3. jūlijā Tukuma rajona padomes vērtēšanas komisija iepazinās ar Sēmes pagastu, kas konkursā «Sakoptākais pagasts Tukuma rajonā 2008» bija pieteicies septiņās nominācijās – pagasta attīstības iespējas, zemkopība un lauku vide, mežs un sabiedrība, izglītība un sports, sakoptākā uzņēmējdarbības vide, bērnam un ģimenei draudzīgs pagasts un dialoga meistari.

Kā 4. jūlijā nolēma komisija – par labi padarīto pagasts uzvarējis nominācijā «Zemkopība un lauku vide» un «Civila aizsardzība un ugunsdrošība», kurā nebija pieteicies.

Pašvaldības vadītāja Silvija Rabkēviča vērtēšanas komisiju sagaidīja pagastmājas pagalmā un dāvināja katram simbolu – daļu no pagasta "odziņas" – mazus ozoliņus, kas šopavasar izaudzināti no Kaives senču ozola zīles. Šo "odziņu" komisija pēc tam atzina par interesantāko.

Daudz dara iedzīvotājiem

S. Rabkēviča stāstīja, – pagasta "odziņa" izvēlēta tiešā skaistās apkārtnes dēļ: "Pagasta teritorija ir kalnaina un gleznaina, tajā ir Pumenieku, Sandera kalns un Jēkaba grava, trīs upes un 15 ezeri – pats lielākais ir Sēmes ezers (49 ha); 46% pagasta teritorijas aizņem mežs. Šī vieta piesaista iedzīvotājus, tāpēc to skaits ar katru gadu pieaug. Pagastā ir vairākas apdzīvotas vietas – Sēme, Plieņi, Rideļi, Kaive, Vilksalas un Rauda. "Visvairāk iedzīvotāju – 1/3 daļa – dzīvo Sēmes centrā; kopumā uz 1 km² – deviņi iedzīvotāji – ja ļoti skaļi kliegtu, iespējams, viens otru sadzirdētu."

Pašvaldība daudz dara iedzīvotāju labā, domājot par vidi, kādā viņi dzīvo, jo tieši tas veido cilvēku: "Izremontējām piecu daudzdzīvokļu māju kāpņu telpas, ielikām jaunas durvis, ierīkojām veļas žāvētavu; Plieņu skolas ēkā, kur ir seši dzīvokļi, nomainījām jumtu. Esam saposuši pagastmāju gan iekšēji, gan no ārpuses, nojaukuši vecos šķūnīšus, ierīkojuši ventilāciju tautas namā, regulāri remontējam skolu, tai ielikti 43 logi. Par projektos iegūtajiem līdzekļiem un pašu naudu ierīkojām telpas nevalstiskajai organizācijai «Kaprīze». Pirms mēneša ekspluatācijā tika nodots tautas nama otrais stāvs, kur ir telpas dažādiem pasākumiem, iespējams arī nakšņot." Pašvaldība vadītāja uzskata, – lai arī ieguldījumi nereti ir lieli, padarītais apstiprina – arī maza pašvaldība var izdarīt daudz.

Čakli darbos

Viens no lielākajiem uzņēmējiem Sēmē ir zemnieku saimniecība «Brīvzemnieki», kas apgūst ap 300 ha teritorijas kūdras purva (reāla darbība – 100 ha) un nodarbina ap 20 strādnieku, bet sezonas laikā ap 50. Trešdaļa kūdras tiek eksportēta kā kūdras substrāts. Divi lielākie lauksaimnieki ir SIA «Jūraskalns» (100 govju, moderna ferma, ieguldīti ap Ls 70 000), SIA «Vārpa» (314 govis, uzcelta jauna kūts, plāno celt kalti un iegādāties jaunu tehniku). Sēmes pakalnos nav viegli saimniekot, tomēr zemnieki izaudzē labas ražas. Saimniecībā «Lejnieki» audzē zirgus un ap 300 aitu; «Alejās» nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, ir 30 slaucamas govis; divu pagastu – Sēmes un Engures – teritorijā smiltsērkšķus audzē Andrejs Brūvelis. Bet «Mazceplīšos» nodarbojas ar biškopību – saimnieks Lauris Kozlovs stropus gatavo no koku stumbriem; šajā saimniecībā audzē arī kazas, zemenes.

Bērniem un ģimenei

Pagasts ir draudzīgs bērniem un ģimenei. Sēmes pamatskolā mācās 135 bērni, strādā 23 skolotāji un, kā uzskata pagasta vadītāja, skola tiks saglabāta par katru cenu. «Ratniekos» tiek rīkotas nometnes bērnu nama bērniem, bērni un ģimenes iesaistās projektos, ko organizē gan skola, gan biedrība «Montesori nams». Reizi mēnesī Sēmes baznīcā notiek ģimeņu dievkalpojums, ar Senes draudzes (no Šveices) atbalstu izveidots jauniešu centrs «Paradīze», kur jaunieši pavada savu brīvo laiku, spēlē galda spēles. Jau 15 gadus Dišleru ģimene rīko salidojumu un uzņem bērnus no Hamburgas.

Jauna katlu māja

Pagājušajā gadā pirms Ziemassvētkiem ekspluatācijā tika nodota jauna automatizēta šķeldas katlu māja, kas uzcelta par valsts naudu Ls 112 000 apmērā un pašvaldības līdzekļiem – Ls 90 000. Tas bijis ilgi lolots sapnis, jo iedzīvotāji sūdzējušies par apkuri, pie katlu mājas allaž stāvējušas lielas malkas grēdas.

«Rožlejās» pie rozēm

Pagasts lepojas ar vērienīgajām SIA «ARB agro» rožu siltumnīcām «Rožlejās», kurās saimnieko Eva un Arvis Bumbieri. Pašvaldības vadītāja uzskata, – lai arī pagasta ģerbonī atainots Senču ozols, būtu vajadzējis tajā ielikt arī rozi… "Darbs milzīgs, finanšu ieguldījums arī, bet vienlaikus tas ir arī neaprakstāms skaistums." E. Bumbiere stāsta, ka rožu barošanu, laistīšanu un telpu vēdināšanu nodrošina dators. Tomēr neiztiekot arī bez roku darba: "Likumsakarīgi – kā cilvēks jūtas, tā arī rozes jūtas; jebkuras kļūdas maksā ļoti dārgi."

Saimnieko netradicionāli

Miervaldis Mežnieks savā saimniecībā pratis apvienot gan augļkopību (divos hektāros briest plūmes, ir arī ābeļu un ķiršu stādījumi), gan eksotisko putnu un zivju audzēšanu. Turklāt saimnieko zaļi – bez ķīmijas, zemi baro, kā pats saka – ar mulču un mēsliem. Arī augļu kokus nemiglo; viņš uzskata – pat ja kāds kukainītis parādās, gan jau kāds cits to apēdīs, vai arī – viņš pats pasaulē nācis, lai apēstu citus… Un tā rodoties līdzsvars. Protams, jāpiestrādā esot, jo plūmju koki kā nosēti augļu, tāpēc daļa jānolasa, jo uzskata, ka piecas lapas baro vienu plūmi.

Jāpiebilst, ka zivis šajās mājās ir ļoti atsaucīgas un makšķerniekam ilgi gaidīt neliek – vien dažas minūtes.