Šodien 18. decembrī Saeimas deputāti balsos par galējo novadu kartes variantu.
Neskatoties uz kritisko ekonomisko situāciju valstī, nerēķinoties ar pašvaldību iebildumiem un protestiem, valdošā koalīcija Tautas partijas vadībā iet savu ceļu droši un taisni, ne mirkli nešauboties, ka šodienas Saeimas sēdē tiks pieņemts izšķirošais lēmums par jauno novadu karti.

Un gudrākos no gudrākajiem Eiropas "labākajā parlamentā" acīmredzot maz interesē, ka ne tikai krīzes, bet tieši reformas dēļ lauku pagastos dzīve kļūs vēl grūtāka – nabadzīgāka un attālinātāka. Jo, reformu aizsākot, dotie solījumi nav izpildīti – ceļi nav sakārtoti, valsts iestādes nav reformētas, "papīru bremzēšanas" likums (ne valsts ne pašvaldības iestādes nevar no cilvēkiem prasīt dokumentus, kam jābūt kādas citas valsts vai pašvaldības iestādes rīcībā) nav iedarbināts, satiksme pasliktinās un kļūst dārgāka, tātad – arī pakalpojumi no cilvēkiem attālinās. Savukārt novadu karte, šķiet, atspoguļo tādu kā "pa draugam" modeli – kurš pagastvecis vai pilsētas domes priekšsēdētājs mācējis, pratis, varējis sarunāt, atrast draugus lēmējaugšās, bijis "pareizajā" partijā – tas arī savu novadu dabūjis…Un tas nekas, ka novadiņš tapis faktiski tā kā uz citu – apkārtējo – turpmākās dzīves rēķina. Reformai pa šiem gadiem morāle viens – ka tik pašiem labi…
Kas tad tā reforma ir par medus podu, kura dēļ valdošie un virzoši ir gatavi likt uz spēles lielas tautas daļas labklājību? Pagaidām vienīgais ticamais skaidrojumus – pašvaldību vēlēšanas. Jo mazāk pašvaldību, jo vieglāka (lasi – lētāka) cīņa par vietām tajās, jo tālāk iedzīvotāji ar savām problēmām, jautājumiem, prasībām…

Ministrs pārliecināts – novadu karti šodien pieņems

17. decembrī, dienu pirms izšķirošā Saeimas balsojuma par 109 novadu karti, žurnālistus uz preses konferenci aicināja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Viņš par balsojuma (sev, savai partijai) pozitīvo iznākumu bija pilnīgi pārliecināts: "Mans priekšlikums – Saeimai vajadzētu apstiprināt tādu novada karti, kāda tā pieņemta valdībā un kas ir ļoti labs politiskais kompromiss. Ja arī būs strīdīgi balsojumi, arī no kādas koalīcijas partijas, reforma ir neatgriezeniska un tā notiek vislabākajā laikā. Ir karte, apstiprināti reformas likumi un nākamā gada vidū būs pašvaldību vēlēšanas. Krīze un budžeta samazināšana arī pašvaldības spiež domāt radoši, objektīvi optimizēt struktūras un nonākt līdz labākai pārvaldībai. Prognozēju, ka, īstenojot reformu, pēc četriem gadiem redzēsim būtiskus uzlabojumus pašvaldību darbā, lai arī budžeta ziņā nākamais un aiznākamais gads nebūs viegls."

Balsošanas virtuvīte

– Kā, jūsuprāt, balsos ZZS?

– Lēmums būs viņu rokās. Vakar ar viņiem bijušas intensīvas sarunas premjera partijai, nekāda vienošanās nav panākta. Sabojāt politisko kompromisu, ceru, ka neizdosies, jo viņi ir pietiekami populistiski savos lēmumos un lielas loģikas tajos nav.

– Kādi ir viņu priekšlikumi?

– Pilnīga brīvprātība. Bet brīvprātības nevar būt, ja ir reforma. Brīvprātības process norisinājās 15 gadus, un tas ir beidzies. Ir jāpieņem lēmums.

– Vai jūs esat vienojušies ar citām partijām par Saeimas balsojumu?

– Bijušas diskusijas ar opozīcijas frakciju, bet mums nav līguma, taču, ja viens no koalīcijas partneriem pārkāpj vienošanos, nav cita ceļa, kā panākt valstisku balsojumu. Ja Zemnieki atbalstīs karti, nebūs slikti, ja to darītu arī opozīcija, jo tas ir atslēgas lēmums par to, kā izskatīsies mūsu valsts.

– Jūs gribējāt balsojumu Saeimā redzēt pagājušajā nedēļā? Kāpēc?

– Jo ilgāks laiks paiet, kāds var meklēt iemeslus nenobalsot. Jo ātrāk lēmumu pieņems, jo labāk, īpaši, ja nav koalīcijas vienotības. Ir svarīgs brīdis, kad atbalsta opozīcijas deputāti. Šādi svarīgi lēmumi var ietekmēt pārmaiņas valdībā. Valdību veido koalīcijas partneri, kam solījumi ir jāpilda un secinājumi jāizdara, ja kāds no partneriem balsos "pret".

– Tas nozīmē, ka koalīcijā varētu būt izmaiņas?

– Nevaru mācīt premjeru, bet kā Tautas partijas valdes loceklis uzskatu -balsojumam par tik svarīgiem lēmumiem jāatspoguļojas ministru sastāvā un skaitā. Pašreizējās koalīcijas sastāvā izmaiņas būs, ja pāriesim uz 11 ministrijām.

– Vai koalīcija ir rīcībspējīga, ja viena no partijām nenobalso?

– Ir. Valdība strādā.

Tiesu neinteresēs – kā dzīvos cilvēki

– Bet priekšā vēl Satversmes tiesa (ST).

– Tas neattiecas uz Saeimas apstiprināšanai iesniegto, bet valdības apstiprināto karti pagājušā gada decembrī. Tiesa izvērtēs tiesiskumu; tai neinteresē, vai cilvēki dzīvos labāk vai sliktāk.

– Jūs domājat, ka labāk.

– Nedomāju, ka būs labāk, ja ST atbalstīs tādu novadu izveidi, kurā ir mazāk par 1000 iedzīvotājiem. Pašvaldībās ar 1000 iedzīvotājiem nodrošināta labi ja puse no funkcijām, kas tām jādara. Līdz 5000 iedzīvotājiem šīs apjoms pieaug līdz 75%, un tikai virs 5000 iedzīvotājiem – 90 līdz 100% apmērā.

– Bet, ja ST normatīvos aktus atzīs par aplamiem? Kas notiks, piemēram, ar Pūri un Lapmežciemu?

– Jautājums, ko viņi liks darīt tālāk. Viņi var pateikt, ka šīm teritorijām jāpaliek atsevišķi, vai, otrs variants – var pateikt, ka visa karte jāpārskata. Katrs spriedums uzdos kaut ko darīt valdībai.

Viens novads rajona robežās

– Vai jūs saredzat citu modeli Tukuma novadam?

– Politiski un ekonomiski – rajona robežās. Izņēmums ir Kandavas novads, kas atrodas nostāk. Tas nav kā Lapmežciema novads, kas patiesībā ir pagasts. Protams, Tukums ir ekonomiskais centrs; atsevišķi varētu palikt piejūras pašvaldības, bet lēmums ir tāds, kāds tas šobrīd ir. Nebrīnītos, ka pēc četriem gadiem būs viens Tukuma novads. Jo arī Jaunpils novads no ekonomiskā viedokļa ir tāds…

Mūsu problēma, ka skatāmies pagātnē un nākotni nezīmējam no nākotnes, bet no pagātnes viedokļa. Tās ir bailes vienam no otra. Nepubliskais reformas mērķis ir palīdzēt pārvarēt bailes sadarboties.

– Bet lietuvieši atgriežas pie mazākiem novadiem.

– Šo viedokli izplata Pašvaldību savienība un reformas pretinieki. Jā, lietuvieši iet atpakaļ, bet viņi uzreiz pieņēma karti ar lieliem novadiem – rajonus pārtaisīja par ekonomiski dzīvotspējīgām pašvaldībām. Ja piecās sešās vietās ko maina, tā nav fundamentāla kartes maiņa.

– Vai pieļaujat, ka pēc četriem gadiem jūsu solītā augšupeja varētu nesekot?

– Būtiski, kā uzvedīsies valsts. Šobrīd valsts pārvalde ir ļoti centralizēta, mans piedāvājums četru gadu laikā daļu funkciju dabūt tuvāk reģioniem, valsts investīciju programmai jābūt reģionālai, Eiropas fondiem jābūt lielākiem pašvaldībām. Pēcreformas posmā strādāsim, lai reformu papildinātu ar finanšu līdzekļiem no valsts.

Pret pašvaldībām nenostājos

– Jums pārmet, ka, būdams pašvaldību ministrs nostājaties pret pašvaldībām…

– Esmu par pašvaldībām. Esmu par reformu. Kādreiz, kad biju Kuldīgas mērs, kolēģiem, kas iebilda, priekš kam Kuldīgai lauki, teicu – lauki dod pilsētai iedzīvotājus. Viņi pieprasa pilsētā pakalpojumus. Kur ir lielākā reformas pretestība? Tajās pašvaldībās, kas tuvāk pilsētai un no pilsētas barojas. Bet kopā iet negrib. Ja reforma notiktu straujāk, diktatoriskāk, viss notiktu savādāk.

– Balsojums Saeimā būs arī jūsu darbības mēraukla.

– Tā ir, bet neesmu Saeimas deputāts, virs manis ir komisija, Saeima. Savu darbu izdarījis valdībā. Es pat nebūšu lēmuma pieņēmēju vidū.

– Nebiedē, ka kādreiz ļaudis teiks: "Re, kādas ziepes Zalāns ziepes savārīja!"?

– Jo vairāk Zaļie zemnieki tuvina karti savai izpratnei – maziem novadiem, jo lielākas iespējas pēc tam kādam teikt, ka reforma neizdevās. Jo būs izveidotas mazas, dzīvot nespējīgas pašvaldības.

– Ir viedoklis, ka reformu īsteno, jo ir politiskā ieinteresētība.

– Un kas tur slikts? Šīs valsts pārvaldes sistēma ir demokrātiska republika. Un tajā politiskie spēki nāk ar savu programmu un piedāvā attīstību. Par to nobalso vēlētājs. Klausieties mūsu vārdos, lasiet programmas, vērtējiet darbus, balsojiet vai nebalsojiet. Sliktākais, ka iedzīvotāju aktivitāte samazinās.

Pēc kartes apstiprināšanas var būt izmaiņas

– Bet katra pašvaldība pieņēmusi lēmumus attiecībā uz novadu veidošanu un saviem deputātiem iedzīvotāji uzticējušies.

– Pašvaldības lēmumiem laiks bija ilgs, vienošanos varēja panākt. Šobrīd lēmums ir valdības un Saeimas rokās.

– Jūsuprāt, protestēt vajadzēja ātrāk?

– Ne tikai protestēt. Vajadzēja iet ar savu piedāvājumu. Protestētāju ir divas grupas – vieni ir pret jebkuru karti, otri iebilst pret konkrētu veidojumu – šajos viedokļus Saeimas komisija ieklausījās.

– Vai pieļaujat, ka opozīcija var savākt parakstus, lai piespiestu Prezidentu neizsludināt likumu?

– Domāju, ka tā nebūs, jo tā tiek apdraudētas pašvaldību vēlēšanas. Ceru uz saprātu, neskatoties uz politiskajām ambīcijām. Pagājušo ceturtdien tādas iniciatīvas bija, bet tika atsauktas.

– Kas notiks, ja Saeima veiks izmaiņas novadu kartē?

– Komisija robežu ir novilkusi – 109 novadi. Ja priekšlikumu mainīs, tad komisijas darbs bijis veltīgs.

– Spurdziņa kungs teica, ka novadu karte nav akmenī iecirsta.

– Pēc Saeimas lēmuma – jā. Neesmu to slēpis. Pēc kartes pieņemšanas, pēc vēlēšanām atsevišķas pašvaldības turpinās brīvprātīgi apvienoties. To arī likums paredz. Tāpēc paredzējām kritēriju – 2000 iedzīvotāju novada centrā un, kā minimums, 4000 novadā. Turklāt viens ir runāt par rajona funkciju pārņemšanu, bet otrs – to izdarīt praktiski. Gribu redzēt, kā šīs funkcijas realizēs novads ar pusotra līdz 2000 iedzīvotāju. Tas ir fakts, ka šādos pagastos lielākā daļa naudas aiziet administrēšanai un attīstības iespējas ir ierobežotas.

– Krīzes laikā mazākā vienībā ir vienkāršāk izdzīvot…

– Izdzīvot – jā, bet ne attīstīties.

– Bet vai par attīstību vispār var runāt?

– Var. Neskatoties uz budžeta samazinājumu, nav pārtraukta neviena Eiropas programma pašvaldībām.

– Bet pašvaldības saka, ka nebūs līdzfinansējuma?

– Jo lielāka pašvaldība, jo lielākas iespējas to uzkrāt. Ir labāki cilvēki, kas strādā, ir lielākas manevra iespējas ar budžetu.

– Šobrīd uz pašvaldībām gulstas atbildība par sociāliem jautājumiem.

– Zinu pašvaldības, kas rezervējušas naudu sociālajām vajadzībām un šo budžetu palielina par 30%; nav citas izejas, cilvēkiem pabalsti būs vajadzīgi. Pašvaldības nav signalizējušas, ka būtu problēmu. Mēs strādāsim visu janvāri, lai izvērtētu investīciju programmas, Eiropas naudas un to, kas notiek ar pašvaldību līdzfinansējumu.

– Atsevišķiem novadiem līdz centram jāmēra vairāk nekā 50 km, un nav nodrošināts sabiedriskais transports.

– Pagasta centrā pakalpojumu apjoms saglabāsies. Politiskā vadība būs novada centrā. Sabiedriskais transports ir jānodrošina vietējā līmenī; redzam, ka Ls 200 000 daudzviet ir investēti tieši sabiedriskajā transportā. Tikko pagasti reāli saies kopā, būs plāni, kā pakalpojumus nodrošināt. Ja būs vajadzīga metodiska palīdzība, palīdzēsim, bet nākotnes investīciju programma būs atkarīga no novadu kartes. Problēmas ir tajās teritorijās, kuras ir pret reformu un neko nodrošināt neplāno.

– Teicāt, ka četru gadu laikā pašvaldības dzīvos labāk, bet ir piemērs – vienu no pirmajiem novadiem valstī – Kandavas novadu, dotē ar gandrīz ar pusmiljonu latu un nekāda izaugsme nav paredzama.

– Izlīdzināšanas fonda sistēma nav domāta kā mūžīga dotāciju sistēma; tai jānovērš problēmas, kas gadu gaitā radušas Latvijas teritorijā, piemēram, iedzīvotāju migrācija un nodokļu piesaiste dzīvesvietai. Četru, piecu gadu laikā plānots pāriet uz citu sistēmu; arī man būs priekšlikumi par investīciju sadali un uzņēmuma ienākuma nodokļa daļas novirzīšanu pašvaldību finansēšanai.

Ar nepaklausīgajiem rīkosies bargi

– Jūs kā ministrs esat atgādinājis, ka teritorijas plānojumam jābūt apstiprinātam. Vai paspēsiet atstādināt kādu no amata?

– Esmu ticies ar 11 pašvaldību vadītājiem (10. decembrī E. Zalāns tikās arī Lapmežciema pašvaldības vadītāju Edmundu Pētersonu. – Red.) Esmu sapratis, ka daļa ir vadītāju ir strādājusi, taču dažādi apstākļi nav ļāvuši laikus nonākt – ar pusotra divu gadu nokavēšanos – līdz gala lēmumam. Bet daļa pašvaldību vadītāju ignorē likumu. Līdz janvāra vidum izvērtēs vairāk nekā 30 pašvaldības. Jāsaka, problēmas, ko šādu pašvaldību vadītāji ienes nākamajos novados, ir pietiekami lielas. Tas nebūs patīkams lēmums, jo ne jau sods ir galvenais, bet esmu gatavs atbilstoši ministrijas izvērtējumam atlaist noteiktu daļu no šiem pašvaldību vadītājiem, tādējādi viešot cerības, ka pirmsvēlēšanu periodā aktivitātes notiks. Sekas bezdarbībai ir tādas, ka pirms dažām dienām biju spiests atcelt lēmumus, ko šo pašvaldību vadītāji bija pieņēmuši par valsts zemju iegūšanu savā īpašumā. Bet tās nav iegūstamas, ja nav teritorijas plānojuma. Daļai pašvaldību vadītāju nav atbildības vēlētāju priekšā un es kā ministrs nepieļaušu, lai tas turpinās.