NATO uzlidojumu gadadienā Serbija kritizē Kosovu kā NATO valsti

Pieminot devīto gadadienu kopš NATO uzlidojumu sākuma, Serbijas premjerministrs Vojislavs Koštuņica pirmdien paziņoja, ka viņa valsts Kosovas dēļ tika bombardēta tāpēc, lai izveidotu "NATO valsti".

Pieminot devīto gadadienu kopš NATO uzlidojumu sākuma, Serbijas premjerministrs Vojislavs Koštuņica pirmdien paziņoja, ka viņa valsts Kosovas dēļ tika bombardēta tāpēc, lai izveidotu "NATO valsti".

"Tagad ir vairāk nekā skaidrs, ka nežēlīgajai Serbijas sagraušanai NATO uzlidojumos bija tikai viens patiess mērķis – pārvērst Kosovas provinci par pasaulē pirmo NATO valsti," paziņoja Koštuņica.

Intervijā aģentūrām "Tanjug" un "Beta" Koštuņica paziņoja, ka NATO valsts izveidošana sākās ar ASV Bondstīlas militārās bāzes izveidi Kosovā un ANO plānu padarīt NATO par galveno varu Kosovā.

Tas "atklāja patieso mērķi, kāpēc Serbija tika tik intensīvi iznīcināta un kāpēc 17.februārī tika nelikumīgi pasludināta NATO valsts", paziņoja Koštuņica.

"Taču, tāpat kā jebkura cita Balkānos atnākusī vara, aizies arī šī," pavēstīja nacionālistu līderis, kura valdība šomēnes sabruka saistībā ar dziļo šķelšanos par Kosovas zaudēšanu.

1999.gada pavasarī NATO uzsāka 78 dienas ilgu Serbijas bombardēšanas kampaņu, lai piespiestu serbu spēkus pamest Kosovu, kas tika apsūdzēti albāņu vajāšanā. Pēc uzlidojumiem Kosovu pārvaldīja ANO un NATO, bet Serbija pār to saglabāja nominālu suverenitāti.

Uzlidojumi tika vērsti pret infrastruktūru, valdības un komerciālajām ēkām, tiltiem un dažos gadījumos arī pret skolām, slimnīcām un medijiem.

Tiek lēsts, ka bombardēšanā tika nogalināti 1200-2500 cilvēki. No tiem 1002 bija Dienvidslāvijas armijas karavīri, bet pārējie bija civiliedzīvotāji, tostarp 89 bērni. Saskaņā ar Serbijas datiem, ievainoti tika aptuveni 10 000 cilvēku.

Pēc NATO spēku ierašanās Kosovā no tās uz Serbiju aizbēga aptuveni 230 000 serbu un citu minoritāšu, lielākoties čigāni, liecina ANO Bēgļu lietu pārvaldes (UNHCR) dati.

Nav vēl komentāru.

Pievieno komentāru