Šodien, 25. novembrī, Tukuma rajona tiesa tiesneses Karīnas Kazārovas vadībā turpināja skatīt krimināllietu, kurā apsūdzība par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 317. panta «Dienesta pilnvaru pārsniegšana» otrās daļas izvirzīta Guntim Siliņam un Mārcim Lacbergam, bijušajiem Tukuma pašvaldības policijas darbiniekiem. Apsūdzība izvirzīta par to, ka 2007. gada 14. janvārī savas dežūras laikā viņi ārpus pilsētas izveduši tukumnieci Ernu Hauku, atstājuši bezpalīdzīgā stāvoklī, neraugoties uz sievietes psihisko stāvokli, faktu, ka viņa bija alkohola reibumā un zemo gaisa temperatūru (+1,65°). 15. janvārī sievieti atrada mirušu.
Iepriekšējās tiesas sēdēs (3. martā un 28. augustā tiesa uzklausīja lieciniekus, 23. aprīlī un 26. maijā lietas izskatīšanu atlika).

Mirušajai bijušas slapjas drēbes
Kā šodien informēja tiesnese, neilgi pirms sēdes saņemta informācija, ka veselības problēmu dēļ lietas izskatīšanā nevarēs piedalīties cietušās puses (E. Haukas meita Sandra Hauka. – Red.) advokāte Māras Burve. Lai darbu nepārtrauktu, S. Hauka teica, ka var pati sevi aizstāvēt un advokāta klātbūtne šobrīd nav nepieciešama.
Sēdē tiesa uzklausīja lieciniekus: tiesu medicīnas eksperti Edīti Bogužu, valsts policijas darbiniekus Ēriku Krūmiņu un Normundu Bērziņu, psihiatru un psihologu Nikolaju Ščerbakovu, kā arī Aini Zeltiņu.
E. Boguža atbildēja uz advokātu un prokurores jautājumiem un norādīja – jo zemāka gaisa temperatūra, jo straujāk samazinās alkohola līmenis organismā (vidēji par 0,3 promilēm stundā). Tiesa, pēc promilēm vien noteikt reibuma pakāpi neesot iespējams, tā katram cilvēkam izpaužoties individuāli. Turklāt visi šie procesi būs atšķirīgi dzīvam un mirušam cilvēkam. Uz jautājumu, cik ilgā laikā +1°C temperatūrā cilvēks var nosalt, E. Boguža skaidroja, ka tas var notikt divu līdz trīs, maksimāli – četru stundu laikā. Turklāt – mirušajai bijušas pilnīgi slapjas drēbes. Eksperte savā atzinumā bija norādījusi, ka iespējamais nosalšanai laiks – 4.00 no rīta, kā ierakstīts miršanas apliecībā. Uz jautājumiem atbildēja arī psihiatrs un psihoterapeits Nikolajs Ščerbakovs, kuru atzinumus saistībā ar cietušās veselības stāvokli iepriekš tiesai bija iesniedzis apsūdzēto advokāts Oskars Rode. Liecinieks Ainis Zeltiņš savulaik strādājis pie G. Siliņa jaunbūvē un tur dzirdējis stāstu par E. Hauku; viņš redzējis E. Hauku Jauntukumā pie kafejnīcas Alīnes ielā dejojam, to arī Siliņam stāstījis; pēc tam saņēmis pavēstes no policijas ierasties liecināt. Neko vairāk, kā to, ka E. Hauka dzīvojusi netālu no viņa sievasmātes, nezinot. Par notikumiem 2007. gada 14. un 15. janvāra naktī, cik nu atcerējās, stāstīja valsts policijas darbinieki Normunds Bērziņš, kurš tai naktī dežurējis, un Ēriks Krūmiņš, kurš kā Smārdes pagastā inspektors saņēmis no dežūrdaļas informāciju, ka uz Smārdes ceļa atrasta mirusi sieviete. Ē. Krūmiņš atcerējās, ka tonakt bijis putenis, netālu no notikuma vietas redzējis nomīdītu laukumiņu; notikuma vietā bijis arī celofāna maisiņš ar džemperi. Sievietei nav bijis vardarbīgas nāves pazīmju. Viņš arī aptaujājis apkārtējo māju iedzīvotājus. Uz prokurores jautājumu, vai viņš kaut kādā veidā šai lietā ieinteresēts un vai precīzi pierakstījis liecinieces I. Jonānes liecību, Ē. Krūmiņš stāstīja, ka protokolā fiksējis tikai liecinieces stāstīto bez jebkādas personīgās ieinteresētības.

Apsūdzētie apstiprina iepriekšējās liecības
Apsūdzētie G. Siliņš un M. Lacbergs tiesas sēdē apstiprināja tās liecības, ko snieguši pēc apsūdzības uzrādīšanas 2007. gada novembrī. Viņi atzina, ka savu vainu atzīst un izdarīto nožēlo, taču viņi nepiekrīt apgalvojumam, ka viņu darbība izraisījusi cietušās nāvi. Savā darbībā dienesta pilnvaras neesot pārkāpuši, vien izpildījuši E. Haukas vēlmi nogādāt viņu norādītajā vietā. Pārmetumus, ka gribējuši no sievietes atbrīvoties, apsūdzētie noraida, iebilstot, ka daudz vienkāršāk būtu aizvest viņu uz valsts policiju pāris soļu tālāk. Abi apsūdzētie nevēlējās atbildēt uz advokātu O. Rodes un Jāņa Auziņa un prokurores uzdotajiem jautājumiem. 2007. gada maijā un jūnijā fiksētajās apsūdzēto liecībās, ko pēc prokurores lūguma nolasīja tiesnese K. Kazārova, minēts, ka viņi jautrā noskaņojumā esošo E. Hauku izveduši ārpus pilsētas un atstājuši uz Smārdes ceļa, netālu no Tukuma robežas pilnīgā tumsā – atžirgt. Nākamajā rītā uzzinājuši, ka viņa nomirusi, un nolēmuši nevienam neko neteikt.
Lai arī advokāts O. Rode lūdza tiesu noteikt papildu medicīnisko ekspertīzi, lai noteiktu, kā laika apstākļi varēja ietekmēt alkohola līmeni cietušās organismā, tam iebilda prokurore, norādot, ka neredz pamatu papildu ekspertīzei, jo jau saņemts pietiekami daudz informācijas. Tiesa advokāta lūgumu noraidīja.
Apspriežoties tika nolemts tiesas izmeklēšanu pabeigt 9. decembrī, tad arī sākt tiesas debates.