15. oktobrī Tukuma biznesa inkubatorā notika Uzņēmēju kluba tikšanās, kurā, iepazinušies ar inkubatora darbu, uzņēmēji pārrunāja Tukumā 8. novembrī ieplānoto Biznesa dienu programmu.

Izmantojot situāciju, dažiem uzņēmējiem vaicājām, kā viņi vērtē šībrīža ekonomisko situāciju, perspektīvas nākotnē un vai domājuši, kādus soļus gatavi spert, lai saglabātu ražošanu vai pakalpojumus līdzšinējā apjomā.

Darbs ir, bet projektu paliek mazāk

SIA «Telms» valdes priekšsēdētājs Raivis Nikolajevs uzskata, ka grūtākais laiks vēl priekšā. Patlaban elektromontāžas darbu projektēšanā, būvniecībā un remontā iesaistītais uzņēmums izpilda tos darbus, par kuriem līgumi slēgti pērn vai šī gada sākumā:

– Jūtamies kā jebkurš būvniecības jomā strādājošais uzņēmums – mēs šajā sfērā ieskaitām arī sevi. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieprasījums ir krities ievērojami, varbūt pat divas reizes. Pozitīvais, ka enerģētikas nozare ir bijusi vajadzīga un arī turpmāk bez tās neiztiks. Mūsu pluss ir arī tas, ka sadarbojamies ar a/s «Latvenergo». Kā arī tas, ka objekti tiek īstenoti gada vai pat ilgākā laikā – tas nozīmē, ka patlaban strādājam ar pagājušā gada projektiem un krīzi tik smagi neizjūtam. Protams, ir atbirums – cilvēki nav saņēmuši plānotās finanses, nav veicies bizness, līdz ar to nav naudas un darbi atsevišķos objektos apstājušies. Bet liela daļa projektu beidzas veiksmīgi – līdz gaismai lampiņā.

– Kādas ir jūsu prognozes turpmākajam?

– Smagākais, manuprāt, būs nākamais gads. Vēl šī gada sākumā darba apjoms bija, projektēšana norisinājās. Tam, vai tie bija mūsu vai citu projekti, nebija nozīmes, svarīgi, ka tas radīja apjomu un ka liela daļa no tiem īstenojās.

Šobrīd projektu īsti vairs nav, jo šajā – projektēšanas jomā – apjoms krities četras reizes, salīdzinot ar gada sākumu. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā būs grūtāk. Turklāt jāņem vērā, ka pasūtītājam nav jēgas ieguldīt naudu projekta izstrādē, ja to nevarēs īstenot, jo izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem jāievēro izpildes termiņi.

– Iepriekš dzirdēts, ka uzņēmēji labāk strādā lielos objektos, bet mazajiem atmet ar roku.

– Pirms gada būvniecības jomā nereti tiešām bija tāda nostāja. Ja varēja izvēlēties šādu vai tādu objektu, skatījās, kur ir apjoms un kur vienkāršāki darbi, lai ātrāk var pabeigt un ātrāk atgriežas nauda. Tagad tā vairs nav – izskatām jebkuru piedāvājumu, ja vien tas atbilst mūsu specifikai. Esam gatavi pat iziet nedaudz ārpus tās, piesaistot citus uzņēmējus, bet, protams, nodrošinot kvalitāti.

– Vai krīzes situācijā domājat ķerties pie tik radikāliem risinājumiem kā algu samazināšana vai darbinieku atlaišana?

– Uzskatu, ka tas ir diezgan neiespējami, jo mūsu jomā speciālistu nav tik daudz, lai ar viņiem mētātos. Mēs neesam atlaiduši cilvēkus vai samazinājuši algas. Ir bijuši darbinieki, kas, vēloties dzīvē kaut ko mainīt, pārgājuši citā darbā, bet kopumā kadru mainība nav liela. Jāteic, šai situācijai, kas tagad valda ekonomikā, ir arī kāds labums – vasarā beidzot varējām cilvēkus divas nedēļas palaist atvaļinājumā, kas nebija iespējams iepriekš – saspringtās situācijas dēļ būvniecībā.

Algas pacēla laikus

Grūti pateikt, vai ekonomisko krīzi bija iespējams paredzēt, taču laikus īstenotā algu paaugstināšana un citi pārkārtojumi ļauj uzņēmumiem vieglāk elpot tagad, uzskata SIA «Saldo CC» un SIA «ISAM» direktors Kaspars Gribusts. Šie uzņēmumi darbojas būvniecības un nekustamā īpašuma tirgū.

– Kā jūtaties šī brīža ekonomiskajā situācijā?

– Tīri labi un stabili, jo spējām laikus reaģēt uz ekonomiskās situācijas izmaiņām valstī. Laikus – jau pagājušā gada janvārī – paaugstinājām izpeļņu, līdz ar to nevajadzēja paaugstināt algas tobrīd, kad to darīja daudzi, un nevajag to darīt tagad. Tieši tāpat laikus esam centušies cīnīties par objektiem, lai būtu pasūtījumi ne tikai šobrīd, bet arī turpmāk. Domāju, līdz pavasarim problēmu nebūs.

– Bet darbinieki neprasa, lai jūs paaugstinātu algas tagad?

– Bija viens brīdis. Taču viņi ir sapratuši – ja tiek nomaksāti visi nodokļi, ja viņi ir sociāli nodrošināti, tad tas ir ieguvums. Lai arī izpeļņa uz rokas ir mazāka, darbinieks var justies droši.

– Cik lielas algas tiek maksātas būvniecībā strādājošajiem?

– Vidēji un reāli var nopelnīt no Ls 500 līdz Ls 700 uz papīra. Bet tas attiecas uz darbiniekiem, kas kārtīgi strādā. Taču ir problēma – darbam trūkst produktivitātes. Tas nozīmē, ka ir jāstrādā vairāk, lai arī zināms, ka naudas vairāk nebūs.

– Ko darīt?

– Būvniecībā ir laika normas. Ja mēs pēc tām strādātu, sen būtu divus Tukumus uzbūvējuši. Bet mēs strādājam pēc katra uzņēmēja ieskatiem un konkursa nosacījumiem. Tagad burbulis ir pārsprādzis un katram jāmeklē pareizākā pieeja.

– Jūsu bizness ir arī nekustamā īpašuma tirdzniecība. Kā vērtējat situāciju šajā jomā?

– Jāapzinās, ka labi uzbūvētos un attīstītos projektos cena nenokritīs zemāk par 1000 eiro m² – tā ir cena, kas noteikta šobrīd. Perspektīvā esam iecerējuši uzbūvēt vēl ap 250 dzīvokļu. Tas nenotiks šodien, bet gan nākotnē, tomēr komunikācijas jau ir ierīkotas, tikai jāgaida, lai tirgus sakustas. Ja vajadzēs gaidīt gadu, divus – neko darīt.

– Dzīvokļi jūsu celtajās mājās tiek minēti kā labs piemērs tam, ka ar sakārtotiem tīkliem un pareizu patēriņa uzskaiti var taupīt.

– Ja ir iespēja patēriņu regulēt, kontrolēt, tas ir vienīgais veids, kā taupīt. Nav māka pirkt degvielu, kurināt un izlaist pa logu ārā. Ja tu par apkuri maksā, rēķinot uz m², tad par taupību un visu ko citu jāaizmirst. Izdalot patērēto enerģijas daudzumu (megavatstundas) proporcionāli uz visiem, ieguvuma nav – viens ir patriots un taupa, bet otrs atver logu, kopsummā ietaupītais uz vienu m² rada niecīgu ekonomiju. Tātad – pats pirmais ir komunikāciju sakārtošana; tāpat jāsāk domāt arī par apsaimniekošanas līmeņa celšanu. Perspektīvā jāskatās, kā cilvēkus pārliecināt par renovētām ēkām un tīkliem, jo tad ieguvējs būs katrs. Rēķinot, – lai apsildītu 53 dzīvokļus un nodrošinātu karsto ūdeni, mēnesī patērējam 30 megavatus.

Apakšā vēl neesam, bet jāķepurojas vienalga

SIA «Latagra» Kurzemes reģiona vadītājs Indulis Zariņš un SIA «Bonus.lv» īpašumu apsaimniekošanas servisa direktors un uzņēmēju kluba vadītājs Maksis Rozenbergs domā, ka valsts ir tuvu lejupslīdes apakšējai robežai, taču pēc straujās augšupejas, kritumi ir loģiski.

– Jūsuprāt, vai valstī ir krīze?

I. Zariņš:

– Zemniekiem ir grūti, jo kāpušas ķīmijas un minerālmēslu cenas, tanī pat laikā graudu cenas nav tik augstas. Šogad bija ļoti ražīgs gads, visu pat nepaguva novākt. Taču mūsu firmai nav kritiskas situācijas, jo pārdodam produkciju saviem klientiem, kas mums ir zināmi un samaksā. Piemērojam arī labvēlīgus samaksas nosacījumus. Neesam ieguvuši lielu peļņu, jo augstā cena nav mūsu izdomāta, bet radusies no Krievzemē izdarītā cenu kāpuma.

Ja runājam par valsti kopumā, pašlaik esam ļoti normālā situācijā. Esam jauni biznesā – padomājiet, kapitālismā dzīvojam tikai 20 gadus, turklāt mūs iemeta kā kaķus ūdenī… Tad bija strauja augšupeja, bet tagad – pirmais kritums. Jā, cilvēki ņēma kredītus, neviens nedomāja, ka būs sliktāk, bet tā notika. Un tas jāpārdzīvo. Jāpieņem, ka tuvojamies apakšai, un tad atkal nāks kāpums.

M. Rozenbergs:

– Es domāju tāpat. Vaimanām nav vietas.

– Bet tiesā ir daudz uzņēmumu maksātnespēju lietu, cilvēkus atlaiž no darba, samazina algas. Arvien vairāk tukšu telpu pilsētas centrālajās ielās, kur iepriekš bija veikali, tātad notika uzņēmējdarbība. Un jūs domājat, ka vaimanām nav vietas?

I. Zariņš:

– Tas, ja kāds nespēj kaut ko samaksāt, ir katra personīgā problēma, sāpe un traģēdija. Būtu nekorekti pārmest kādam, kas saka, ka ir grūti. Tomēr procentuāli cilvēku, kam ir šīs traģēdijas, nav daudz. Tiesa, lielai daļai ir nedomājot ņemti kredīti. Var vainot bankas, kas tos pārāk vaļīgi deva, bet katram pašam tomēr jārēķina savas iespējas, jo tāda brīnuma, ka naudu nevajadzēs atdot, nebūs nekad. Tomēr daudzi ņēma kredītus pa labi un pa kreisi – nedomājot.

M. Rozenbergs:

– Tas attiecas arī uz peļņas gūšanu – mēs gribam nopelnīt tūlīt un daudz, bet tā jau nenotiek.

– Bet cilvēkiem gribējās dzīvot labāk un tūlīt?

I. Zariņš:

– Nekas nenotiek ātri. Ir jādomā. Tas attiecas arī uz to, ja cilvēku atlaiž no darba. Jā, tā ir problēma, bet nevar par to gausties, uzreiz jāmeklē cits darbs.

– Bet, ko darīt cilvēkiem, kam ir kredīts, bet uzņēmumam – maksātnespēja?

– Meklēt, kur strādāt. Nevis, kur daudz maksā, bet – kur strādāt. Atcerieties, bija brīdis, kad celtniecībā par tačkas stumšanu maksāja līdz pat Ls 1000 mēnesī, lai gan prasmju un zināšanu īpaši lielu nebija. Tagad tā vairs nav, un ir šoks. Jā, tagad ir jāstrādā labi, ja par Ls 300. Nevis teikt – kamēr nebūs Ls 600, nestrādāšu.

– Bet tas uzstādījums sabiedrībā ir augsts – laba mašīna, dzīvoklis. Jūs glābj pieredze, kas neļauj par katru krīzi lēkt uz ecēšām, bet jaunie domā savādāk.

– Mēs noteikti savus spērienus biznesā esam saņēmuši, zinām arī, ka ir ļoti grūti atteikties no ērtībām. Zinu cilvēkus, kas gada sākumā brauca ar labu un dārgu auto, taču tagad to atdevuši atpakaļ. Cilvēks ir pārvērtējis situāciju un izvēlējies atbilstošu risinājumu.

Krīze būs gavēņa laikā

Ilgvars Kalniņš, SIA «Tukuma auto» valdes priekšsēdētājs uzskata, ka katra diena sākas ar jaunu pieredzi:

– Ja cilvēks kustas, viņš no jebkuriem dubļiem izrīvējas. To, kas notiks rīt, grūti pateikt, bet šodien vēl neviens nav jāatlaiž, algas nav jāsamazina. Šis nav tas sliktākais brīdis. Sliktākais būs, kad pienāks gavēnis pavasarī – kad ziemas krājumi būs noēsti un visi gaidīs pirmos zaļos asnus.

Tad parunāsim…