Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā noteikumu projektā par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem tiek piedāvātas izglītības iestāžu autonomijas iespējas, lai izglītības iestādes varētu izvēlēties, kuram no mācību priekšmetiem piedāvāt lielāku stundu skaitu atkarībā no skolas izvēlētā virziena un skolēnu vajadzībām.

Noteikumu projekta pielikumos pievienotajos izglītības programmu paraugos ir noteikts, ka izglītības iestāde, īstenojot savā attīstības plānā izvirzītās prioritātes, izvēlas vienu no piedāvātajiem izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plāna variantiem. Tā, mācību priekšmetu un mācību stundu plāna 1.variants nosaka katra mācību priekšmeta un mācību stundu plāna optimālo mācību stundu skaitu. Mācību stundu skaitu papildina katra izglītības iestāde pati, nepārsniedzot mācību stundu slodzi nedēļā, izņemot 3., 6. un 9.klasi. Piemēram, izglītības iestāde, kas īsteno humanitārā vai sociālā virziena pamatizglītības programmu, var noteikt papildu mācību stundu skaitu kādā no šīs jomas mācību priekšmetiem. Savukārt izvēloties mācību priekšmetu un mācību stundu plānu 2.variantu, izglītības iestāde turpina īstenot šobrīd lietoto izglītības programmu, kuras paraugu apstiprinājusi IZM.

Principi, kuri tika ņemti vērā, nosakot noteikumu projekta pielikumos ietvertos mācību stundu plāna variantus, ir izglītības iestādes autonomijas saglabāšana un patstāvīga mācību procesa plānošanas atbalstīšana izglītības iestādē. Tas nepieciešams, lai izglītības iestādēm dotu izvēles iespēju turpināt līdzšinējo mācību procesu vai arī veidot savu mācību priekšmetu un mācību stundu plānu ar atšķirīgu mācību stundu skaitu nedēļā.

Mazākumtautību izglītības programmas paraugam, kas izstrādāts, pamatizglītības programmu apvienojot ar mazākumtautību izglītības programmu, izglītības iestādes izvēlei noteikumu projektā tiek pievienots piektā modeļa paraugs. Mazākumtautību izglītības programmu piecu modeļu mācību priekšmetu un mācību stundu plāna paraugi nosaka dažādas proporcijas mācību priekšmetu apguvei latviešu valodā un balstās sadarbībā ar LU IZM izstrādātiem izglītības programmu paraugiem. Izglītības iestāde, izstrādājot mazākumtautību izglītības programmas paraugu un izvēloties vienu no valsts pamatizglītības standartā ietvertajiem izglītības programmu paraugiem (1.–5.modelis), ņem vērā izglītojamo latviešu valodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredzi. Noteikumu projekts nosaka, ka mācību priekšmeti, kuri apgūstami mazākumtautības valodā saskaņā ar mācību priekšmetu un mācību stundu plānu, var tikt apgūti latviešu valodā, izņemot mācību priekšmetu „Mazākumtautību valoda” un mācību priekšmetu „Literatūra”.

Noteikumu projekts paredz, ka no 2014./2015.mācību gada pirmo svešvalodu bērni sāk apgūt no 1.klases. Šobrīd svešvalodu apguve valsts pamatizglītības standartā noteikta no 3.klases.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece, Izglītības departamenta direktore Evija Papule uzsver: „Ja skatāmies uz skolu attīstību, tad vienmēr ir bijusi diskusija par nepieciešamo stundu skaitu mācību priekšmetos, atkarībā no skolas izvēlētā

virziena un skolēnu vajadzībām. Tāpēc gribam dot skolām pakāpenisku iespēju pašām veidot savu mācību plānu un izvēlēties, cik stundu katrā no priekšmetiem plānot. Īpaši, ja ņem vērā, ka skolai, sākot no 2014.gada 1.septembra, būs jāatrod vieta angļu valodai 1.klases skolēniem un pēc tam arī 2.klasē”.

Lai pakāpeniski iekļautu sākumskolas posmā 10 ballu vērtēšanas sistēmu, noteikumu projekts paredz vērtēšanu 10 ballu skalā vairākos mācību priekšmetos – matemātikā un latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs, latviešu valodā un literatūrā mazākumtautību izglītības iestādēs, mazākumtautības valodā 2. un 3.klasē.

Lai veicinātu veselīga dzīvesveida popularizēšanu, noteikumu projektā 1. līdz 9.klasēs ir paredzēta iespēja mācību stundās iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās pauzes izglītojamo stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.

Plānots arī, ka turpmāk, beidzot 3.un 6.klasi, bērnu iegūtās zināšanas un prasmes vērtēs ar valsts diagnosticējošo, nevis valsts pārbaudes darbu palīdzību. Šāds pārbaudes veids ir bērniem draudzīgāks, savukārt pedagogiem sniedz iespēju padziļināti pētīt bērna sasniegumus un to dinamiku.

Noteikumu projekta izstrādē tika iesaistīts Valsts izglītības satura centrs, Izglītības kvalitātes valsts dienests, notika diskusijas IZM Konsultatīvajā padomē mazākumtautību izglītības jautājumos. Lai vienotos par grozījumiem valsts pamatizglītības standarta projektā. IZM organizēja sanāksmes ar sociālajiem un sadarbības partneriem – augstskolu pārstāvjiem, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latviešu valodas asociāciju, Speciālās izglītības asociāciju u.c.

Jaunie noteikumi izstrādāti saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas nosaka, ka, Ministru kabinetā (MK) apstiprinot noteikumus par valsts pamatizglītības un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem, jāpievieno arī šo standartu prasībām atbilstošus izglītības programmu paraugus. Grozījumi arī nosaka, ka IZM izstrādā valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas un valsts izglītības standartu prasībām atbilstošus izglītības programmu paraugus.

IZM sagatavotais noteikumu projekts „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” šodien, 28.martā, atkārtoti izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, lai panāktu konceptuālu vienošanos par tā turpmāku virzību apstiprināšanai Ministru kabinetā. Pēc noteikumu projekta izsludināšanas tā saskaņošanas procesā būs jāpanāk normatīvā projekta saskaņojums ar vairākām institūcijām, kuru iebildumi projekta izstrādes laikā tika ņemti vērā daļēji.