Svētdien, 31. oktobrī, Tukuma kultūras namā atzīmēja Dainu tēva K. Barona 175. dzimšanas dienu.

Kā teica viena no šī pasākuma dalībniecēm, latviešu valodas un literatūras skolotāja Lūcija Bondare, dzimšanas diena jāsvin tad, kad tā ir. Savā uzrunā viņa atgādināja Dainu tēva dzīves gājumu, kas sākās ar bērnu dienām Strutelē un skolas gaitām Dobelē, Dundagā, Ventspilī, Jelgavā, kā arī studijām Tērbatas universitātē. Tur viņš sastop domubiedrus Krišjāni Valdemāru un Juri Alunānu, ar kuriem un vēlāk arī ar Frici Brīvzemnieku Pēterburgā un Maskavā sāk "iekustināt" latviešu garamantu vākšanu. Savā mūžā K. Barons apstrādājis (apkopojis, šķirojis un sakārtojis) 217 996 dainas, kas publicētas laikā no 1894. līdz 1915. gadam. L. Bondare aicināja novērtēt Dainu tēva ieguldījumu latviešu kultūrā, jo tautas dziesmas bijušas aktuālas visos laikos, tās skaitītas un dziedātas pat tad, kad citas nacionālās izpausmes latviešiem bijušas liegtas.
Viņas aicinājumu izdziedāt dažas mazāk zināmas dziesmas turpināja Tukuma teātra aktieri. Viņi savā priekšnesumā tautas dziesmas bija sarindojuši gluži kā Dainu tēvs savās grāmatās, atspoguļojot latvieša dzīvi no šūpuļa līdz pat kapam. Tiesa, varbūt ne tik strikti, bet par svarīgākajām norisēm gan parunājās. Un piemeklējuši arī atbilstošas dziesmas, kuras visi varēja dziedāt līdzi.
Savukārt, kad oficiālā daļa ar tējas dzeršanu bija beigusies, vārdu ņēma bijušā ansambļa «Tautasdziesma» dalībnieces, kurām piespēlēja Dace Lebeda un Anita Stikāne. Skanēja kokle, akordeons un sievu skanīgās balsis. Viena otru palabodama, tās dažai dziesmai izdziedāja pat pārdesmit pantiņu, jo katram taču zināms, ka K. Barona savākto tautas dziesmu pūram taču ne gala, ne malas…
Kā pēc tam noskaidrojām, kopīgā dziedāšana devusi ne vien prieku, bet arī rezultātu – kā stāstīja kultūras nama vadītāja Dace Lebeda, sievas esot kā trakas uz dziedāšanu un domājot par ansambļa atjaunošanu.