Engures novada ceļu būves firma «Šlokenbeka» iesniegusi Ģenerālprokuratūrā sūdzību, kurā lūdz pārbaudīt, vai firmas konkurents – A/s «A.C.B.», remontējot Rīgas apvedceļu posmā Salaspils – Babīte, nav izmantojusi lētāku materiālu, nekā solīts, uzvarot astoņu pretendentu konkursā.

A.C.B. piedāvāja 14,8 km garo ceļa posmu izremontēt par 1.94 miljoniem latu (bez PVN). Konkursā bija prasīts izmantot polimermodificēto bitumenu, taču, kā liecina ekspertīze, tad šis materiāls a/s «A.C.B.» klātajā asfaltā nav atrodams. Polimērmodificētais bitumens maksā ap Ls 290 par tonnu, parastais – Ls 210.

Ekspertīzi, veicot ceļa segumā paraugurbumus, specializētā ķīmijas laboratorijā Vācijā pasūtījusi SIA «Šlokenbeka». Šai ekspertīzei nepiekrīt a/s «A.C.B.». VSA «Latvijas valsts ceļi», kas veic ceļu būves darbu uzraudzību, uzsākts iekšējais audits

Moderna materiāla vietā, vislētākais – Krievijas piķis

Šo informāciju komentē SIA «Šlokenbeka» valdes loceklis Māris Paiders:

– Kad ejam uz izsoli, iepazīstamies ar tās noteikumiem. Un, ja mēs izlasām, ka ir jālieto polimermodificētais bitumens, tad ir skaidrs, ka tas jālieto. Kad skatāmies specifikācijas, kas arī mums ir saistošas, tad tur parādās pāris rindiņu, ka drīkst kaut ko bērt klāt, un tas nav polimermodificētais bitumens. Mēs jautājām komisijai: lūdzu precizējiet, kāda būs polimerbitumena lietošanas kārtība? Konkursa laikā komisija mums arī aprakstīja šo kārtību. Mēs izrēķinājām – lai pārbaudītu alternatīvu, nemaz nepietiek laika, jo ceļu būves sezona jau būtu pagājusi. Taču tā kā mums ir kopuzņēmums ar firmu, kuras mātes firma ražo polimerbitumenu Paņevežos, mēs to varam nopirkt par normālu cenu, tāpēc arī mēs iesniedzām dokumentus konkursam. Bet izrādījās, ka «A.C.B.» piedāvājums bija ievērojami lētāk. Kad objektu pieņēma, neviens neko sliktu neredzēja. Vizuāli arī izskatās labi. Bet mums pavasarī ienāca prātā doma: ja jau a/s «A.C. B.» ir tiešām izdevies realizēt būvniecību par solīto summu, tad tas atradis kādu īpašu noslēpumu, tehnoloģiju un ceļu būvniecībā izdarījis apvērsumu. Mēs paņēmām paraugu un nodevām neitrālā laboratorijā, kur ķīmiķi pēta doto vielu, jo vēlējāmies konstatēt, kas tur ir iekšā. Ņēmām paraugus, pareizi tos noformējām un aizsūtījām uz Vāciju. Kad saņēmām no laboratorijas atbildi, tad izrādījās, ka to, kas ierakstīts specifikācijās – dokumentā, kas ir saistošs visiem, «A.C.B.» nav pildījis. Vāciešu laboratorijas protokolā teikts, ka tas, kas pievienots ceļa segumam, galīgi nav derīgs Latvijas ceļiem, jo apakškārtā ielikts prasts Krievijā ražots piķis par vislētāko naudu!..

Bet mums ir arī citi projekti – Koknesē, Terehovā. Ja tā turpināsies, pēc trim, četriem gadiem neviens vairs nesapratīs, kāpēc mums ceļi ir tādi, kādi ir… Esmu arī ministrijā par to runājis vairākkārt. Rezultātu nav. Tāpēc arī nolēmām vērsties Ģenerālprokuraturā.

Krāpšanos neatzīst

Firmas «A.C.B.» sabiedrisko attiecību konsultants Ainārs Vladimirovs krāpniecību noliedza, skaidrojot, ka polimeru materiāli esot ļoti dažādi un tas, kas pašlaik esot uz ceļa, esot ar tādām pašām garantijām, kā visi pārējie materiāli. Viņš teica, ka gatavojoties sūdzēt SIA «Šlokenbeka» tiesā par neslavas celšanu.

Savukārt a/s «Latvijas valsts ceļi» sabiedrisko attiecību speciālistei Daigai Mežapuķei vaicājām, vai tad būvuzraugs ceļa būvniecību neuzrauga, ka firma var izmantot lētāku un neatbilstošu materiālu? D. Mežapuķe teica, ka visi fakti tikšot pārbaudīti, jo iesākts iekšējais audits. Bet, kas attiecoties uz pārējiem gadījumiem, ko minot M. Paiders, tad valsts institūcijas esot ar mieru pretenzijas uzklausīt un izskatīt.

Kā noprotams, taisnības meklēšana Ģenerālprokuratūrā īsti nepatīk arī a/s «Latvijas valsts ceļi». Sekosim līdzi notikumiem. Vēl nav zināms, kas šajā strīdā uzvarēs, bet varbūt tomēr tā ir cerība, ka kaut kas mainīsies uz labu un turpmāk nebūs jākaisa pelni uz galvas un jāsaka, ka mums, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ceļi ir visdārgākie un sliktākie…