Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina suņu turētājus izturēties atbildīgi un rūpēties, lai viņu četrkājainie draugi neapdraud apkārtējos – citus cilvēkus un dzīvniekus.

Mediju vidē bieži parādās ziņas par suņu uzbrukumiem cilvēkiem. Pēc šādiem incidentiem PVD šī gada pirmajos sešos mēnešos ir saņēmis 15 iesniegumus ar lūgumu izvērtēt suņu bīstamību. Lai arī sešos gadījumos suņi patiešām atzīti par bīstamiem, PVD ekspertiem nākas secināt – ir situācijas, kuras varēja beigties citādāk, ja vien suņa īpašnieks būtu bijis atbildīgāks un spējis kontrolēt savu dzīvnieku, bet cietušais cilvēks būtu respektējis dzīvnieku.

Tādēļ PVD atgādina – par dzīvnieku un tā uzvedību ir atbildīgs dzīvnieka īpašnieks. Tas nozīmē – ja saimnieks sabiedriskā vietā ir izvedis pastaigā suni, tam ir jārūpējas par to, lai suns neradītu draudus apkārtējiem – citiem cilvēkiem un dzīvniekiem. Dzīvniekam ir jāiet pavadā un saimniekam ir jākontrolē tā uzvedība.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēta administratīvā atbildība par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu. Tas var būt brīdinājums vai naudas sods – fiziskajām personām no 5 līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām – no 10 līdz 500 latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Savukārt pārējiem PVD atgādina, ka suns pilda ne vien cilvēka labākā drauga funkcijas, bet ir arī savas teritorijas un saimnieka sargs. Cilvēka nepārdomāta rīcība dzīvniekā var raisīt agresiju un šādā gadījumā suns aizstāvēsies uzbrūkot. Tādēļ nevajadzētu aizskart vai kaitināt nepazīstamu dzīvnieku. Pat, ja suns, kuru saimnieks piesējis pie staba, kamēr veikalā iepērkas vai dāmas klēpja sunītis izskatās miermīlīgas dabas, tas nebūt nenozīmē, ka viņš ir aizmirsis savus sarga pienākumus un tos pildīs arī tad, ja vēlēsieties vien sajūsmināti pabužināt suņa skaustu vai noglāstīt purniņu. Tāpat – ja dzīvnieks rūc vai rej pat tad, ja viņam nemaz netuvojaties, nevajadzētu šo agresiju lieki uzkurināt kaitinot dzīvnieku. Ja vēlaties iekļūt teritorijā, kuru apsargā suns, vienojaties ar saimnieku, ka viņš kontrolēs dzīvnieku un situāciju.

Ja tomēr dzīvnieks uzbrucis un nodarījis miesas bojājumus, nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības un jāinformē Valsts vai pašvaldības policija. Ja cietušais vēlas, lai dzīvnieks tiktu atzīts par bīstamu, pēc iespējas ātrāk un detalizētāk par notikušo jāinformē arī PVD, kura izveidotās komisijas uzdevums ir novērtēt suņa bīstamību. Komisijā ir veterinārārsts un divi speciālisti ar prasmēm un zināšanām suņu apmācības un uzvedības jomā. Komisijas darbu organizē PVD atbildīgās amatpersonas. Pēc iesnieguma saņemšanas šī komisija veic izmeklēšanu, novērtē suņa bīstamību un izlemj, vai dzīvnieks atzīstams par bīstamu un vai dzīvnieka turpmākai turēšanai jānosaka kādi ierobežojumi. Ja dzīvnieku atzīs par bīstamu, uz tā turēšanu attieksies daudz stingrākas prasības!

Šī gada 30. jūnijā ir stājušies spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi nr. 428 «Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstamu suņu turēšanai», kuros ietvertas daudz stingrākas suņu turēšanas prasības īpašniekiem, par kuru suņiem uzsākts bīstamības izvērtēšanas process un kuru suņi ir atzīti par bīstamiem.

Piemēram – bīstama suņa īpašniekam jārūpējas, lai dzīvnieks patvaļīgi neizkļūtu no tam paredzētās teritorijas un nenonāktu kontaktā ar cilvēkiem vai dzīvniekiem. Pie vārtiem un citām ieejām jāizvieto skaidri salasāma norāde par bīstamu suni. Ja šādu dzīvnieku izved ārpus tam paredzētās teritorijas, dzīvniekam ap kaklu jābūt izturīgai kakla siksnai un atšķirības lentei, tāpat jābūt uzpurnim ar slēgtu purna daļu, kas nepieļauj iespēju iekost cilvēkam vai dzīvniekam, bet pavadai jābūt izturīgai un ne garākai par pusotru metru. Bīstamu suni pastaigā drīkst izvest persona, kas sasniegusi vismaz 18 gadu vecumu un ir spējīga pārvaldīt suni.

Par bīstamu atzīta suņa īpašniekam ir pienākums segt izmaksas, kas saistītas ar īpašās kaklasiksnas izgatavošanu, ko izsniegs Lauksaimniecības datu centrs. Turklāt, pat ja suns netiks atzīts par bīstamu, saimniekam obligāti būs jānodrošina suņa mikročipēšana un reģistrēšana.

Ja bīstamā suņa īpašnieks neievēros jaunajos noteikumos noteiktās prasības, PVD ir tiesīgs suni ievietot dzīvnieku patversmē līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai. Izdevumus, kas saistīti ar suņa piespiedu izmitināšanu dzīvnieku patversmē, segs suņa īpašnieks vai turētājs.

Ja par bīstamu atzīts suns atkārtoti nodarījis miesas bojājumus cilvēkam vai dzīvniekam un par to tiks iesniegti pietiekami pierādījumi, PVD var pieņemt lēmumu suni eitanazēt bez atkārtotas suņa uzvedības izvērtēšanas.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēta administratīvā atbildība par bīstama suņa turēšanas prasību pārkāpšanu – naudas sods fiziskajām personām no 50 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 75 līdz 1000 latiem, konfiscējot dzīvnieku vai bez tā konfiskācijas.