Tātad bārā «Pie vecā celma» treji vīri nosprieda trīs projektus izvērst – kauslīgais literatūras profesors Burkāns vēlējās ikvienam ieskaidrot, cik lietderīgi izsist lūramos priekšmetus; pavāram Redīsiņam bija priekšlikumi seklu lāmu izmantošanai sejas barošanā, bet lidotājam – izmēģinātājam Bietei bija kas svarīgs par aizrīšanos vēstāms.
Pirmais uzstājās Burkāniņš:
– Vai kāds varbūt grib iebilst pret to, ka pirmais runāju? – viņš ieprasījās, un draugi, protams, neiebilda (vispār, nez kāpēc Burkāniņa klātbūtnē bārs allaž tukšs gadījās). Un tad nu literatūras un tikumības sargātājs Burkāns ar vārdiem: – Lūramie priekšmeti jāpadara nelūrami ar izsišanas metodi! – aši pārgāja pie praktiskās daļas. Tankš – blankš! – un viņš uzsita aci draugam Redīsam un draugam Bietei. Redīsiņam i ne vaibsts apaļajā sejā nenotrīsēja.
– Nu tad es ar par sejas maskām daudz nerunāšu, – viņš teica un arī ķērās pie demonstrējumiem. Izgāza savas glāzes saturu uz klona un tā šķieba ar krēslu Burkānam pa pieri, ka tas tik pēc krietniem pieciem mirkļiem nāca pie sajēgas. – Tas bija krietni! – Burkāns šļupstēja. Tas, ka seklā lāma bij atstājusi iespaidu uz Burkāna seju, bija acīmredzami – vīra seja bija divtik platāka uzrūgusi.
– Nu tad es par to aizrīšanos, – nopukstēja Biete un vienkārši uzkrita Burkānam virsū. Burkāns atkal bija seklajā lāmā – sprauslāja – aizrijās, no jauna sprauslāja un tad sāka kārpīties. Kad Biete piecēlās, Burkāns burtiski aizlidoja labu gabalu tālāk.
– Tātad – aizrīšanās uzlabo lidspēju, – savā novērojumu kladītē ierakstīja Biete.
Vienīgi bārmene Piepiņpumpa sadrūvējās:
– Puiši, ko jūs tik vardarbīgi! Vai tiešām domājat bērniem to skolā mācīt?
Burkāns savādi stīvi iesmaidījās un tad teica tā:
– Mēs jau neko – tik mazpulku projektus izskatījām. Zini, Veļu mēnesī bij projektu nedēļa «No zemes tu, sakne, nācis – par zemi tev jāpaliek». Jāatzīst – interesanti darbi, interesanti…