Sestdien Tukuma mākslas muzejā atklāja gleznotāja Toma Šlisera jubilejas izstādi. Tajā apskatāmi dažādos laikos tapušie darbi, kopskaitā 59. Autoraprāt, – tie gaišākie un optimistiskākie – kā pretstatījums šim laikam.

Izstādes atvēršana jau no pirmajiem mirkļiem izvērtās ļoti sirsnīga un mīļa; ikkatrs varēja sajusties tuvs māksliniekam, viņa kolēģiem, draugiem un ģimenei un izbaudīt to vienreizējo sajūtu, ka vari skatīt otra cilvēka pasaules redzējumu un par atklāsmēm parunāties ar pašu autoru.
Izstādi atklājot, Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola atzina, ka tajā var redzēt dažādus darbus un dažādo Tomu Šliseru: "Te redzam to strādīgo, zinošo un prasmīgo, kuru pazīstam, kā arī to, kuru nepazīstam – ar garīgām dimensijām un pavisam citiem apvāršņiem…" Savukārt muzeja galvenā krājuma glabātāja Ināra Runkovska stāstīja, ka retrospektīvā izstāde tapusi ciešā sadarbībā ar mākslinieku, kurš tai nopietni gatavojies jau pusgadu un kuru šajā darbā atbalstījusi visa viņa ģimene: "Katrā darbā iekšā ir sirds daļa, tajos redz smalkumu, dvēseli un ļoti lielu atbildību; tie ir pārdomāti, tapuši jauktās tehnikās. Tā kā akvarelis šodien tiek nonicināts, ir labi, ka mākslinieks palīdz tam dzīvot tālāk. Taču, lai tā notiktu, jāieliek milzīgs darbs, jāizkopj tehnika, lai nejaušību, bez kuras akvareļa tapšana nav iedomājama, spētu apvaldīt. Ja papīrs ir mitrs, nav daudz laika domāt, jāzina mirklis, kurā apstāties, kurā susināt, pludināt vai pielikt kādu citu tehniku. Un 40 intensīvos darba gados šī māka apgūta pilnīgi."
Pats autors, lūgts pastāstīt par izstādi, atzina, ka krīzes un gripas laikā nekā daudz, ko teikt, neesot: "Tas bija traks gājiens, kas man ienāca prātā – manu 70 gadu sakarā sataisīt izstādi. Tad vērsos pie Tukuma muzeja, kas ideju atbalstīja. Gleznas te ir no dažādiem gadiem, lielākoties tādas, kas jau pārdotas. Centos atlasīt diezgan gaišus un cerīgus darbus, lai gan ir bijis arī tumšais periods, tomēr uzskatu, ka par spīti visam jābūt optimistam."