Krievijas retorika par nepilsoņu tiesībām Latvijā skan klusāk nekā pirms 5-6 gadiem, intervijā laikrakstam "Telegraf" norāda ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).

Viņš atzīst, ka jautājums par nepilsoņiem joprojām ir Krievijas dienas kārtībā, ko uzsvēris arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vizītes Latvijā laikā. Tomēr šīs retorikas spēks, paziņojumu emocionalitāte un apvainojumi būtiski samazinājušies.

"Un, es domāju, tam ir izskaidrojums – tā retorika, ko dzirdējām pirms 5-6 gadiem, nebija objektīva," norāda ārlietu resora vadītājs.

Viņš uzsver, ka savukārt Latvijas dienas kārtībā joprojām ir jautājums par mūsu valsts okupāciju.

"Mēs, [tāpat kā Lietuva], arī uzskatām, ka Krievijai ir jāatzīst netaisnība, kas tika nodarīta pagātnē. Un, lai arī tas neattiecas uz mūsdienu Krievijas politiku, bet drīzāk uz Staļina režīma laikiem, mēs tik un tā aicināsim Maskavu novērtēt šos vēsturiskos faktus un dot savu vērtējumu," sola Riekstiņš.

Ārlietu ministrs kategoriski noraida nesen Igaunijas laikrakstā "Postimees" publiskoto Šveices žurnālista un vēsturnieka Kaspara Nefa viedokli, ka Latvija attiecībās ar Krieviju ir zaudējusi "trīs pret nulle" un spēle noritējusi Kremļa labā, turklāt ar savu rīcību Latvija šķeļ Baltijas valstu vienotību. Šādu viedokli Riekstiņš raksturo kā primitīvu, bet autoru – kā starptautiskā politikā neko nesaprotošu cilvēku.

Viņš uzsver, ka visas trīs Baltijas valstis ar austrumu kaimiņu vēlas veidot lietišķas attiecības.

Latvijas un Krievijas attiecības pārdzīvojušas smagus posmus, bet pēdējā pusotra gada laikā ir pozitīvas tendences, kas apliecina, ka dialogs starp abām valstīm ir iespējams.

"Atcerieties, kā pirms 5-6 gadiem Latvijas diplomātiem pārmeta, ka viņi nemāk runāt ar Krieviju. Lietuviešus un igauņus tad rādīja kā piemēru – lūk, kādi malači, māk domāt pragmatiski. Pašreizējos apstākļos, kad mums ir dialogs ar Krieviju, atkal kāds parādās un apgalvo, ka tas ir slikti," savu sarūgtinājumu pauž ministrs.