Sagaidot Latvijas valsts 100. dzimšanas dienu, labiekārtota piemiņas vieta Pirmajā pasaules karā kritušajiem karavīriem Tukuma Meža kapos, kur blakus piemineklim un piemiņas plāksnītēm tagad novietotas lielās plāksnes jeb stēlas ar Lāčplēša kara ordeņa kavalieru vārdiem un uzvārdiem. Pēc Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un jaunsardzes centra iniciatīvas šādas stēlas ierīkotas daudzu Latvijas pašvaldību piemiņas vietās vai kapsētās ar mērķi – godināt ar Latvijas pirmo un augstāko militāro apbalvojumu laikā no 1920. līdz 1928. gadam apbalvotos latviešu strēlnieku pulku cīnītājus, Latvijas armijas karavīrus un arī ārzemniekus, kas bija palīdzējuši brīvības cīņās.  Stēlu atklāšana paredzēta svētdien, 11. novembrī, Lāčplēša dienā, kad ap 17.00 Meža kapos sāksies piemiņas brīdis. Pirms tam – no 13.00 līdz 15.00 – Pauzera pļavās būs Zemessardzes organizētās aktivitātes un paraugdemonstrējumi, bet lāpu gājiens sāksies 16.30 no Tukuma novada domes.

Vairāku gadu projekts

Lai Tukumā pirmoreiz vienkopus varētu iepazīties ar kādrerizējā apriņķa apbalvoto karavīru vārdiem, lielu darbu ieguldījusi vēsturniece, Tukuma Muzeja speciāliste Inta Dišlere.

Viņa stāstīja, ka darbs pie projekta «Atceries Lāčplēšus!» aizsācies jau 2015. gadā, kad ideju par Lāčplēša kara ordeņa kavalieru piemiņas iemūžināšanu bija izteicis Aizsardzības ministrijas rekrutēšanas un jaunsardzes centrs un aicinājis pašvaldības līdz valsts simtgadei apkopot informāciju un iegravēt karavīru vārdus šajās stēlās: “Sākotnējā pašvaldības doma bija, ka stēlās jāmin tikai mūsu pusē dzimušie karavīri, kas ir saņēmuši šo augsto apbalvojumu, bet mēs kā muzejs iebildām, ka tas nekādā ziņā neatspoguļotu patieso situāciju – tādu cilvēku bija salīdzinoši maz, taču daudz vairāk bija tādu Lāčplēša kara ordeņa saņēmēju, kas te bija cīnījušies brīvības cīņās, kas te bija dzīvojuši, miruši un apglabāti. Piemēram, Georgs Baumanis, tukumnieces Ivetas Rogas vectēvs, piedzima Latgalē, bet dzīvoja Tukumā, piedalījās Brīvības cīņās; pagājušā gadsimta 40. gados viņu arestēja un Krievijā nogalināja. Tāpēc stēlās ierakstījām kādreizējā Tukuma apriņķī (izņemot Aucē un Dobelē) dzimušos, dzīvojošos un mirušos. Pamats šim darbam bija visu ordeņu saņēmēju apkopojums grāmatā «Lāčplēša kara ordeņa kavalieri», no turienes ņemti arī vārdi un uzvārdi, savukārt šīs grāmatas veidotāji šo sarakstu bija veidojuši, pamatojoties uz Latvijas valsts vēstures arhīva dokumentiem. Bet, protams, arī mēs nianses pārbaudījām, piemēram, vairākkārt pārskatījām dienesta pakāpes, jo, kā izrādījās, no militārā viedokļa piemiņas plāksnē pareizi ir gravēt augstāko dienesta pakāpi, kādu cilvēks savā mūžā ir saņēmis, nevis to, kāda viņam bijusi ordeņa saņemšanas brīdī. Sākumā es tam nepiekritu, bet, konsultējoties Kara muzejā, izrādījās, ka tā tomēr ir. Protams, laiku prasīja arī vairākkārtīgi kļūdu labojumi, kas ne uzreiz tika ņemti vērā, bet tagad tas viss jau ir pagātnē.”

Stēlās minētie Lāčplēša kara ordeņa saņēmēji    

Ģenerālis Ludvigs Bolšteins (1888-1940), ģenerālis Fricis Virsaitis (1882-1943), pulkvedis Roberts Žanis Briesma (1891-1941), pulkvedis Jānis Rapa (1889-1947), pulkvedis Augusts Tone (1887-1949), pulkvedis-leitnants Arnolds Artums-Hartmanis (1895-?), pulkvedis-leitnants Jānis Valdis Bekmanis (1893-1943), pulkvedis-leitnants Jānis Jēkabs Briedis (1892-1942), pulkvedis-leitnants Ādolfs Bulle (1894-1955), pulkvedis-leitnants Jānis Kalniņš (1892-1979), pulkvedis-leitnants Artūrs Heinrihs Kēlers (1894-1941), pulkvedis-leitnants Arnolds Paulockis (1892-1934), pulkvedis-leitnants Jēkabs Zeltiņš (1896-1983), kapteinis Fricis Avotiņš (1897-1944), kapteinis Georgs Johans Baumanis (1891-1943), kapteinis Kārlis Jēkabsons (1897-1976), kapteinis Aleksandrs Loevings-Lēvings (1894-1975), kapteinis Žanis Mitenbergs (1898-1945), kapteinis Ernests Tone (1892-?), virsleitnants Teodors Krišs Genšens-Apse (1893-1942), virsleitnants Vilis Ģelbe (1890-1919), virsleitnants Alfrēds Grandmanis (1895-1942), virsleitnants Andrejs Kanna (1897-1941), leitnants Kārlis Fihtenbergs (1886-1919), leitnants Zigfrīds Anna Meierovics (1887-1925), kapteinis Kristaps Upelnieks (1891-1944), virsseržants Jānis Ansons (1895-1942), virsseržants Fricis Bārzdiņš (1889-1956), virsseržants Ernests Drēziņš (1897-1974), virsseržants Jēkabs Klavieris (1865-1937), virsseržants Jānis Žanis Ķergalvis (1897-?), virsseržants Roberts Rūtentāls (1895-1966), seržants Fridrichs Cernts (1898-1944), seržants Kārlis Drupalis (1896-1958), seržants Roberts Holenders (1895-1956), seržants Alfrēds Jātnieks (1898-1936), seržants Jānis Lagzdiņš (1899-1974), seržants Kārlis Ozoliņš (1895-1957), seržants Augusts Roziņdārzs-Rozendārzs (1892-1984), seržants Jānis Roziņdārzs-Rozendārzs (1900-?), kaprālis Kārlis Mateuss (1894-1969), kaprālis Aleksandrs Timermanis (1896-1981), kaprālis Vilhelms Zēlerts (1888-?), dižkareivis Fricis Auseklis (1895-?), dižkareivis Paulis Blumfelds (1893-1941), dižkareivis Arnolds Embergs (1901-1920), dižkareivis Ansis Jēkabsons (1895-1973), dižkareivis Kārlis Štāls-Stāls (1893-1966), dižkareivis Alberts Zandmanis (1892-?), kareivis Kārlis Ķēvics (1897-1926).

Ordeņa saņēmēji – filmā

Kā skaidroja I. Dišlere, interesanti, ka, sagaidot Zigfrīda Annas Meierovica pieminekļa atklāšanu 15. novembrī, kam par godu Tukuma muzejā būs apskatāma izstāde «Zigfrīds Anna Meierovics (1887-1925)», tajā demonstrēs četras filmiņas, no kurām vienā ir sižets par karavīru apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni 1922. gada 11. novembrī Esplanādē, kurā piedalījās arī Ministru prezidents Z. A. Meierovics. Toreiz tika apbalvoti deviņi no 50, kuri ir minēti stēlās: Artums-Hartmanis, Auseklis, Blumfelds, Embergs, Genšens-Apse, Holenders, Jēkabsons, Lagzdiņš un Zandmanis.