Aptuveni deviņiem miljoniem Latīņamerikas izcelsmes ASV pilsoņu būs tiesības piedalīties 4.novembrī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, un gan demokrātu kandidāts Baraks Obama, gan viņa sāncensis no Republikāņu partijas Džons Makeins izmanto visas iespējas, lai nodrošinātu sev viņu atbalstu.

Abu kandidātu kampaņas štābi centušies nodibināt tuvākas attiecības ar valsts lielāko minoritāti, īpaši tā sauktajos kaujaslauka štatos – Floridā, Nevadā, Kolorado un Ņūmeksikā, kuru balsojumam var būt izšķiroša nozīme, nosakot kopējo vēlēšanu iznākumu.

2004.gadā, kad par pārvēlēšanu amatā cīnījās pašreizējais prezidents Džordžs Bušs, nacionālajā mērogā republikāņus atbalstīja 44% Latīņamerikas izcelsmes vēlētāju, kuru kopējais skaits tolaik sasniedza 7,6 miljonus.

Šobrīd tikai 23% tā saukto latino atbalsta Makeinu, kamēr divas trešdaļas gatavas balsot par Obamu, liecina sabiedriskās domas pētniecības organizācijas "Pjū pētījumu centrs" aptauja.

Tomēr tā sauktajos nestabilajos štatos Latīņamerikas izcelsmes vēlētāju partijiskā lojalitāte nav tik viennozīmīga.

"Šajos štatos ir daudz latino vēlētāju," norāda spāniski runājošo amerikāņu tiesību aizstāvības organizācijas "Democracia USA" direktors Horhe Mursulji. "Vēl vairāk, nav iespējams stingri iekļaut šos štatus nedz republikāņu, nedz demokrātu sarakstā."

Mursulji, kurš vada vienu no plašākajām vēlētāju reģistrēšanās kampaņām, uzsver, ka spāniski runājošo amerikāņu kopiena šajās pavalstīs pēdējo gadu laikā ievērojami pieaugusi.

Floridā, kur abas nometnes izvērsušas aktīvu kampaņu, aptaujas liecina, ka Latīņamerikas izcelsmes vēlētāju balsojums būs ļoti polarizēts. Sagaidāms, ka daļu spāniski runājošo ietekmēs Vašingtonas politika pret Kubu.

Horhe Mass, kurš vada pret komunistisko Kastro režīmu stingri noskaņoto Kubas Amerikāņu nacionālo fondu (CANF), nesen laikrakstā "Washington Post" publicētā komentārā pašreizējo ASV politiku pret Havanu raksturo kā "labākajā gadījumā statisku, bet sliktākajā – neproduktīvu".

Kamēr "Makeins sola turpināt Buša administrācijas politiku," Obamas "nākotnē vērstā un proaktīvā pieeja, kas Kubas tautai dod iespēju, ir daudz atbilstošāka," norāda Mass.

Taču, tāpat kā pērējos vēlētājus, arī spāniski runājošos visvairāk satrauc satricinājumi valsts ekonomikā, veselības aprūpe un izglītība.

"Tas nenozīmē, ka cilvēkus vairs nesatrauc karš Irākā," norāda Mursulji. "Kara jautājums joprojām ieņem ļoti augstu vietu latino [vēlētāju] prioritāšu sarakstā."

Tomēr no pārējiem amerikāņiem spāniski runājošos vēlētājus nošķir attieksme pret imigrāciju.

Lai gan par problēmām, kas saistītas ar imigrāciju, priekšvēlēšanu laikā tika debatēts, tās ir tik kontraversālas, ka abu partiju izvirzītie kandidāti, sākoties vispārējai kampaņai, ar imigrāciju saistītos jautājumus pamatā ir ignorējuši.

Pateicoties konservatīvo republikāņu iebildumiem, Kongress 2006. un 2007.gadā noraidīja priekšlikumus īstenot imigrācijas sistēmas reformu, taču Makeins abas reizes tos atbalstīja.

Kopš imigrācijas sistēmas reformu izgāšanās aptaujas liecina, ka Latīņamerikas izcelsmes amerikāņi arvien vairāk sliecas atbalstīt demokrātus. Šīs izmaiņas vēlētāju noskaņojumā sakrīt arī ar krasāku varasiestāžu vēršanos pret nelegālajiem imigrantiem – kopš 2006.gada decembra federālās iestādes aizturējušas tūkstošiem nedokumentēto viesstrādnieku.

Cenšoties piesaistīt latino vēlētāju atbalstu, Obama trīs priekšvēlēšanu reklāmas pat ierunājis spāņu valodā, kļūstot par pirmo kandidātu uz ASV prezidenta amatu, kas šādi rīkojies.

"Es lūdzu jūsu balsi ne tikai sev vai demokrātiem, bet [arī tāpēc], lai uzturētu dzīvu [Amerikas] sapni Jums un Jūsu bērniem," saka Obama vienā no reklāmas videoklipiem.

Abi kandidāti arī sola, ka nostiprinās Vašingtonas attiecības ar Latīņameriku, kuru Buša administrācija lielā mērā ignorēja. Tomēr eksperti uzskata, ka šo solījumu izpildi var apdraudēt globālā finanšu krīze.

Latīņamerikai uz brīdi tika pievērsta kandidātu uzmanība arī 15.oktobra debašu laikā, kad Makeins Obamam pārmeta to, ka demokrātu kandidāts nav apmeklējis valstis, kas atrodas aiz ASV dienvidu robežas, kā arī to, ka tas iebildis pret brīvās tirdzniecības līguma (FTA) noslēgšanu ar Kolumbiju.

Ilinoisas senators, tāpat kā pārējie Kongresā pārstāvētie demokrāti, balsoja pret FTA noslēgšanu ar Kolumbiju, jo pieprasīja tajā paredzēt plašāku kolumbiešu strādnieku tiesību aizsardzību.

Obama arī paziņojis, ka vēlas uzsākt sarunas par daļēju Ziemeļamerikas Brīvā tirdzniecības līguma (NAFTA) normu grozīšanu, jo, viņaprāt, Meksikai jāpiemēro augstāki daba tiesību un vides aizsardzības standarti. NAFTA tika parakstīts 1993.gadā, kad pie varas atradās demokrātu prezidents Bils Klintons.

Nākamajam prezidentam "vajadzētu atturēties no neizpildāmām cerībām" plašāku ASV interešu īstenošanai Latīņamerikā, norāda Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) Amerikas programmu vadītājs Pīters Dešezo.

Savukārt Pīters Hakims, kurš vada Starpamerikas dialoga ekspertu komisiju, uzskata, ka satricinātās ASV ekonomikas stabilizācija ir būtiskākais priekšnoteikums attiecību uzlabošanai ar Latīņameriku.

"Mūsu ekonomikas atgriešanās normālā stāvoklī Latīņamerikai ir ārkārtīgi svarīga," uzsver Hakims.