Kā atzīst Sandija Kokina, meitas Ilzes dēļ reizēm ceļojumos nākoties skriet "mēles izkārušiem", lai sadabūtu un atvestu kādu papildinājumu viņas kolekcijai – kādu glītu un īpašu…olu.

Pašu pirmo oliņu atveduši no ekskursijas Igaunijā, Sāremā salā, kad Ilzei bijuši vien septiņi, astoņi gadi. Nu – pēc teju desmit gadiem, nav gluži tā, ka krājumam plauktā vairs vietas nepietieku, bet savas pārdesmit oliņas kolekcijai piepulcētas ir gan. "Šķiet jau, ka ola ir pateicīga forma suvenīriem, tomēr, kā pieredze liecina – to nebūt nav viegli atrast. Pat Ungārijā, kuru apmeklējām tieši Lieldienu laikā, nebūt nebija viegli atrast kādu kolekcijai derīgu eksemplāru," stāsta Sandija. Savukārt Ilze apgalvo, ka nekādu īpašu parametru, kādas olas ir cienīgas apmesties uz viņas plaukta, kādas – ne, nemaz tā īsti neesot. Tomēr katra no tām ir ar savu stāstu – kā atgādinājums par to, kur pabūts, kas pieredzēts. Piemēram, ir oliņa no Disnejlendas Francijā, ar visu Mikipeli un princešu pili iekšpusē. Vairāki eksemplāri ir no valstīm, kuru īpašais lepnums ir kalnainas ainavas, piemēram, Norvēģija, Šveice, Slovākija. Ir arī olas, kas atceļojušas no Itālijas vai iegādātas tepat, Latvijā, vai kaimiņzemēs.
Jo greznāks eksemplārs, jo no vairāk naudiņām, to iegādājot, nākas šķirties. Tomēr vēsturē pašus dārgākos ražojumus olu formā, proti, Faberžē olas, Ilze piepulcināt kolekcijai nemaz neplāno.
Pati senākā kolekcijas oliņa ir ģimenes relikvija – Ilzei to reiz uzdāvinājusi vecvecmāmiņa. Tā ir veidota no stikla un greznota ar ziedu pušķīti, kas gan gadu laikā nedaudz noberzies. Cik īsti šī ola ir veca – neviens nezina, bet vairāk nekā 60 gadu noteikti tai būs – spriež Sandija.
Ilze uzsver, ka tuvākajā laikā olu kolekcionēšanai ar roku atmest neplānojot. Un kaut palēnām, kaut pa vienai, uz plauktiņa olas sāk vairoties. Savs labums no šādas kolekcijas esot arī Lieldienās. Ilze neslēpj, ka bijuši gadījumi, kad viņa savas koka un akmens olas izmantojusi tradicionālajās olu kaujās. Lai cik čaumala olai būtu stipra, savu akmens atveidojumu pieveikt tā nevar. Toreiz viņa tā arī neatzinusies šajā šmaukšanās gadījumā, smej Ilze. Bet visi radi, draugi gan ir par viņas aizraušanos informēti un, pirms izaicināt Ilzi uz olu kauju, pārliecinās, vai tik atkal lietā netiek likts kāds kolekcijas eksemplārs!