Šodien, nomainot Portugāli, Slovēnija kļūst par Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti.

Nelielajai Slovēnijai prezidējošās valsts statusā ir lieli plāni, un svarīgākie nākamās prezidentūras dienaskārtības jautājumi ir Kosovas statuss, kā arī Lisabonas līguma ratifikācijas process.

Slovēnija, kas ar saviem diviem miljoniem iedzīvotāju bloka lielvalstu vidū var tikt uzskatīta par punduri, gatavojas pilnībā izmantot savas prezidējošās valsts pozīcijas, lai brīdī, kad Kosovas neatkarības pasludināšana, šķiet, ir neizbēgama, kā viena no bijušās Dienvidslāvijas valstīm uzņemtos vidutāja lomu ES un Balkānu attiecībās.

"Viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem būs šajā jautājumā apvienot ES," intervijā aģentūrai AFP teica Slovēnijas valsts sekretārs Eiropas lietās Janezs Lenarčičs.

Arī ārlietu ministrs Dimitrijs Rupels aizpagājušajā nedēļā Briselē paziņoja, ka vēlas Kosovas jautājumu atrisināt līdz Slovēnijas prezidentūras noslēgumam 30.jūnijā.

Tomēr separātiskā Serbijas province ES joprojām ir nepatīkams jautājums. Lai gan vismaz 20 no 27 dalībvalstīm ir gatavas atzīt Kosovas neatkarību, dažas vēl arvien atsakās to darīt. Īpaši noraidošu pozīciju ieņēmušas Kipra, Grieķija, Spānija, Slovākija un Rumānija.

Lenarčičs arī uzsvēris, ka Slovēnija "darīs visu, kas iespējams", lai paātrinātu bijušās Dienvidslāvijas valstu uzņemšanu ES.

"Mēs neaizstāvam zemākus kritērijus, taču Eiropai jābūt proaktīvākai un šīm valstīm jāpalīdz, tā nevar vienkārši nogaidīt," norādīja valsts sekretārs.

Kamēr Horvātija jau uzsākusi sarunas 16 no 35 iestāšanās sarunu sadaļām, Serbija panākusi tikai Stabilizācijas un asociācijas līguma parafēšanu, taču Brisele atturas no dokumenta galīgās parakstīšanas, kamēr Belgrada neaktivizēs par kara noziegumiem aizdomās turamo personu vajāšanu.

Slovēnija vēlas kļūt par dzenošo spēku arī nesen parakstītā Lisabonas līguma ratifikācijas procesā un paziņojusi, ka cer kļūt par vienu no pirmajām dalībvalstīm pēc Ungārijas, kas līgumu ratificēs 2008.gada sākumā.

Lai gan Lenarčičs atzina, ka ES prezidentūra "ir liels izaicinājums ikvienā aspektā", viņš pauda pārliecību, ka Ļubļina "pierādīs, ka mēs spējam to pienācīgi veikt".

"Valstij, kas pirms 17 gadiem nebija pat neatkarīga, tas vien jau ir sasniegums, ka kopš tā laika tā ieguvusi neatkarību un ES dalībvalsts statusu," piebilda valsts sekretārs.

Slovēnija bija pirmā bijušās Dienvidslāvijas valsts, kas 2004.gadā pievienojās ES, bet 2007.gada janvārī tā kļuva par pirmo no jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojās eirozonai.

Tagad Slovēnija kļūs par pirmo no jaunajām dalībvalstīm, kas uzņemsies ES prezidentūru.

Tomēr tādās jomās kā ES ilgtspējīgās attīstības stratēģija, kā arī vides un enerģētikas politika, kas būs divi svarīgākie jautājumi martā gaidāmās ES galotņu sanāksmes laikā, Slovēnija varēs spēlēt tikai ierobežotu lomu.

"Mazajām valstīm nav varas uzspiest savus uzskatus citiem, taču tās var būt efektīvākas konsensa meklēšanā un panākšanā," runājot ar AFP, norādīja finanšu ministrs Andrejs Bajuks. Viņš piebilda, ka Slovēnija izmantos "nedaudz humora un daudz pacietības".

Tajā pašā laikā Ļubļinas Stratēģisko pētījumu institūta analītiķis Boruts Grgičs uzskata, ka "prezidentūra būtībā būs bāzēta Briselē".

Tomēr viņš piebilst, ka pēc veiksmīgās 2005.gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prezidentūras Slovēnijai "Eiropas pusei nekas vairs nav jāpierāda un tā zaudējusi savus kompleksus, kas traucēja pilnībā iesaistīties Balkānos un kļūt par tiltu starp Eiropu un šo reģionu".

No Slovēnijas ES prezidentūru nākamā gada 1.jūlijā pārņems Francija.