Folkloras kopa «Milzkalnieki» Meteņus svinēja Brīvdabas muzejā, kur citus pasākuma ciemiņus sagaidīja ar maskām, jautrām dziesmām, rotaļām un citām izdarībām. Meteņdienas svētītāju vidū bija arī kultūras ministrs Ints Dālderis. Viņš ļāvās ietērpties budēļu maskā – dzeltenā kleitā un gan dziedāja, gan gāja rotaļās, gan kopā ar pašiem mazākajiem dalībniekiem meklēja Meteņa mēzienā sniegā sakritušās konfektes.

Meteņa tradīcijas ir arī visu veidu vizināšanas. To varēja darīt gan ragavās, gan zirga kamanās, gan, zirga sedlos sēžot. Un bija interesanta sakritība, ka ašajam, melnajam, apsedlotajam zirdziņam vārds arī bija Dālderis. Tad nu ministrs ņēma burkānu groziņu un devās apraudzīt – citi teica krustbērnu, citi – vārda brāli. Toties «Milzkalniekiem» bija prieks, ka vislabāk Dālderim garšoja folkloristes Svetas saimniecībā audzētie burkāni.

Meteņdienas ticējumi

*Labi pavadīta Meteņdiena nodrošina bagātu un raženu gadu.

*Meteņos dedzina saules riteni – saules simbolu.

*Lai vairotos labums un veselība, Meteņos ļaudis pēra ar kadiķu slotiņu.

*Lai bērni būtu gudri, jādod viņiem ēst cūkas šņukurs, bet, lai būtu skaists rokraksts – cūkas aste.

* Meteņdienā dzer alu, kas jāizmaisa ar ugunskurā nokaitētu ratu tapu.

*Meteņdienas vakarā sniegs jāveļ kamolā, lai kāpostiem aug lielas galvas.

* Ja grib no dārza atbaidīt kurmjus, tad jāņem pīlādža iesms, Meteņos uz tā jācep gaļa un iesms jāsaglabā līdz pavasarim, kad ar to jāizbaksta kurmju rakumi.

* Ja Metenī palāse pil kaut tik daudz, lai gailis var nodzerties, tad būs labs gads

*Meteņos no sirds var lielīties, tad viss augs un stiepsies garumā.

*Meteņdiena vēstī Ziemas beigas

* Meteņdiena aiziet un atnāk Pelnu diena.