Noticis sen gaidīts brīnums – valdība ir kļuvusi tuvāka tautai! Neticat? Palūkojiet, kā labklājības ministre lej gaužas asariņas un rāda līdzjūtīgu sejiņu katram Latvijas nabadziņam. Un viņa ne tikai šņaukājas, bet arī dara – taisa augšā visādus "ierosinājumus" un "aicinājumus", kā uzlabot šo nabadziņu dzīvi.

Pēdējā spīdošā ideja – aicinājums palielināt tā saukto GMI jeb garantēto minimālās iztikas pabalstu. Es jau, protams, gaisā lēktu, plaukšķinātu un ierosinātu ministrei galu galā iešķiebt kādu ordeni (Vai tad mums žēl?), ja vien atkal te nebūtu norakts kāds nabaga, nabaga suns.
Pašlaik šis valsts noteiktais GMI ir Ls 27 un, saprotot, ka šī summa ir gana smieklīga, pēc saviem ieskatiem vai drīzāk rocības pašvaldības piemet klāt vēl kādus desmit līdz pārdesmit latu. Nebūtu jau slikti, ja šī knapā summa kaut nedaudz tiktu palielināta, tikai – uz kā rēķina? Izrādās, valdība labklājības ministres personā grib būt labiņa uz pašvaldību rēķina, jo ne jau pati atrod naudu GMI paaugstināšanai, bet aicina to darīt pašvaldībām! Pašvaldībām, kas jau tā pašas remontē savus ceļus, skolas, maksā pabalstus un pat neoficiāli piestutē policistus, pedagogus, ārstus un ugunsdzēsējus, jo valdība jau tik daudz nedod, lai šajos inflācijas apstākļos varētu gan ēkas uzturēt, gan cilvēkus darbā noturēt.
Es jau saprotu – liesie gadi sākušies un, ja mūslaikos vēl dzīvotu bībeliskais Jāzeps, viņam sapņos noteikti govju skeleti un papuvušas vārpas vien rādītos. Taupības nolūkā pat mūsu pašu premjeram radies kāds ģeniāls plāns – viņš piedāvā nevalstiskajām organizācijām kļūt par daļēji valstiskām. Tas nozīmē, ka dažas, premjera vārdiem runājot, uzraugošās funkcijas vairs nebūtu valsts apmaksāto ierēdņu darba pienākums. Par to vispār nevajadzētu maksāt… vismaz valstij ne! Secinājumi? Nevajag pārāk ticēt publiskām asarām un valdības plāniem, jo galu galā katram pašam vien būs jācīnās par savu iztikšanu, jo valsts, vismaz šīs valdības personā pat nagrasās pilnā mērā uzturēt savas institūcijas, kur nu vēl sniegt kādu atbalstu mums – tā teikt, vienkāršajiem iedzīvotājiem. Vien jāspļauj pār plecu, lai nekad praksē nenāktos pārbaudīt, kā ir dzīvot ar Ls 27 kabatā un kilogramu putraimu azotē.