Saraksta numurs 8.

1. Andris Šķēle (1958), TP

Beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju mehanizācijas specialitātē. Darboties valsts pārvaldē sācis 1990. gadā, kļūdams par lauksaimniecības ministra D. Ģēgera vietnieku I. Godmaņa vadītajā ministru padomē. 1993. gadā, kad Augstākā padome izteica neuzticību ministram D. Ģēgerim. A. Šķēle uz laiku kļuva par lauksaimniecības ministra vietas izpildītāju. Nākošajos divos gados A. Šķēle oficiāli nedarbojās politikā, toties bija aktīvs uzņēmējdarbībā. 1994. gadā viņš bija arī Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora vietas izpildītājs, un tieši šajā laikā veica virknes pārtikas rūpniecības nozares uzņēmumu («Laima», «Latvijas balzams», «Staburadze», «Kaija» u.c) privatizāciju un aktīvu uzņēmējdarbību šajā un citās nozarēs, izveidojot «AveLat» grupu, ko vēlāk veiksmīgi pārdeva. Andris Šķēle bija Latvijas Ministru prezidents laika posmā no 1995. gada 21. decembra līdz 1997. gada 6. augustam un no 1999. gada 16. jūlija līdz 2000. gada 5. maijam, ir Tautas partijas dibinātājs un priekšsēdētājs. Jau kopš iepriekšējās desmitgades vidus A. Šķēle ir viens no visbagātākajiem un ietekmīgākajiem cilvēkiem Latvijā. Viņš bija saistīts arī ar vairākiem skaļiem kriminālprocesiem, piemēram Digitālās televīzijas lietu un tā saukto Jūrmalgeitas skandālu, tomēr visos gadījumos A. Šķēles oficiālā līdzdalība ir aprobežojusies ar liecinieka statusu. Īpašs jautājums ir 29 miljonu vērtais vekselis, ko uzskata par vērienīgāko projektu, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas valstij. Vēl 2004. gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) pabeidza kārtējo pārbaudi par Šķēles valstij maksātajiem nodokļiem, pārdodot jau likvidētās AS «Ave Lat grupa» (ALG) akcijas un iegūstot Normandijas salās reģistrētās ārzonas kompānijas «Bolster Management Limited» («Bolster») 29 miljonus ASV dolāru vērtu vekseli. Un atkal – valsts paliek ar garu degumu, savukārt Šķēle, šī gada septembra sākumā, atbildot uz «Dienas» žurnālistu jautājumu par to, kā viņš savienos biznesu ar politisku amatu un noņems bažas, ka varu izmantos savās biznesa interesēs, norādīja: "Kā vienmēr precīzi ievērošu likumu par interešu konfliktu novēršanu." 

Šogad viņš atgriezās politikā ar formulu AŠ2 . "Liekot spēkus kopā ar Aināru Šleseru, mēs jaudu nevis saskaitām, bet reizinām," uzskatu un interešu kopību ar Rīgas vicemēru plašsaziņas līdzekļos komentē A. Šķēle. Viņš tiek dēvēts par «mītisko Andri», jo visi zina, ka A. Šķēle ir bagāts, taču neviens tā arī nesaprot, kā viņš pie turības ir ticis. Deputāta kandidāta deklarācijā, kas iesniegta Centrālajā vēlēšanu komisijā, A. Šķēle ir norādījis savu izsniegto aizdevumu summu – 19 994 770 latu -, bet viņa parādsaistības ir 92 185 lati. Kandidātam ir arī ievērojami skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumi piecās Latvijas un divās ārvalstu bankās, vērtspapīri un privatizācijas sertifikāti. A. Šķēlem pieder viena no dārgākajām privātrezidencēm Baltijā – dizaina nams «Mākoņi», kas atrodas kāpu zonā Saulkrastu novada Lilastē.

A. Šķēlem nav neviena ekonomiski nozīmīga piedāvājuma valsts attīstībai tuvākā nākotnē. Savā «Desmit punktu programmā» viņš fokusējas uz pašam, iespējams, svarīgāko ideju – lata devalvāciju. Jau par aforismu kļuvušais A. Šķēles paziņojums «Daudzbērnu ģimene – tas ir stilīgi, mūsdienīgi un seksīgi» ir viņa pārstāvētās politiskās apvienības it kā «labā vēsts» ģimeņu ar bērniem atbalstam.

Sabiedriskās politikas centra «Providus» pētnieki atzīst, ka A. Šķēles ietekme sabiedrībā joprojām ir ļoti liela.

2. Helēna Demakova (1959), TP

Sekojot sava bijušā darba devēja Andra Šķēles aicinājumam, uz politiskās arēnas skatuves atkal ir uznākusi bijusī kultūras ministre Helēna Demakova. Politisko karjeru viņa sāka, būdama premjera A. Šķēles padomniece no 1996. līdz 1997. gadam. Trīsreiz bijusi ievēlēta Saeimā. No 2004. līdz 2009. gadam ieņēmusi kultūras ministres posteni.

Spilgta, emocionāla, pretrunīga, neparasti enerģiska personība, kas ir darbojusies nevis personisku labumu gūšanas vai partijas interesēs, bet veicinājusi kultūras vairāku nozaru attīstību. Tā H. Demakovu vērtē vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, arī Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars. Savukārt bibliotēku nozares speciālisti viņu uzskata par visveiksmīgāko ministri neatkarīgās Latvijas laikā.

Lielākais skandāls H. Demakovas karjerā ir saistīts ar Rīgas akustiskās koncertzāles projekta slepus parakstīto vairāku miljonu vērto līgumu. Tas bija viņas demisijas iemesls 2009. gadā I. Godmaņa valdības laikā, lai gan oficiāli kā formāls iegansts tika minētas veselības problēmas. Pašlaik H. Demakova ir Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja un rektora padomniece, akciju sabiedrības «airBaltic» projektu vadītāja un Rīgas tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāja padomniece.

3. Juris Dalbiņš (dz. 1954. g.), Tautas partijas biedrs kopš 1998. gada.

Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā ieguvis fiziskās audzināšanas specialitāti. Bijis 7. Saeimas deputāts, 2001. gada aprīlī nolicis deputāta mandātu, jo tika ievēlēts Rīgas domē. Kandidējot uz 8. Saeimu, bija Rīgas domes deputāts. Pašlaik ir 9. Saeimas deputāts, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs. Pērn piedalījās EP vēlēšanās.

Pēc dažiem skolā nostrādātiem gadiem iesaistījies Zemessardzē, 1994. gadā iecelts par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Ir viens no retajiem ministriem, kurš pats atkāpies no amata. To J. Dalbiņš izdarīja 1998. gadā pēc saņemtās kritikas par līdzdalību leģionāru piemiņas pasākumā 16. martā. Nepatikšanās deputāts iekūlās arī pērn, kad šaušanas sacensībās nejauši rokā ievainoja kādu karavīru.

Ir 48 000 eiro parādsaistības, skaidrās naudas uzkrājumos deklarējis sešus tūkstošus latu.

J. Dalbiņa vaļasprieks ir medības.

4. Dainis Liepiņš, LPP/LC (1967) – uzņēmējs, Jelgavas Domes opozīcijas deputāts, ass mēra Andra Rāviņa (ZZS) kritiķis. LPP/LC priekšsēdētāja Aināra Šlesera ciešs sabiedrotais. Ar toreizējā satiksmes ministra A. Šlesera gādību 2008. gadā kļuva par Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku un paralēli bija četru lielu valsts uzņēmumu («Latvijas pasts», CSDD«Latvijas valsts ceļi», «Latvijas autoceļu uzturētājs») vadītājs, vēl divos bija padomes loceklis. 2008. gadā valsts amatos vien nopelnīja vairāk nekā 130 000 latu. Pirms gada ar A. Šlesera lēmumu kļuva par Rīgas Centrāltirgus vadītāju. Pieder 20 īpašumu visā Latvijā, deklarēti vairāk nekā pusmiljons latu uzkrājumi, no tiem ap 70 000 latu jau vairākus gadus glabā skaidrā naudā, ko pamato ar neuzticēšanos Latvijas bankām. Pērn Jelgavā izvērsa plašu kampaņu cīņā par pilsētas mēra krēslu. Tajā D. Liepiņu neslēpti atbalstīja un arī pašlaik atbalsta žurnāls un interneta portāls jelgavnieki.lv, kas pieder viņa draugam Kristianam Rozenvaldam, taču tā finansēšanu D. Liepiņš noliedzis. Jelgavas Domes vēlēšanās D. Liepiņš gan neieguva cerēto atbalstu, turklāt šā gada sākumā prokuratūra kriminālprocesa rezultātā sodīja trīs cilvēkus par balsu pirkšanu LPP/LC labā pirms pašvaldību vēlēšanām.

5. Mārtiņš Zemītis (1978), TP

Kandidātam nepieder nekustami un kustami īpašumi, viņam nav kredītu, bezskaidras naudas uzkrājumu, izņemot 8500 latu skaidrā naudā. Mārtiņš Zemītis ir ieguvis labu izglītību starptautisko attiecību jomā, papildinot zināšanas arī Oksfordas un Stanfordas universitātē, ir veidojis strauju, visnotaļ veiksmīgu karjeru. Vispirms viņš strādāja lielā advokātu birojā Rīgā, tad – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Eiroparlamenta deputāts Rihards Pīks 2004. gadā M. Zemītim piedāvāja padomnieka amatu. To viņš veica līdz 2009. gadam, kad pieņēma lēmumu kandidēt Rīgas domes vēlēšanās. Ir Tautas partijas jaunatnes organizācijas priekšsēdētājs, TP valdes loceklis, apvienības «Par labu Latviju» valdes loceklis, kā arī nesen nodibinātās organizācijas «Jaunieši par labu Latviju» vadītājs. Kandidāts ir arī TP ekonomiskās programmas līdzautors. M. Zemīša īpašās prasmes ir spēja ātri uztvert informāciju, loģiski spriest un argumentēt savu viedokli. Viņš neslēpj savas ambīcijas, interneta plašsaziņas līdzekļos apgalvojot, ka "visvairāk mani interesē izglītības ministra amats".

6. Artis Podnieks (1983), TP. Latvijas Universitāti vadzinību specialitātē absolvējis 2006. gadā. Kandidāts ir pašnodarbināta persona. Nodarbojas ar jautājumiem, kas ir saistīti ar finanšu revīzijām un grāmatvedību, vēstīts Tautas partijas interneta mājaslapā. Konkrētākas ziņas par A. Podnieka darbības jomu nav atrodamas. Viņam pieder automašīna «Renault», skaidras naudas uzkrājumi 5000 latu un bezskaidras naudas uzkrājumi 844,96 eiro apmērā.

A. Podnieks nav sniedzis intervijas un pārliecinoši motivējis izvēli kandidēt Saeimas vēlēšanās. Vienīgais arguments ir viņa paustā ideja, ka "politikā nepieciešami jauni cilvēki ar mūsdienīgu skatījumu". Interneta sociālajos tīklos diskusijā par A. Podnieka kandidatūru ir izteikušies viņa skolasbiedri. Vairākums uzskata, ka kandidāts ir inteliģents un nopietns cilvēks, lai arī ne pārāk enerģisks.

7. Jevgeņija Stalidzāne (1944), LPP/LC. Latvijas arodbiedrības «Enerģija» priekšsēdētāja un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes locekle. 7. un 8. Saeimas deputāte, kandidēja arī uz 9. Saeimu, taču tajā netika. LLP satiksmes ministra A. Šlesera laikā bija padomes locekle valsts uzņēmumā «Latvijas autoceļu uzturētājs». Tolaik deklarēja 16 000 latu skaidras naudas uzkrājumus.

8. Andris Kalnozols (1968), TP. 1993. gadā ieguvis augstāko izglītību Latvijas Lauksaimniecības universitātē, ir ūdenssaimniecības un meliorācijas inženieris. A. Kalnozols ir Engures novada domes priekšsēdētāja vietnieks, Engures ostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs. Pirms tam, tieši zemes denacionalizācijas pīķa gados, bijis zemes ierīkotājs.

Precējies, ģimenē audzina divus dēlus. Ziņās, ko uzrādījis par sevi kā par deputātu kandidātu, minējis, ka īpašumā ir desmit zemes īpašumi (trīs Engures novadā, septiņi Tukuma novadā). Taču 2009. gada valsts ieņēmumu deklarācijā gan teikts, ka Engures novada Engures pagastā ir četri zemes gabali, bet Tukuma novada Sēmes pagastā – seši. Turklāt astoņi zemes gabali ir kopīpašums, lielākoties ar Andri Cīruli, taču viens zemes īpašums Engures pagastā ir kopīpašums ar Engures pagasta bāriņtiesas priekšsēdētāju Agnesi Baranovu. 2009. gadā izdarīts arī viens zemes pirkums par Ls 600. Jāuzsver, ka 2001. gadā, kad A. Kalnozols sāka strādāt par Engures pagasta padomes priekšsēdētāju, viņa īpašumā bija tikai seši zemes gabali. Pēdējos deviņos gados A. Kalnozols aktīvi veicis dažādus darījumu ar zemi, tā vairākkārt pirkta un pārdota.

A. Kalnozolam pieder traktors JIMMA (2006) automašīna Opel (2005), motorlaiva KRIM (1980), motorlaiva BELLA (2006), ir skaidras naudas uzkrājumi Ls 7000 un 2000 EUR.

Deputāta kandidāts ir prasmīgs pašvaldības vadītājs, labi orientējas saimnieciskas dabas jautājumos, viņa darbības laikā jaunas telpas ieguvusi Engures Mūzikas un mākslas skola. Pašvaldība veiksmīgi iesaistījusies vairākos Eiropas Savienības atbalstītos projektos, gan Engurē, gan pārējos pagasta ciemos ir noasfaltētas vairākas ielas. Par projekta līdzekļiem atjaunota Engures vecā jūrskola. Iniciators projektiem aizvien ir bijis A. Kalnozols. Arī lemjot par finansējumu, aizvien ir atbalstījis gan sabiedriskās organizācijas, gan pašdarbniekus, gan sportistus, gan arī individuāli talantīgus cilvēkus, piemēram, Mūzikas un mākslas skolas audzēkņus. Tomēr nav izšķērdīgs, arī pašvaldības algas, salīdzinoši ar citām pašvaldībām, ir nelielas. Ir vienkāršs, pieejams jebkuram pašvaldības iedzīvotājam, cenšas problēmas atrisināt iespējami par labu savas pašvaldības iedzīvotājiem, tāpēc iemantojis vietējo iedzīvotāju cieņu. Kā daudzi piekrastes pašvaldību pārstāvji uzskata, ka ierobežojumi, ko paredz dabas aizsardzības programmas, ir traucējoši, saimniecisko darbību kavējoši. A. Kalnozolam piemīt sievietēm piedēvēts netikums aprunāt cilvēkus aizmuguriski, tāpēc arī tiek uzskatīts par tādu kā intrigantu. Reizēm, lemjot jautājumus par sociālo palīdzību, izpaužas kategorisms un zināms kundziskums, piemēram, kategoriski uzstāj, ka trūcīgam pusaudzim, kas labi nemācās, sociālā palīdzība nav jāsniedz. Ir patmīlīgs, dažkārt ātri aizsvilstas, tomēr visai ātri spēj atgūt līdzsvaru un turpināt, piemēram, iesākto sarunu lietišķi un konstruktīvi.

9. Rihards Melgailis (1953), LPP. Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs. Pašvaldības vadītāja amatu bijušajā Vecumnieku pagastā ieņēmis kopš 1994. gada. Diplomēts lauksaimniecības ekonomists. Kandidātam gan īpašumā, gan nomā ir zeme Vecumnieku novadā, kā arī kapitāla daļas SIA «Nord Ast» un Vecumnieku kooperatīvajā krājaizdevumu sabiedrībā. Parādsaistību summa ir 10 600 latu, naudas uzkrājumu nav. Ir Latvijas Pirmās partijas (LPP) biedrs un tās Vecumnieku nodaļas vadītājs. R. Melgaiļa «ilgmūžības» fenomens pašvaldības vadītāja postenī varētu tikt skaidrots ar iedzīvotāju uzticēšanos viņa pieredzei. Daudzi viņu uzskata par labu oratoru, kurš ikvienam prot izskaidrot sarežģītas lietas vienkārši un saprotami. Šo prasmi visbiežāk min vecākās paaudzes pārstāvji. Bez ievērības nav palikusi politiķa profesionālā izaugsme, konstruktīvais vadības stils, elastīgā domāšana. Taču R. Melgailis, pēc iedzīvotāju domām, pārspīlēti negatīvi uztver kritiku, mīl uzslavas, neprot būt kategorisks situācijās, kad tas ir nepieciešams.

Pats R. Melgailis teic, ka balotēšanās vēlēšanās viņam neesot ne avantūra, ne tests. Darba gaitās esot ieguvis ievērojamu pieredzi Saeimas pieņemto likumu īstenošanā pašvaldībā.

10. Andris Tomašūns (1958), «Latvijas ceļa» biedrs kopš 1993. gada. Vēsturnieks, pedagogs, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas dibinātājs. Augstākās padomes deputāts, kurš balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Bijis Jelgavas Domes un 6. Saeimas deputāts. Grāmatu autors, darbojas vairākās sabiedriskajās organizācijās.

11. Andris Elksnītis (1952), TP. Dobeles novada Domes deputāts, pērn pēc 15 gadiem pilsētas mēra amatā šo krēslu zaudēja. 2000. gadā, lai pašvaldību vēlēšanās varētu startēt no ietekmīgāka saraksta, pameta «Latvijas ceļu», sāka sarunas par iestāšanos ZZS, taču beigās izvēlējās Tautas partiju.

12. Irēna Sproģe (1951), TP. 1975. gadā beigusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju agronomijas specialitātē. Strādā par Salas novada domes priekšsēdētāju, ir Salas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja un biedrības «Esparsete» valdes locekle. Pēc tautības lietuviete. Īpašumā ir zeme Salas novadā, pieder 55 akcijas Salas kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā Ls 550 vērtībā. Savulaik kā Salas pagasta padomes priekšsēdētāja bija viena no aktīvākajām rajona padomes sastāvā. Tautas partijas biedre un tās Jēkabpils nodaļas valdes locekle.

13. Vladimirs Samohins (1959), TP. Pedagogs, uzņēmējs, tautas kalps. Enerģisks iestādes vadītājs, gudrs un prasīgs skolotājs, optimists pat viskritiskākajos brīžos – tā par V. Samohinu presē izteikušies kolēģi. Savu karjeru pedagoga darbā sācis Daudzeses pamatskolā, kur strādājis par matemātikas skolotāju, tad Aizkrauklē vadījis pionieru namu, bet pēcāk Skrīveru vidusskolā mācījis fiziku. Vēlāk no skolas aizgājis un sācis savu privāto biznesu, jo gribējis vairāk nopelnīt. Tagad jau sesto gadu viņš atkal ir skolā – Pļaviņu novada ģimnāzijas direktora amatā, kā arī turpina vadīt SIA «Arkāns», kas sniedz dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumus. V. Samohins ir arī Pļaviņu novada domes deputāts, Tautas partijas (TP) Aizkraukles nodaļas vadītājs un TP padomes loceklis. 2009. gadā partijai ziedojis 500 latu. Deputāta kandidāts V. Samohins dzīvo Pļaviņās, bet apbūves gabals viņam ir Skrīveros. Viņam pieder divas automašīnas – 1995. gada «Volkswagen» un 1978. gada UAZ, septiņus gadus vecs motocikls «Jamaha» un divi 2001. gada izlaiduma motorolleri. V. Samohins uzrādījis skaidras naudas uzkrājumu – 14 000 latu.

14.Mudīte Priede (1971), TP. Dzīvo Ozolnieku novadā. Ir augstākā izglītība, iegūta Latvijas Lauksaimniecības universitātē, maģistra grāds ekonomikā.Darba vietas un amati: Latvijas Pašvaldību savienība, ģenerālsekretāre un valdes locekle uzņēmumā «Inovāciju Apļa tīkls»; bijusi Jelgavas rajona padomes izpilddirektore, uz līguma pamata strādājusi Jaunsvirlaukas pagasta pārvaldē, Latvijas lauksaimniecības universitātē, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Precējusies, divi bērni. Īpašumā ēka un zeme Ozolnieku novadā, pieder automašīna, 2008. gada ražojuma CITROEN, tai paša gadā reģistrēta, ir parādsaistības 82800 EUR apmērā, skaidras naudas uzkrājumu nav, bezskaidras naudas uzkrājumi Ls 5000. Tautas partijai 2008. gadā ziedojusi Ls 1000.

15.Ērika Zommere (1946), TP. Dzīvo Jelgavā, augstākā izglītība (Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts, latviešu valodas un literatūras skolotāja).

Darba vieta un amati: LR Saeimas deputāte, Baltijas lietu apakškomisijas priekšsēdētāja, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja, Tautas partijas Jelgavas nodaļas valdes locekle, Baltijas asamblejas prezidente. Ir deputāte ar stāžu – bijusi arī 7., 8. Saeimas deputāte un ir arī 9. Saeimas deputāte. Kā vēsta viņas ienākumu deklarācija, darbs Saeimā bijis ienesīgs – sākot darbu, viņas vienīgie uzkrājumi bijuši 3,93 privatizācijas sertifikāti, savukārt 2010. gada iesniegtā deklarācija vēsta, ka skaidrā naudā viņa uzkrājusi Ls 3000, bet bezskaidrā naudā – 83 287,72 eiro un Ls 1 758,17. Deputātes īpašumā ir māja Jelgavā, pieder automašīna NISSAN, 2006. izlaiduma gada, reģistrēta 2007. gadā. Tautas partijai no 2005. līdz 2008. gadam ziedojusi Ls 5600.

 16. Guntis Gelpers (1961), savienība LC. Izglītību ieguvis 2003. gadā Latvijas Universitātē, kur apguva vadībzinības. Deputātu kandidāts ir precējies un viņa ģimenē ir četri bērni. Darba ikdiena kopš pērnā gada septembra tiek pavadīta Kandavas novada domē, kur G. Gelpers pilda izpilddirektora amata pienākumus. Iepriekšējā nodarbošanās – nekustamie īpašumi – SIA «LCP» valdes loceklis un «JM-NĪ» valdes priekšsēdētājs.

Kā liecina Centrālā vēlēšanu komisijas dati, G. Gelpers reiz jau startējis vēlēšanās – no saraksta «Latvijas ceļš» piedalījies pašvaldību vēlēšanās 2005. gadā, cerot uz vietu Rīgas domē. Deputātu kandidāts norādījis, ka pašreiz viņa īpašumā ir dzīvoklis Rīgā un zeme Olaines novadā; viņam nepieder neviens transportlīdzeklis, iznomājamu īpašumu, akciju, skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumu, vērtspapīru; toties ir parādsaistības Ls

172 300 apmērā, savukārt Gelpers izsniedzies aizdevumu Ls 95 000 apjomā.

17. Imants Valers. (1961), TP. Dzīvo Jūrmalā. 1984. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvis lauksaimniecības mehanizācijas inženiera mehāniķa kvalifikāciju, bet 2004. gadā profesionālās izglītības līmenī Latvijas Universitātē ieguvis jurista kvalifikāciju. Strādājis par Smārdes pagasta padomes priekšsēdētāju, Tukuma rajona padomē bijis reģionālās attīstības komitejas un Ceļu padomes priekšsēdētājs, Rīgas plānošanas reģionā padomes loceklis, Ķemeru nacionālā parka konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks, SIA «Piejūra» Tukuma rajona padomes pārstāvis, SIA «Tukuma Airport» padomes loceklis, Tukuma uzņēmēju kluba valdes loceklis un Tukuma rajona padomes loceklis. Strādādams par pašvaldības vadītāju, I. Valers iemantoja iedzīvotāju cieņu, jo bija savaldīgs un līdzsvarots, taču vienlaikus viņa vadībā pašvaldībā valdīja visnotaļ augstprātīga attieksme pret iedzīvotājiem. Piemēram, ja pagasta iedzīvotājs savu atvasi nesūtīja uz pašvaldības teritorijā esošo skolu, tad nereti tika nospriests, ka bērnam nepienākas brīvpusdienas vai kāds cita veida pabalsts. Tomēr ar I. Valera svētību pašvaldībā tika saglabāts un attīstīts lidlauks, bijušajā PSRS kara bāzes teritorijā izveidota industriālā teritorija, kur attīstīt uzņēmējdarbību. I. Valera darbības laikā uzcēla pagastmāju, bērnudārzu, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu asfaltēja ielas Smārdē un Milzkalnē. Pagastmājā un bērnudārzā tika izmantotas progresīvas tehnoloģijas zemes siltuma iegūšanai apkures sezonā.

Tagad – Saeimas deputāts, kur darbojas nacionālās drošības komisijā, lēmis un arī atbalstījis bēdīgi slavenos grozījumus Drošības likumā.

I. Valeram pašlaik pieder divi nekustamie īpašumi Engures novadā un zeme Engures novadā, automašīna Audi (1998. reģ. gads 2007, piekabe MAZ81144, izl. gads 1990, eģ. g. 1990. Kandidāta parādsaistības – 29 000 EUR. Pieder viena paja SIA «Tukuma Patērētāju biedrība» Ls 50 vērtībā un 1,15 privatizācijas sertifikāti. Intereses cienīgs fakts ir, ka 2007. gada amatpersonas ieņēmumu deklarācija vēsta, ka I. Valera dēls Miks Valers, būdams pirmā kursa students, tēvam uzdāvinājis Ls 60 000. Šajā pašā gadā viņš manto arī zemi «Kastaņruģeļus» un 1/2 domājamās daļas no īpašuma «Ruģeļi».

I. Valers 2007. gada 5. jūnijā ir administratīvi sodīts par automašīnu sadursmes izraisīšanu. Tautas partijai no 2008. līdz 2010. gadam ziedojis Ls 5000.

18. Māris Pūķis (1948), Fizikas un ekonomikas doktors, Latvijas Universitātes docents un Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks sociāli ir ļoti aktīvs. Daudzu analītisku publikāciju autors un komentētājs laikrakstos, žurnālos un interneta medijos, radio, kā arī dažādu politisku diskusiju dalībnieks. Pērn izdotās «Pašvaldību deputāta rokasgrāmatas» galvenais autors. Spriežot pēc publikācijām, labi pārzina likumdošanu un ir apveltīts ar analītiķa spējām. Ilgus gadus bijis TB/LNNK biedrs.

Nekas cits, izņemot trīs diezgan jaunas automašīnas, kandidātam nepieder. Skaidras naudas uzkrājums ir vien 1500 latu, bet bezskaidras – 6654,59 lati un 6824,29 eiro. Māja Ogrē, divi zemesgabali Ogrē un Aizkraukles novadā ir kandidāta sievas Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieces Vitas Pūķes īpašums.