Sestdien 17. jūlijā Apē notika 32. Latvijas puķu draugu saiets. No Tukuma rajona uz šo pasākumu ar diviem autobusiem bija devušies vairāk nekā pussimts dalībnieku no Tukuma dārzkopības biedrības un Tumes sabiedriskās organizācijas "Asni". Pasākuma organizatori bija žurnāla "Dārzs un Drava" redakcija un Apes pašvaldība. Klātesošos sveica arī šīs tradīcijas iedibinātājs un ikgadējo pasākumu aizsācējs Siguldas dārznieks Aivars Irbe.

Uz pasākumu tukumnieki izbrauca līdz ar pirmo rīta gaismiņu, tomēr tas netraucēja baudīt Apes un dārzu skaistumu, ieskaitot koncertu, izpalika vien dejas, bet, kā zināms, katram taču ir dārzs, kas jāpieskata un tāpēc jābrauc vien mājās. Var teikt, ka jaunpilniekiem, kuriem mājupceļš bija vistālākais, šī bija pilna atpūtas-darba diena 24 stundu garumā.
Pasākumu atklāja žurnāla “Dārzs un Drava" redaktors Aldonis Vēriņš un Apes domes priekšsēdētāja Astrīda Harju. Tika uzvilkts arī puķu draugu karogs, kas līdz nākamā gada puķu draugu saietam rotās Apes domes priekšsēdētājas kabinetu.
Tad sākās ceļojums pa Apes novada skaistākajiem dārziem. Puķu draugi pabija arī pie Latvijā dižākā Dzenīšu dižvītola un Raganu klintīm.
Saposta Puķu draugu dienām bija arī Ape. Pilsētiņai Igaunijas pierobežā nav lielu līdzekļu, tāpēc katru pavasari iedzīvotāji dāvina pašu izaudzētos puķu stādus, ko pilsētas dārzniece Anita Harju iekomponē apstādījumos, kur tikpat kā nav dārgu, eksotisku koku un puķu, taču apstādījumi un floristikas darbi tāpēc nav mazāk gaumīgi vai interesanti, un, kā saka dārzniece, – katrā visvienkāršākajā ziedā vai zaļumā ir iedzīvotāju labestība, rūpes un prieks.
Pasākuma laikā notika arī tirdziņš. Protams, vislielākā piekrišana bija stādu piedāvājumam. Taču jāsaka, ka šajā jomā krīzi vēl nejūt, jo stādu cenas ir augstas. Vienmēr tās tādas ir bijušas eksotiskākiem, retiem augiem. Taču tādiem, par kuriem, kā daži saka, ka “šos te – es kaudzi izmetu kompostā", prasīt 1,5 – 2 latus par nelielu stādu šķipsniņu… Par santīmiem faktiski nekas nebija nopērkams. Turpat bija atbraucis tirgoties arī kāds lietuvietis, kurš ļoti iecienījis Latvijas puķu un lauksaimnieku tirdziņus un ir redzams visos. Viņš kvalitatīvus, ziedošus astilbes stādus tirgoja par Ls 1,0 un bija priecīgs par daudzajiem pircējiem, kamēr daudzie Latvijas stādaudzētāji par astilbi bez ziediem prasīja Ls 1,70 – Ls 2,0. Tas, ka Latvijā ražošanas izmaksas ir dārgākas, ir fakts, taču vai tiešām divas reizes? No otras puses, runājot par cenām, katrs par savu darbu nekautrējoties drīkst prasīt cik vien vēlas. Te nekādu pārmetumu nedrīkst būt. Jautājums ir vien par to, vai piedāvājumam būs pieprasījums. Vēl draudzīgs padoms zaļo tirdziņu apmeklētājiem – ja kaut kas patīk, pirkšanu neatliec, jo pēc dažām minūtēm noskatīto puķi būs jau nopircis cits.
Nākošais 33. Puķu draugu saiets notiks 24. jūlijā Nīcā.