Tieslietu ministrija iesniegusi Ministru prezidentam analītisko ziņojumu par Valsts drošības iestāžu likumu

Ievērojot Plānā par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta Neatliekamajiem darbiem noteiktos uzdevumus un termiņus, Tieslietu ministrija 20. martā iesniegusi Ministru prezidentam analītisku ziņojumu, kurā izvērtēti Valsts drošības iestāžu likuma gada 7. aprīlī veiktie grozījumi, veikta to tiesisko aspektu analīze, sniegts salīdzinājums ar valsts drošības dienestu parlamentārās kontroles institucionālajiem risinājumiem Igaunijā un Lietuvā, kā arī iespējas noteikt normatīvo regulējumu par parlamentārās kontroles atjaunošanu valsts drošības iestādēm, kas būtu balstīts uz Valsts drošības iestāžu likuma redakciju līdz 2002. gadam.

Ievērojot Plānā par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta Neatliekamajiem darbiem noteiktos uzdevumus un termiņus, Tieslietu ministrija 20. martā iesniegusi Ministru prezidentam analītisku ziņojumu, kurā izvērtēti Valsts drošības iestāžu likuma gada 7. aprīlī veiktie grozījumi, veikta to tiesisko aspektu analīze, sniegts salīdzinājums ar valsts drošības dienestu parlamentārās kontroles institucionālajiem risinājumiem Igaunijā un Lietuvā, kā arī iespējas noteikt normatīvo regulējumu par parlamentārās kontroles atjaunošanu valsts drošības iestādēm, kas būtu balstīts uz Valsts drošības iestāžu likuma redakciju līdz 2002. gadam.

"Izvērtējot likuma sākotnējo redakciju (likums Saeimā tika pieņemts 1994. gadā), pēc tam veiktās izmaiņas un likuma pašreizējo redakciju, kā arī Igaunijas un Lietuvas parlamentārās kontroles institucionālos risinājumus, uzskatu, ka līdz šim izveidotā un pašlaik spēkā esošā tiesību normu sistēma, kas regulē valsts drošības iestāžu darbību un kontroli, kopumā ir pamatota un darbojas labi," sacījis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
Kā informēja tieslietu ministra preses sekretārs Valdis Freidenfelds, tajā pašā laikā tieslietu ministrs ierosina izveidot starpinstitūciju darba grupu. Tās uzdevums būtu izvērtēt priekšlikumus par kontroles mehānismu, tajā skaitā, par parlamentārās kontroles pilnveidošanu. Priekšlikumiem jāietver gan izmaiņas ārējos un iekšējos normatīvajos aktos, kas regulē valsts drošības iestāžu parlamentāro kontroli, gan pārbaužu principus, procedūras un kritērijus, vienlaikus ņemot vērā arī to, ka ir jānodrošina valsts noslēpuma saglabāšana.

Nav vēl komentāru.

Pievieno komentāru