17. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts projekts grozījumiem Krimināllikumā (turpmāk – KL), kuri paredz izslēgt no KL nāves sodu. Grozījumus izstrādājusi Tieslietu ministrijā izveidotā pastāvīgā KL darba grupa, kurā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas un Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes.

Kā informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Laura Pakalne, kopš 1996. gada septembra Latvijas Republikā ir noteikts nāves soda moratorijs – nevienam tiesājamam nāves sods netiek piespriests un izpildīts. Saskaņā ar KL nāves sods piemērojams vienīgi tad, ja noziegums izdarīts kara laikā. Turklāt nāves sodu – nošaušanu – var piespriest vienīgi par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos.

1999. gada jūnijā Latvija pievienojusies 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai par nāves soda atcelšanu. Līdz ar to 2000. gada 18. maijā pieņemti attiecīgi grozījumi KL, atceļot nāves sodu par miera laikā izdarītiem noziegumiem. Savukārt 2002. gadā Viļņā tika atvērts parakstīšanai minētās konvencijas protokols par nāves soda pilnīgu atcelšanu, kas paredz atcelt nāves sodu arī par noziegumiem, kas izdarīti kara laikā. Latvijas Republika parakstīja šo protokolu un pašlaik tas atrodas ratifikācijas stadijā.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rekomendācijā pausts uzskats, ka nāves soda piemērošana pat kara laikā ir pretrunā ar pēdējā laika sasniegumiem un tendencēm un valstīm jādara viss iespējamais, lai nāves sods tiktu pilnībā atcelts.

Šobrīd viena no Eiropas Padomes darbības prioritātēm ir panākt, lai visas tās dalībvalstis ratificē Konvencijas 13. protokolu. Dalībvalstīm regulāri jāsniedz informācija starpvaldību darba grupās, kā arī Ministru Komitejas līmenī par plāniem ratificēt Konvencijas 13. protokolu un par iespējamām grūtībām ratifikācijas procesā. Šobrīd Konvencijas 13. protokolu nav ratificējušas sešas no 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm – Armēnija, Polija, Spānija un Latvija. Francija un Itālija šo protokolu paredz ratificēt tuvākajā laikā.

Kā paredz izstrādātie grozījumi, no KL normām, kas paredz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda personām, kuras izcietušas divdesmit piecus gadus no soda, ja nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu amnestijas kārtībā, tiks izslēgts vārds "amnestija". Tas nepieciešams, jo pašlaik brīvības atņemšanas iestādēs nav notiesāto, kam nāves sods aizstāts ar mūža ieslodzījumu amnestijas kārtībā un, atceļot nāves sodu, šādas personas nākotnē vairs nebūs.

Vienlaikus ar grozījumiem KL tika izsludināti grozījumi arī Apžēlošanas likumā, Latvijas Sodu izpildes kodeksā, likumā par KL spēkā stāšanās un piemērošanas kartību, kā arī izstrādāts likumprojekts par pievienošanos 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13. protokolam, kas paredz pilnīgu nāves soda atcelšanu.

Likuma grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministrijām, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Ģenerālprokuratūrai un Valsts kancelejai.