Izraēlas premjerministrs Ehuds Olmerts aizliedzis jaunus būvdarbus un māju plānošanu ebreju kolonistu apmetnēs Jordānas upes rietumkrastā bez viņa atļaujas, liecina dokumenti.

ASV izdara spiedienu uz Olmertu, lai viņš ar palestīniešiem sāktu miera sarunas, kuras aptumšo strīdi par ebreju kolonistu apmetņu būvniecību okupētajā teritorijā.

Aizsardzības, mājokļu un lauksaimniecības ministriem 30.decembrī nosūtītā vēstulē Olmerts norāda, ka "ar apmetnēm saistīti jauni būvdarbi, paplašināšana, plānu gatavošana, konkursu izsludināšana un zemes konfiscēšana Rietumkrastā netiks veikti bez atļaujas lūgšanas un atļaujas saņemšanas no aizsardzības ministra un premjerministra".

Olmerta preses pārstāvis Marks Regevs pavēstīja, ka Olmerts pagājušajā nedēļā sarunās ar palestīniešu prezidentu Mahmudu Abasu vienojušies "nespert nekādus soļus, kas apsteigtu vai kaitētu jautājumiem, kuri rezervēti sarunām par pastāvīgo statusu".

Premjerministru nesagatavotu pārsteiguši vairāki Mājokļu lietu ministrijas paziņojumi attiecībā uz apmetnēm, kas radījuši saspīlējumu mēnesi notiekošajās sarunās ar palestīniešiem.

ASV pilsētā Anapolisā notikušajā miera konferencē sāktās sarunas iestrēga, kad Izraēla paziņoja par plāniem būvēt simtiem jaunu māju strīdīgajā Harhomas apmetnē Jeruzalemes dienvidu pievārtē.

Izraēlas Mājokļu lietu ministrija 4.decembrī izsludināja konkursu 307 jaunu māju celtniecībai Harhomā. Saskaņā ar ministrijas 2008.gada budžetu iecerēts šajā apmetnē kopumā uzcelt 500 jaunas ēkas, bet netālu esošajā Maales Aduminas apmetnē – 240 mājas. Ziņas par šādu projektu izraisīja palestīniešu sašutumu, kā arī ASV un Eiropas Savienības nosodījumu.

Tajā pašā laikā Izraēlas valdība apgalvo, ka Harhoma atrodas Jeruzalemes municipalitātes robežās un ir "neatņemama pilsētas sastāvdaļa".

Arī Maali Aduminu Izraēla uzskata par Jeruzalemes daļu, kas ir starp tiem lielākajiem apmetņu blokiem, kurus tā vēlas paturēt, noslēdzot galīgo miera līgumu ar palestīniešiem.

Arābu apdzīvoto Jeruzalemes austrumdaļu Izraēla sagrāba 1967.gada Tuvo Austrumu kara laikā. Pēc tam tika grozītas municipalitātes robežas un sākta jaunu priekšpilsētu būvniecība.

Palestīnieši pieprasa, lai Austrumjeruzaleme kļūtu par viņu nākotnes valsts galvaspilsētu, un pilsētas liktenis ir viens no galvenajiem sarunu jautājumiem, kurš jāatrisina līdz iecerētajam miera līguma noslēgšanas termiņam – 2008.gada nogalei.

Kad abas puses oficiāli atsāka sarunas pēc Anapolisas konferences ASV, tās solīja ievērot pirms četriem gadiem izstrādāto "ceļu karti", kurā Izraēla aicināta iesaldēt apmetņu paplašināšanu, bet palestīniešiem jāuzlabo stāvoklis drošības jomā.