Šodien visā Latvijas teritorijā bija  novērojams daļējs Saules aptumsums, aģentūru LETA informēja Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills.

Saules aptumsumi notiek tad, kad Mēness pilnībā vai daļēji aizsedz Saules disku. Pilnīgas aizsegšanas gadījumā uz vairākām minūtēm iestājas tumsa, bet daļējas aizsegšanas gadījumā atkarībā no aptumsuma fāzes Saule vizuāli atgādina apli ar nelielu robu – tā izskatās pēc pīrāga vai sirpja.

Latvijā daļējie Saules aptumsumi ir novērojami reizi divos četros gados. Iepriekšējais daļējais Saules aptumsums Latvijā bija novērojams 2006.gada 29.martā, bet nākamais būs novērojams tikai pēc divarpus gadiem, proti, 2011.gada 4.janvārī.

Savukārt pilns Saules aptumsums katrā konkrētā ģeogrāfiskā vietā ir reta parādība. Iepriekšējo reizi Latvijā pilns Saules aptumsums bija novērojams 1954.gadā, bet nākamais būs novērojams tikai 2142.gadā.

Šodien aptumsums Rīgā sākās plkst.11.47, maksimālā fāze būs plkst.12.51, bet aptumsums beigsies plkst.13.54. Latvijas rietumu daļā aptumsums sāksies un beigsies līdz pat divām minūtēm ātrāk, bet austrumu daļā – līdz divām minūtēm vēlāk. Maksimālā aptumsuma fāze – Saules diametra aizsegtā daļa – Rīgā būs 0,49, Liepājā – 0,46, bet Alūksnē – 0,52.

Šodien daļējs Saules aptumsums būs novērojams Eiropas ziemeļu un austrumu daļā, bet šaurā joslā, kas sākas Arktikā, stiepjas pāri Krievijai Sibīrijas reģionā un Altajā, pāri Mongolijai, un noslēdzas Ķīnā, būs novērojams pilns Saules aptumsums. Vairākas novērotāju grupas no Latvijas dodas uz Krieviju, lai novērotu pilnu Saules aptumsumu.

Aptumsumu novērošana mūsdienās ir vairāk emocionāls, nevis zinātnisks pasākums. Ja kādreiz praktiska nozīme bija pilna Saules aptumsuma laikā veiktajiem Saules novērojumiem, tad tagad šādus novērojumus ik dienu daudz augstākā kvalitātē veic kosmiskās observatorijas.

Šodien Rīgā organizētus Saules aptumsuma novērojumus veiks Astronomijas attīstības fonda mobilā observatorija sadarbībā ar "Hansabanku" pie bankas centrālās ēkas Ķīpsalā. Aptumsuma novērojumi notiks arī Latvijas Universitātes centrālās ēkas astronomiskajā tornī, Raiņa bulvārī 19.

Latvijas Astronomijas biedrība atgādina, ka Saules un Saules aptumsuma novērojumu laikā uz Sauli nekādā gadījumā nedrīkst skatīties ar neapbruņotu aci, binokli, tālskati vai teleskopu. Novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai disketes materiāls. Visdrošākā metode ir Saules attēla projicēšana uz ekrāna.

Arī mediķi aicina lietot speciālus aizsarglīdzekļus acīm un ilgstoši neskatīties saulē, lai pēc Saules aptumsuma nerastos nopietnas problēmas ar redzi. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Acu nodaļas ārsts Juris Vanags norādīja, ka, ilgstoši skatoties saulē, var gūt pat tik smagus tīklenes apdegumus, ka cilvēks var pilnībā zaudēt redzi uz visu atlikušo mūžu, savukārt Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics norāda, ka pat īslaicīga raudzīšanās saulē var radīt nopietnas redzes problēmas.

Vanags kā efektīvāko aizsarglīdzekli iesaka lietot metinātāju brilles, kuru stikli ir ļoti tumši, līdz ar to tie aiztur gan ultravioleto staru, gan cita veida starojuma negatīvo ietekmi, kā arī pasargā acis no nopietniem redzes bojājumiem.

Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai veicinātu debess novērojumus un astronomijas popularizēšanu. Biedrība piedalās Starptautiskā astronomijas gada, proti, 2009.gada, pasākumu organizēšanā Latvijā.