Enerģētikas jomā valstij visdrošākais ir ieguldīt savos resursos, kādi tie ir, intervijā "Latvijas Avīzei" atzīst Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.

Pēc viņa teiktā, var mācīties kaut vai no somiem, kuriem 12% elektrības nāk no biomasas.

Piebalgs uzsver, ka valdības uzdevums ir rūpēties par enerģijas efektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Tie Latvijai dotu darbu, mazākas cenas. Šie virzieni ir jāattīsta.

Piebalgs pauž neizpratni, kādēļ Latvijas valstī ir tik noraidoša attieksme pret atjaunojamiem energoresursiem. Latvijā šo resursu īpatsvars veidojas no ulmaņlaikā un padomju laikā celtām hidroelektrostacijām. Ir vēja parki, kas netiek attīstīti, ir biomasa, kas var tikt izmantota kopā ar akmeņoglēm. Šis virziens ilgi tika ignorēts. Jaunais ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) šajā jautājumā ir nedaudz pozitīvāks, atzīmē enerģētikas komisārs.

Pēc Piebalga teiktā, AS "Latvenergo" prot strādāt ar gāzi, tāpēc nevar pārmest, ka šis uzņēmums vēlas to izmantot. Taču ir jādod iespēja arī citiem ražotājiem.

"Es uzskatu, ka atjaunojamiem resursiem ir liela priekšrocība. Tādējādi var nodarbināt vietējo darbaspēku, radīt vietējo enerģiju, kuras cena ir relatīvi stabilāka. Jā, daudzas un nelielas energostacijas sarežģī sistēmu, bet tā dara daudzas valstis. Piemēram, Spānijā 24% elektrības nāk no atjaunojamiem resursiem, Vācijā šis rādītājs nepārtraukti pieaug, tur trešdaļa elektrības drīz vien nāks no vēja," saka Piebalgs.

Viņš uzsver, ka šodienas enerģētikas apstākļos ir jāskatās, kādi ir pašu resursi, un tie jāizmanto maksimāli par 100%. Tad vērts skatīties – pietiek vai ne, ir jāattīsta vēl kāda ražošana vai jāiepērk no kaimiņiem.

Runājot par gāzi kā enerģijas avotu, Piebalgs atzīst, ka tai ir savas priekšrocības – gāzes staciju var ātri uzcelt, bet cena ir svārstīga. Oglēm ir lielāki kapitālieguldījumi, bet cena ir stabilāka. "Atbilde jāmeklē nevis uz jautājumu – celt gāzes vai cietā kurināmā staciju, bet gan – kā radīt konkurētspējīgu tirgu Latvijā un Baltijas valstīs kopumā," uzsver Piebalgs.

Ja vērtē cenu stabilitāti, tad enerģētikas jomā ogles ir perspektīvākas, uzskata ES enerģētikas komisārs.

"Naftas cenas jau sasniegušas 140 ASV dolāru par barelu. "Gazprom" izteikti aizstāv formulu, tas ir – ja mainās naftas cenas, ir arī gāzes cenas izmaiņas. Pēdējais skaitlis, ko redzēju, paredz, ka par 1000 kubikmetriem gāzes cena būtu 400 dolāru. Salīdzināšanai – pagājušajā gadā vēl bija 200 līdz 250 dolāru. Tā ir pamatproblēma – tikko kāpj naftas cena, arī gāzes cena kāpj. Tas atstāj iespaidu uz elektrības cenu, kas arī pieaug," intervijā saka Piebalgs, norādot, ka oglēm cenu stabilitāte ir lielāka, kaut arī cenas ir dubultojušās līdz 130 dolāriem par tonnu. Taču izmaiņas nav tik straujas, jo ogļu tirgus ir nodalīts.

Skaidrojot, kāpēc Latvija vēlas koncentrēties uz lieliem enerģētikas projektiem, Piebalgs pauž uzskatu, ka pie vainas ir "augšanas slimība" – ir ļoti strauji jāiegūst labklājība. Labklājība saistās ar enerģētiskajiem resursiem. Lielas enerģētiskās jaudas automātiski veicina izaugsmi, kas cilvēkiem rada drošību un pārticību. Savukārt atjaunojamie resursi ir sīki un enerģijas efektivite ir ļoti ķēpīga. Tur nav lentīšu griešanas un lielu svinību, skaidro ES enerģētikas komisārs.

Tādēļ viss centrējas ap lieliem projektiem, jo tādējādi tiek cerēts ar vienu sitienu atrisināt visas enerģētikas problēmas. "Mēs zinām pasaku par skroderi, kas ar vienu cirtienu gribēja nosist septiņas mušas. Diemžēl tās mušas nesasēžas kopā. Tādēļ ir jāstrādā vairākos virzienos," saka Piebalgs.