Vairums lauku saimniecību, arī SIA «Nītava» pašlaik notiek labības kulšana. Birums dažādos laukos – atšķirīgs: rapsis – ļoti labs, vasarāji – labi, ziemāji – ne tik labi. Laika apstākļi šogad visai īpatnēji – te karsta saule un labība žūst, te spēcīgas lietusgāzes gādā par mitrumu. Tāpēc šogad atbildīgajiem saimniecības speciālistiem aizvien pie rokas ir graudu mitruma mērītājs, jo situācija mainās ne pa dienām, bet pa stundām. Dažviet arī kombaini grimst un tiem jāorganizē vilcēja palīdzība.

Konkurence uz zemi

Kopā ar saimniecības vadītāju Eduardu Beinaroviču apbraukājam SIA «Nītava» laukus. Viņš stāsta, ka te saimnieko vācieši, bet tur, lūk, dāņi… Kad «Nītava» sāka strādāt, tās apstrādātie lauki aizsniedza 3000 ha, bet pašlaik platības samazinājušās vairāk kā uz pusi. E. Beinarovičs stāsta, tas tāpēc, ka ar lauksaimniecību nav iespējams nopelnīt tik daudz, lai spētu konkurēt ar dāņiem vai vāciešiem, kuri par zemi spēj tās īpašniekam samaksāt ievērojami vairāk. SIA «Nītava» esot gatava maksāt Ls 1500 par hektāru. Konkurenti uz zemes iegādi ir arī Irlavas pagastā esošais briežu dārzs «Rudiņi» Viņu iegādātie tīrumi pārvēršas ilggadīgos zālājos, kur ganās savvaļas dzīvnieki. Tīrummalās sabūvēti medību torņi. Tātad uz lauksaimniecības zemes pieradinātiem dzīvniekiem kādreiz plāno arī šaut…Šķiet, diezko priecīgi nav arī citu apkārtējo saimniecību zemnieki, jo meža dzīvnieki tiek pieradināti baroties uz lauka un viņi saimniecību robežas neatšķir.

Pašlaik SIA «Nītava» īpašumā ir apmēram 600 ha zemes, taču tas ir tikai puse no nepieciešamā, lai varētu uzturēt un saglabāt lopkopības kompleksu, kurā ir 300 slaucamas govis un 300 ataudzējamas teles. Izslaukumi kāpināti un vidēji aizsniedz 5,5 tūkstošus kilogramus no govs, taču uzstādīts mērķis – sasniegt 6000 kg. Tomēr problēmas rada tas, ka vasarā slauc mazāk nekā ziemā. Ziemai tiek sagatavota laba barības bāze, bet vasarā pietrūkts ganību platību un tās praktiski ir purvā, kur zāles kvalitāte nav tik laba.

Iebildām E. Beinarovičam, ka tagad jau dažviet govis tur kūtīs, kur barību pieved. Uz ko saimnieks smiedamies atbild, ka esot vecs stagnāts un viņam grūti iedomāties govis turēt šādos apstākļos, turklāt esot taču vecumvecais teiciens, ka piens govij ir uz mēles. Lai govis turētu visu diennakti kūtī!? Tā jau esot stipri vien rūpnieciska piena ražošana, turklāt tad arī kūts jāpārbūvē. E. Beinarovičs atzīst, tam vēl nav īsti gatavs ne finansiāli, ne morāli.

Noder kaimiņu pieredze

Graudkopības nozare apgādā lopkopību ar spēkbarību. Daudz šim nolūkam tiek audzēts tritikālis, arī auzas, kvieši lopbarībai, rapsiS. Daļu izaudzēto graudu pārdod. Pašlaik zeltojas Stendes selekcijas institūtā izaudzētās šķirnes «Laima» auzu lauks. Daļu no auzu kūluma vedīs pārstrādei uz Milzkalnes dzirnavām.

Kūlumu kaltē divās nelielās saimniecības kaltēs. Bijusi arī trešā kalte, kur gatavojuši zālāju sēklu, taču to aplaupījuši metālzagļi.

E. Beinarovičs kaimiņsaimniecībā nolūkojis, ka ļoti labi par pakaišiem govīm izmanto rapša salmus. Tos paspējuši sataisīt kādus 200 ruļļus. Rapša salmi labi uzsūc mitrumu, turklāt augos esošie fitoncīdi ir dezinficējoši. Pakaiši ir smalki un nesprūst transportieru lentās. Jautāts, vai nav pārāk dārgi, ja salmus rullē ruļļos, jo dažviet skābbarību liek kurgānā vai tvertnēs, ka iznāk lētāka barība. Atbilde skan: "Kā savādāk? Svarīga ir darba ražība. Viens traktorists sarullē 200 rituļus. Cik tad tos rituļus vajag?"

Tavi graudi, mana zeme!

Pašlaik kviešu kulšana notiek «Vecratnieku» laukos. Kā stāstīja kombainieri Andris Griķis un Aldis Zvaigzne, birums esot ļoti labs. Labību uz kalti veda brāļi Pāvels un Valērijs Bogdānovi.

Par šo lauku Eduardam Beinarovičam ir īpašs stāsts. Kādreiz šie lauki 38 ha platībā piederēja Intai Bērziņai – veselības eksministra, tautpartijnieka Gundara Bērziņa kundzei, un no viņas iepriekšējos gadus SIA «Nītava» laukus nomāja. Oficiāli nomas līgums esot beidzies 2009. gada 31. decembrī, taču abas sadarbības puses sazinājušās un nolēmušas sadarbību turpināt. Rudenī saimniecība iesēja šajos laukos kviešus, un oficiāli par to līgumu noslēguši 16. februārī. Līgumā arī paredzēts punkts, ja zemes īpašnieks vēlas līgumu lauzt, tad par to jāpaziņo gadu iepriekš. Taču, kā stāsta E. Beinarovičs, jau 16. martā zemes īpašniece zemi pārdevusi Zanei Bērziņai, Irlavā esošā briežu dārza «Rudiņi» īpašnieka Gata Bērziņa māsai. Un tagad par «Vecratnieku» laukiem izcēlies konflikts. Bijām liecinieki E. Beinaroviča telefona sarunai ar G. Bērziņu, kurš teica, ka nav atļāvis kombainiem iebraukt laukos; tā kā viņš zemi no Z. Bērziņas nomājot par Ls 200 hektārā, šāda summa nu būšot jāmaksā arī E. Beinarovičam. G. Bērziņš tūdaļ ar policistiem būšot klāt un konfiscēšot kombainus… Kad E. Beinarovičs teica, ka kviešus šajos laukos taču iesējis viņš, G. Bērziņš tālrunī kliedza tā, ka blakus varēja dzirdēt katru vārdu: "Tavi graudi, mana zeme! Tev nebija tiesību braukt manā zemē. Mīca manu zemi…"

E. Beinarovičs vērsās pie bijušās zemes īpašnieces I. Bērziņas, taču viņa aicināja vienoties ar Z. Bērziņu un G. Bērziņu.

Arī mēs, redakcijas darbinieki, vēlējāmies sazvanīt G. Bērziņu – zvanījām tieši pa to pašu tālruņa numuru, no kura iepriekš tika zvanīts E. Beinarovičam, taču vīrietis, kurš uz šo numuru atsaucās, teica, ka neesot G. Bērziņš…. Savukārt I. Bērziņa no komentāriem redakcijai atteicās. "Sirds nosāp par to, ka ārzemnieki spēj dārgāk atpirkt zemi no īpašniekiem, un mums nākas no tās aiziet. Tur, protams, neko nevar darīt. Tomēr šādi nekad nav rīkojušies ne dāņi, ne vācieši, " sašutis E. Beinarovičs. Viņš zināja stāstīt, ka šis nav vienīgais konflikts ar SIA «Rudiņi» pārstāvjiem. Bijuši arī tiesu darbi, un, kas zina, kā turpmāk risināsies notikumi «Vecratnieku» lauku masīvā. Neskatoties uz šīm nevajadzīgajām problēmām, lauksaimnieka laiks ir visai ierobežots – raža jānovāc, jāizkaltē un jānogādā apcirkņos, jāstrādā un jāgatavo zeme ziemājiem, jāsēj rapsis.