Tukuma novada domes sēdē 25. martā tika izskatīts jautājums par izmaiņām Tukuma Vakara un neklātienes vidusskolas izglītības programmās. Tā kā 5. un 6. klasēs skolēnu skaits samazinājies, deputāti nolēma, ka no šī gada 1. septembra uzņems skolēnus, sākot no 6. klases, bet 2011. gadā, sākot no 7. klases. Atbilstoši šim lēmumam izdarāmas izmaiņas pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas izglītības programmā un jāreģistrē Izglītības un zinātnes ministrijā.

Skolām par savējiem jādomā

Domes sēdē radās diskusijas par to, kur paliks bērni un jaunieši, kas gribēs šajā skolā mācīties, bet kam līdz ar šo lēmumu turpmāk šādu iespēju nebūs. Deputāts Arvīds Driķis atzina, ka šis jautājums ir aktuāls: "Var gadīties – ja nebūs šo klašu vakarskolā, uz parasto skolu šie bērni nemaz neaizies. Gods un slava skolai, kas ar šiem bērniem strādā. Turklāt, zīmīgi, ka tieši šai skolai – gandrīz vienīgajai bijušajā rajona teritorijā, ir tendence augt." Deputāte Ludmila Reimate skaidroja, ka tiem, kuri vēlēsies mācīties, bet kuru vecums pārsniegs 5. un 6. klasei atbilstošo, var mācīties eksternātā un iegūt izglītību. To, ka, viņasprāt, lēmums pareizs, atzina Izglītības pārvaldes vadītāja, piebilstot, ka nevienam bērnam uz citu skolu nav jāiet, viņi turpinās mācīties, tikai jaunus 5. klasē no nākamā mācību gada un 6. klasē no aiznākamā gana vairs neuzņems. Arī reālā situācija esot tāda, ka bērns skaits neliels, tāpēc mākslīgi uzturēt klases nebūtu pareizi. Domes priekšsēdētājs Juris Šulcs teica, ka skolu direktoriem jāsaprot – ja bērnam kaut kādā ziņā neveicas, viņu nevarēs dzīt uz 5. klasi vakarskolā; skolām jāstrādā, veidojot atbilstošas programmas, lai strādātu ar visiem bērniem.

Ne aiz vieglas dzīves

Par 5. un 6. klašu slēgšanu izvaicājām arī Tukuma un vakara neklātienes direktoru Normundu Reču.

– Ja analizētu, kāpēc bērns nāk mācīties 5. klasē uz vakarskolu?

– Visbiežāk skolēns iekavējis mācības, vai arī viņam bijušas mācīšanās grūtības. Redziet, neviens aiz vieglas dzīves nenāk mācīties vakarskolā, tātad – cilvēkam ir kādas problēmas. Un tas attiecas arī uz citu vecumu bērniem.

– Vai šis lēmums – atteikties no 5. un 6. klases – bija nobriedis pašā skolā vai arī nāca "no augšas"?

– Daļēji tas ir arī mūsu pašu lēmums, jo jau šī mācību gada sākumā radās grūtības nokomplektēt 5. klasi. Klasē jābūt vismaz deviņiem bērniem, un mācību gada sākumā tā arī bija, bet tagad palikuši seši. Daži aizgāja uz citām skolām, bet citi klāt vairs nenāca, līdz ar to vajadzēja domāt, ko darīt. Turklāt, kopš pagājušajā gadā mainījās finansēšanas modelis izglītībā un nauda sāka sekot skolēnam, skolas cenšas paturēt bērnus pie sevis.

– Vai domājat, ka tāpēc jums samazinājās skolēnu skaits 5. un 6. klasē?

– Visas pazīmes par to liecina.

– Bet varbūt šie bērni nemācās nekur?

– Varbūt… Taču reāli pēdējos divus mācību gadus tieši pamatskolas posmā skolēnu skaits samazinās. To var skaidrot arī ar demogrāfisko situāciju, taču, visdrīzāk ar to, ka skolas, kā jau teicu, cenšas noturēt savus audzēkņus pie sevis. Tādējādi būsim atgriezušies 12 gadus senā pagātnē; kad sāku šajā skolā strādāt, tajā mācījās bērni no 7. klases. Šobrīd mums ir divas septītās klases, četras – 8, trīs – 9. klases.

– Un vidusskolas posmā?

– Mūsu vidusskola ir lielākā kādreizējā Tukuma rajona teritorijā ar 330 skolēniem – četras 10. klases, četras 11. klases, četras 12. klases.

– Ar ko jūs to izskaidrotu?

– Ar to, ka cilvēkiem nav naudas, lai mācītos profesionālajās skolās pēc 9. klases – nav naudas ceļam, iztikai utt. To redzu arī pēc tā, ka skolēns iesāk kādā arodizglītības iestādē mācīties, bet pēc laika turpina izglītību mūsu skolā, jo viņam tā iznāk lētāk.

– Varbūt jums jādomā par arodskolas veidošanu uz savas skolas bāzes?

– 12 gadu laikā divi mēģinājumi ir bijuši. Pirmoreiz pirms gadiem desmit domājām veidot būvamatniecības vidusskolas filiāli, taču, pirmkārt, bija sarežģīti izveidot materiāli tehnisko bāzi, otrkārt, tolaik likums neļāva vispārējās izglītības iestādei īstenot profesionālās izglītības programmas. Tad būtu jāveido cita izglītības iestāde. Otrs mēģinājums bija saistīts ar kādreizējo rūpkombinātu – uz viņu bāzes veidot profesionālās apmācības grupas, taču tas neizdevās.

Šobrīd IZM deklarē, ka maksimāli veicinās, lai skolas varētu veidot visdažādākās programmas…

– Varbūt trešais mēģinājums būs tas laimīgais?

– Varbūt. Par to jāpadomā.

– Bet ja kāds 20 gadus vecs jaunietis gribēs iegūt pamatizglītību?

– Teorētiski šādi gadījumi var būt, bet praktiski, kā rāda pieredze, tādu nav.

– Domes sēdē teica, ka var mācīties eksternātā.

– Eksternāts ir tāda mācību forma, kurā cilvēks pats saviem spēkiem vai ar privātskolotāja palīdzību gatavojas valsts pārbaudījumiem. Šie cilvēki nenāk uz skolu, nemācās, neskaitās skolēnu sarakstā, neviens viņu zināšanas nepārbauda un uzdevumus neuzdot, viņi tikai noteiktajā laikā piesakās skolā, kurā vēlas kārtot valsts pārbaudījumus. Bet tā nav reāla mācīšanās…