2. decembra vakarā Baltijas jūrā pie Liepājas trīs jūdzes no krasta nogrimis zvejas kuģis «Beverīna», aģentūru «Leta» informēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera personīgā štāba Preses daļas virsnieks kapteinis Normunds Stafeckis. Kuģa apkalpe sešu cilvēku sastāvā joprojām nav atrasta.

Kā aģentūrai «Leta» norādīja Liepājas ostā, ostas Kapteiņdienests 16.20 saņēma ziņojumu, ka zvejas kuģim «Beverīna» slāpst dzinējs. Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits informēja, ka nekavējoties informācija tika nodota glābšanas dienestiem un tuvumā esošajam zvejas kuģim «Gints», kas veica visus iespējamos pasākumus.
Savukārt Jūras Spēku Krasta apsardzes dienesta virsnieks kapteiņleitnants Roberts Lakučs norāda, ka 16.40 Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas centrs saņēma informāciju no Liepājas ostas Kuģu satiksmes dienesta par to, ka zvejas kuģim «Beverīna» pārstājis darboties galvenais dzinējs. Pēc sakaru nodibināšanas ar kuģi tika saņemta informācija par to, ka situācija uz kuģa tiek kontrolēta un palīdzība nav nepieciešama. Kuģis «Gints» ieradās notikuma vietā 18.03 un uzsāka zvejas kuģa «Beverīna» vilkšanu uz Liepājas ostu.
Tālāk R. Lakučs norāda, ka 18.24 Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs deva rīkojumu JS kuģim A-53 «Virsaitis», kurš atradās jūrā, doties uz notikuma vietu, lai nodrošinātu avarējušā zvejas kuģa vilkšanas darbus un, nepieciešamības gadījumā sniegtu palīdzību.
20.55 avarējušā zvejas kuģa «Beverīna» vilkšana tika pārtraukta sakarā ar laika apstākļu pasliktināšanos un tehniskām problēmām, kas radās zvejas kuģim «Gints». Vēja ātrums rajonā bija pastiprināties līdz 20 m/s un viļņu augstums sasniedza 3 m. 21.50 «Virsaitis» pietuvojās «Beverīnai», lai sniegtu palīdzību, jo «Beverīna» dreifēja krasta virzienā un tam bija applūdusi mašīntelpa. Šīs operācijas laikā ar «Beverīnu» tika zaudēti radiosakari, jo uz kuģa pārstāja funkcionēt energoapgāde. 22.05 «Beverīna» apgāzās un strauji nogrima. No «Virsaiša» nekavējoties tika nomesti glābšanas riņķi, glābšanas plosts un uzsākta cilvēku meklēšana.
Glābšanas darbus jūrā koordinēja Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs, un to laikā tika izsaukts arī helikopters no Zviedrijas, lai palīdzētu meklēt jūrā kuģa apkalpi arī no gaisa. Glābšanas darbus apgrūtināja spēcīgs vējš, kas pastiprinājās un brāzmās sasniedza 22 metrus sekundē.
Kā aģentūrai «Leta» norādīja Stafeckis, Jūras spēku kuģis meklēšanas darbus pārtrauca 0.15, savukārt helikopters no Zviedrijas meklēšanu pārtrauca trijos naktī. Kapteiņleitnants R. Lakučs norādījis, ka 3. decembrī 7.00 cilvēku meklēšana atsākta, taču pagaidām neviens nav atrasts.
Kā apliecināja Raits, zvejas kuģis «Beverīna» pirms iziešanas bijis tehniskā kārtībā. Negadījuma apstākļi tiks izmeklēti.

Avāriju vēsture
Kā liecina aģentūras «Leta» arhīvs, 1999. gada 4. decembrī pie Liepājas ostas Ziemeļu vārtu mola vētrā nogrima neliels zvejas kuģis «Sniegs». Lai gan no sešiem kuģa apkalpes locekļiem atrastas tika piecu mirstīgās atliekas, par bojāgājušiem tiek uzskatīti visi seši kuģa apkalpes locekļi.
Pēc kuģa «Sniegs» avārijas sākotnēji tika atrastas četru bojāgājušo mirstīgās atliekas. Kuģa kapteinis tika izskalots krastā Pāvilostā, savukārt trīs zvejnieku mirstīgās atliekas tika atrastas avarējušā kuģa korpusā. Pusgadu vēlāk jūras malā Liepājā, pretī Krasta ielai, tika izskalot kuģa «Sniegs» kapteiņa palīga mirstīgās atliekas. Tomēr kuģa traļmeistara mirstīgās atliekas nav izdevies atrast joprojām.
2004. gada 10. maija naktī nepilnas minūtes laikā Baltijas jūrā nogrima zvejas kuģis «Astrīda». Zviedrijas krasta apsardze tā vraku atrada apmēram 16 līdz 20 metru dziļumā. Atrastas tika četru kuģa apkalpes locekļu mirstīgās atliekas, taču par bojā gājušiem tiek uzskatīti visi seši «Astrīdas» komandas locekļi.
Aizdomās par Latvijas zvejas kuģa «Astrīda» bojāeju tika turēts ar Kipras karogu peldošs kuģis «Vladimirs». "RoRo" tipa kuģa sardzes stūrmanis esot sacījis, ka, kuģojot Baltijas jūrā, aptuveni tajā laikā un vietā, kur nepilnas minūtes laikā nogrima «Astrīda», esot manījis vibrāciju, kas varētu liecināt, ka transporta kuģis ietriecies «Astrīdas» kreisajā bortā un pārbraucis tam pāri, pāršķeļot kuģi uz pusēm.
20. gadsimta 50. gados trīs kuģi nogrima, zvejojot Rīgas līcī. 1982. gada 6. janvārī iepretī Klaipēdai vētrā nogrima apledojusī «Tebra» ar sešiem vīriem. Savukārt 1966. gada 5. janvārī Ziemeļjūrā bāzes kuģa apkalpes acu priekšā nogrima «Tukums»; kaut arī visi 24 zvejnieki paguva tikt nost no kuģa, samisējās glābšanas darbi, un dzīvi palika tikai divi.
Bet vislielākais upuru skaits bija 1969. gada 13. martā, kad zvejas tralerim «Pāvilosta» Atlantijas okeānā uztriecās Panamas tankkuģis. Trieciens bija tik spēcīgs un negaidīts, ka izglābties nepaguva neviens no 24 vīriem.