. Tāpat Latgale joprojām vienīgā no novadiem lepojās ar tradicionālo amatu tradīciju turpināšanu. Piemēram, Rēzeknes rajona «Apkalnmājās» amatnieku darbnīcā iespējams ne vien iegādāties dažādus ādas izstrādājumus (jostas, somas, zirglietas u.c), bet arī noklausīties stāstu par seglinieka amatu ne vien latgaliešiem, bet (ja vajag) arī kurzemniekiem tuvā dialektā. Un par to paši amatnieki stāstīja izstādes apmeklētājiem klātienē Ķīpsalā.

Jauns un interesants piedāvājams būs no jūlija Zemgalē – nobrauciens pa Daugavu vikingu kuģī. Diemžēl kuģis netop Latvijā – latviešiem to izgatavo amatnieki Lietuvā. Kuģis paredzēts 24 cilvēku grupai un tas kursēs no Pļaviņām līdz Kokneses pilsdrupām.

Tūrismā ir svarīgi, lai katru gadu parādītos jaunas un aizraujošas lietas katrā Latvijas nostūrī – tad mēs aktīvāk ceļosim no novada uz novadu. Taču pateikt, kas jauns un liels parādījies tūrismā Kurzemē, tā uzreiz nemaz nevar. Pie mums tūrisma bizness gruntējas uz pārbaudītām vērtībām, kas jau darbojas un kuras ar katru gadu tiek uzlabotas un pilnveidotas. Piemēram, pērn Saldus ieguva balvu par «Saldumu tūri» (speciālu maršrutu saldumu baudīšanai), kas kļuva ļoti populāra skolnieku vidū. Šāds piedāvājums Saldū ir jau vairākus gadus un, nepārtraukti to uzlabojot, Saldus turpina nostiprināt Kurzemes saldākās pilsētas tēlu. Mēs (Tukuma rajona pārstāvji) šogad vērsām uzmanību gan uz dabas un lauku tūrismu, jo bijām sagatavojuši jaunas tūrisma kartes ar šiem piedāvājumiem, kā arī uz kultūras tūrismu, un tādu labu un unikālu lietu, kā viduslaiku gardumiem un atrakcijām SIA “Niedru lijas" Viduslaiku sētā Jaunpilī, ko organizē Kaspars Sīmanis. Kaspars izstādē bija ar savu kulbu un grauzdēja mandeles pēc 16. gadsimta receptes, stāstīja par viduslaiku atrakcijām un dzīvi; aicināja ciemos uz Tukuma pusi un, protams, Jaunpili.

– Bet tavuprāt, kur tālajā 16. gadsimtā Latvijā varēja pamieloties ar grauzdētām mandelēm?

– Jaunpilī, kur bija (un arī šodien ir) gan pils, gan viduslaiku aktivitātes. Droši vien vēl arī Tukuma pilī, iespējams Šlokenbekā – vietās, kas šajā laikā bija ne-latviešu apdzīvotas un izmantoja tā laika tirdzniecības piedāvātās iespējas. Trešā interesantā lieta no Kurzemes puses bija Kuldīgas rajona Piena muzejs – daļa no «Kalnamuižas» viesu nama. Trīs dienas meitenes no piena kūla sviestu – svaigu un mazliet sālītu, ko varēja nobaudīt kopā ar rupjmaizi; ļoti garšīgi!

Talsu rajons uzsvēra savu zaļo domāšanu ar vides spēlēm – apmeklētājiem bija jāsaliek puzle ar ainiņām no meža dzīves, jāatpazīst dažādi augi un tamlīdzīgi. Talsu puses gardumi bija pašu audzētas dzērvenes, bet lai nauda turētos makā izstādes apmeklētājiem bija iespēja paņemt līdzi zivju zvīņas.

– Ko jaunu piedāvāja vidzemnieki?

– Kopumā viņu piedāvājums bija ļoti lietišķs. Īpaši sevi reklamēja Vecgulbenes muiža, kas ir vienīgā četrzvaigžņu viesnīca Vidzemes pusē. Igates pils tika aktīvi reklamēta kā vieta, kur svinēt kāzas. Mēs, kurzemnieki, smējāmies – gadā nav tik daudz brīvu dienu, cik viņi vēlas kāzu viesu uzņemt.

Jūrmala tradicionāli sevi pasniedza kā kūrortu un SPA vietu Latvijā. Tika piedāvātas nopietnas programmas ne vien skaistumkopšanai, bet arī veselības uzlabošanai – masāžas, dūņu vannas un ārstu konsultācijas komplektā. Jau trešo gadu atsevišķs stends bija īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām – tur bija daudz informācijas, kurp doties, kā zaļi ceļot un ko ieraudzīt dabā.

Šis laiks jāpārdzīvo

– Kādi jaunumi ārvalstu piedāvājumā?

– Igauņi ļoti cītīgi strādā Latvijas tirgum, jo latviešu tūristi viņiem šobrīd ir svarīgākie ārvalstu tūristi. Tas atspoguļojās arī igauņu materiālos – apmēram 50% no tiem ir latviešu valodā. Iecienītākie gala mērķi tradicionāli ir Sāremā, Hījumā, Tartu, Pērnava un Tallina.

Lietuvieši par latviešu tūristiem tā necīnās (joprojām liels ir krievu valodā izdoto materiālu īpatsvars), taču tas nenozīmē, ka mēs netiekam gaidīti; vēl jo vairāk tāpēc, ka Viļņa šogad pasludināta par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Viņi ļoti cītīgi strādā, lai, neraugoties uz ekonomiskajām grūtībām, visi iecerētie pasākumi izdotos.

No bijušajām padomju valstīm bija Gruzijas – Adžārijas pārstāvji. Azerbaidžānai bija liels stends ar mums nepierastu un daudziem droši vien nezināmu faktu un reklāmas saukli «Azerbaidžāna – islama kultūras galvaspilsēta».

– Bet cik apmēram izmaksātu dažu dienu ceļojums uz kādu no šīm Aizkaukāza republikām?

– Šāds ceļojums nebūtu īpaši dārgāks par braucienu uz kādu no Eiropas valstīm, taču var arī nesanākt lēts. Tie, kas ceļo uz savu roku, aviobiļeti var nopirkt pietiekami lēti, jo, piemēram, «AirBaltic» tiešie reisi turp-atpakaļceļam izmaksās Ls 50 līdz 60 robežās – tik jāseko līdzi aviokompānijas piedāvājumam. Attiecīgi dzīvošana uz vietas ir lētāka nekā Eiropā, taču parasti cilvēki vēlas pavadīt vairāk laika un tad jau tās summas salasās…

– Vai izstāde bija tikpat labi apmeklēta kā iepriekšējā gadā?

– Diemžēl, nē. Pērn uz izstādi bija atnākuši nepilns 21 tūkstotis cilvēku. Šogad tikai 16.7 tūkstoši.

– Vai viens no skaidrojumiem, kāpēc izstāde mazāk apmeklēta, varētu būt tāds, ka cilvēki labprātāk izvēlas ceļot individuāli, nevis ar tūrfirmu starpniecību? Vai tāda izstāde vispār ir vajadzīga ceļotājam?

– Redzi, jebkurš tūrisma uzņēmējs tev apstiprinās, ka efektīgākā reklāma ir «no mutes mutē» jeb tā informācija, ko draugs tev ieteicis. Jautājums – kur draugs šo informāciju ieguvis? Kur meklējams tās sākums? Neviens to precīzi arī nepateiks, taču bukleti joprojām ir svarīgi un izstāde ir viena no bagātākajām vietām, kur saņemt šo informāciju. Protams, apmeklētību noteica arī cena – Ls 6 pieaugušajiem un Ls 4 skolēniem, studentiem, pensionāriem. Salīdzinājumam Igaunijā Tūrisma izstādē ieejas maksa apmeklētājiem ir daudz zemāka – Ls 1, bet ģimenes biļete maksā Ls 2.

Otrs iemesls, kāpēc izstādē bija maz dalībnieku – masu saziņas līdzekļi tā nostrādājuši uz cilvēku apziņu, ka viss ir slikti un būs vēl sliktāk, ka nolaižas rokas ne tikai tūrisma uzņēmējiem, bet arī potenciālajiem ceļotājiem. Izdzīvos un droši vien arī ceļos tikai tie, kas to visu uztver daudz mierīgāk.

Ir grūti, bet šis laiks jāpārdzīvo. To saka arī daudzi vietējie uzņēmēji. Taču Tukumā rajonā jau ir pāris viesu namu, kas uz ziemu ir aizvērušies un nezina, vai vasarā atsāks darbību. Pozitīvais moments varētu būt tas, ka Lauku Atbalsta dienests atkal ir atvēris programmu tūrisma aktivitāšu veicināšanai lauku teritorijās, bet mīnuss tāds, ka uzņēmējs no Tukuma rajona atbalstu var saņemt tikai 30% apmērā. Iespēja it kā ir, taču jāparēķina, cik izdevīga… Domājams, vieglāk būs tiem, kam tūrisms ir ne tikai peļņas avots un bizness, bet vairāk kā interesants hobijs. Ja gribi nopelnīt, tad ir jāaprēķina, vai nopelnīsi un kā nopelnīsi, kā sevi reklamēsi arī pats, ko darīsi, lai cilvēki pie tevis brauktu, nevis uzbliezt augšā viesu namu un pēc tam žēloties, ka nav tūristu… Jāsaprot, ka smagākais darbs seko pēc tam, kad viesu nams ir uzcelts un tas jāpiepilda.

Ar aktīvu «odziņu»

Uzņēmēju vietā mēs nevaram strādāt, taču cenšamies viņiem visādi palīdzēt. 2008.gada nogalē esam izdevuši divus jaunus rajona tūrisma ceļvežus – kartes par dabas teritorijām un lauku tūrismu – zemnieku, mākslinieku un amatnieku piedāvājumu; par vietām, kas interesantas ģimenēm ar bērniem un, kur iespējams nogaršot lauku labumus. Tām vajadzētu veicināt ceļošanu, jo piedāvājums ir saistošs un kartogrāfiskais materiāls arī labs – piemērots braukšanai.

– Bet, piemēram, Ķemeru nacionālais parks šogad Tīreļa laipu taku slēdzis; arī keramiķi ap Ziemassvētkiem atzina, ka tūristu pērn bijis salīdzinoši maz… Vai cerat, ka šie ceļveži uzlabos situāciju?

– Es ceru, ka kartes būs labs turpinājums jau iesāktajam darbam, un mums padomā ir vēl pāris tematiskas kartes. Arī tās būs pietiekami smalkas un precīzas, lai noderētu pat velobraucējiem. Ja līdz šim kartes bija vairāk shematiskas, tad šīs kartes ir arī praktiski izmantojamas. Problēma tā, ka tūrismā reklāma strādā ilgi. Pat tad, ja objekts vai uzņēmums būs slēgts, informācija tautas apritē būs vēl vismaz 5 gadus un tūristi arī tagad meklēs gan slēgto Tīreļa laipu, gan citus objektus.

– Ja reiz par problēmām runājam…

– Nu, priekšā mums ir pašvaldību reforma un esam mazliet satraukušies par to, kas notiksies, kad rajons tiks sadalīts četros novados. Divos – Tukuma un Kandavas novadā – šobrīd jau ir un ceram, ka arī būs Tūrisma informācijas centri un tūrisma speciālisti, bet, kas notiks abos pārējos – Jaunpils un Engures? Kas atbalstīs vietējos tūrisma uzņēmējus? Uztrauc tas, ka tikai apmēram 3% tūrisma uzņēmēju ir kaut kādas pamatzināšanas šajā uzņēmējdarbības jomā – apmeklēti kursi, kāda lekcija… Savu iespēju robežās mēs uzņēmējus nepārtraukti informējam par to, kas jauns; esam mācījuši, kā labāk rīkoties; rīkojuši pieredzes apmaiņas braucienus un seminārus. Kas turpmāk ar šiem uzņēmējiem strādās, kas reklamēs šīs teritorijas tā, lai viņu vārds nepazūd starp citiem? Protams, es ceru, ka mēs turpināsim savu darbu arī Jaunpils un jūrmalciemu pusē – 15 gadu laikā tomēr esam labi sastrādājušies, un Tukums bez piekrastes, Abavas senlejas, viduslaiku Jaunpils un apkārtnes slēpošanas kalniem ceļotājiem vairs nav tik pievilcīgs…

– Uz ko šobrīd tūrisma uzņēmējiem vērst uzmanību – kas ir pieprasīts?

– Ceļotājus interesē aktivitātes. Cilvēks nekur tālu nedosies tikai tāpēc, lai kaut kur pārnakšņotu vai tikai nopērtos pirtiņā. Cilvēki grib daudzveidīgākas izklaides – doties mežā pa sporta vai izziņas takām, makšķerēt un tamlīdzīgi. Galvenais – idejai jābūt radošai; jāmeklē sava «odziņa», kādas citiem nav.

– Tātad, jāizdomā sava «aktīvā oga»?

– Aktīvā oga tam cilvēkam, ko vēlies redzēt pie sevis. Ja vēlies biologus, meklē savā pļavā, mežā unikālo; ja gribi redzēt laimīgas ģimenes, tad domā par bērnu izklaidēm. Ja ir mežs ar zvēriem – sarīko zvēru fotomedības. Izmanto visu, kas apkārt ievērojams un īpašs. Tā pērn veiksmīgi nostrādāja mūsu ceļvedī iekļautās izklaižu vietas jaunlaulātajiem…