Naftas cenas Ņujorkas biržā otrdien piedzīvoja 17 gados lielāko kritumu vienas tirdzniecības sesijas laikā.

ASV vieglās jēlnaftas cena augusta piegādēm Ņujorkas biržā nokritās par 6,44 dolāriem līdz 138,74 ASV dolāriem (61,18 latiem) par barelu. Tas bija lielākais vienas dienas kritums kopš 1991.gada janvāra.

Trešdienas rītā Āzijas tirgū ASV vieglās jēlnaftas cena mazliet palielinājās līdz 138,96 dolāriem (61,28 latiem) par barelu.

Arī "Brent" jēlnaftas cena augusta piegādēm Londonas biržā otrdien nokritās par 5,17 dolāriem līdz 138,75 ASV dolāriem (61,19 latiem) par barelu. Trešdienas rītā Āzijas tirgū "Brent" jēlnaftas cena mazliet pieauga līdz 139,08 dolāriem (61,33 latiem) par barelu.

Naftas cenu pazemināšanās sakrita ar ASV centrālās bankas – Federālo rezervju sistēmas – priekšsēdētāja Bena Bērnenka ziņojumu Kongresā par stāvokli ASV ekonomikā.

Bērnenks informēja kongresmeņus, ka ASV ekonomikā pagaidām nav vērojama lejupslīde. ASV centrālā banka prognozēja šā gada ASV ekonomisko pieaugumu 1,0-1,6% apmērā, mainot aprīlī prognozētos 0,3-1,2%.

Tomēr viņš brīdināja, ka ASV ekonomikai draud vairāki riski, ieskaitot potenciāli bīstamu inflācijas pieaugumu un nestabilitāti finanšu tirgos.

Analītiķi norāda, ka satraukums biržās ir saistīts ar bažām, ka ekonomiskās attīstības palēnināšanās ASV, kas ir pasaulē lielākais naftas patērētājs, kaitēs pieprasījumam pēc jēlnaftas.

Trešdien gaidāms valdības iknedēļas ziņojums par ASV energoresursu krājumu stāvokli, kas var ietekmēt situāciju biržā.

Naftas cenas 2008.gada sākumā pirmo reizi pārsniedza 100 dolāru atzīmi, bet pagājušajā piektdienā sasniedza kārtējo rekordu virs 147 ASV dolāriem par barelu.

Kopš gada sākuma naftas cenas pasaules tirgū ir pieaugušas jau par gandrīz 50%, savukārt gada laikā naftas cenas ir dubultojušās.

Rekordaugstās naftas cenas daudzviet pasaulē ir izraisījušas protestus un bažas par ekonomisko attīstību.