Politiķu cīņās ar grimstošo valsts ekonomiku, reizēm nepamanīta paliek rosība, ar kādu tajā piedalās vietējie uzņēmēji. Lai gan tieši viņu spēja noturēties, mainīties un pastāvēt tad arī notiekts šīs pilsētas un valsts nākotni. Tieši tāpēc arī mēs – «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» – cenšamies pamanīt ikvienu pozitīvu kustību…

Šomēnes durvis vēris SIA «Saga» mēbeļu veikals Tukumā, Raudas ielā 34 – pagaidām vēl bez izkārtnes un plašāka iekārtojuma, tomēr pats notikums ir gana svarīgs, zinot, ka līdz šim SIA «Saga» ražotās mēbeles Latvijā nebija nopērkamas. Lai iepazītos ar uzņēmumu un to, kāpēc ražotāji pievērsušies vietējam tirgum, uz sarunu aicinājām SIA «Saga» ražošanas daļas vadītāju Andri Kozindu.

Veikala atvēršana – pirmais solis attīstībā

A. Kozinda:

– SIA «Saga» Latvijas tirgū veiksmīgi darbojas jau 20 gadus – no mazas ražotnes Rīgā, Ventspils ielā (vēlāk Krasta ielā), esam kļuvuši par vienu no vadošajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā; ražojam liekti līmētas mēbeles un to sastāvdaļas. Pērnā gada novembrī uzņēmums paplašinājās – pārņēmām SIA «Tuko T» saimniecisko darbību; uzsākām korpusa mēbeļu ražošanu no bērza, MDF (kokšķiedru plākšņu), finierētu skaidu un citiem moderniem materiāliem. Esam pārņēmuši arī visus «Tuko T» darbiniekus, jo darba vietu saglabāšana ir viena no uzņēmuma prioritātēm. Ražotne ar diviem korpusiem atrodas Tukumā, bet centrālais birojs – Rīgā; šobrīd nodarbinām 240 darbinieku (lielākā daļa no tiem – vietējie cilvēki).

Ņemot vērā pasaules ekonomisko krīzi, Latvijas mēbeļu ražotājiem šis nav tas vieglākais laiks. Tomēr ticu, ka esam stipra komanda – mēs strādājam un pat attīstām savu uzņēmumu. Ja līdz šim produkciju ražojām eksportam uz Skandināvijas valstīm, Eiropu un ASV, tad šobrīd sperts pirmais solis mazumtirdzniecības veikalu ķēdes izveidē, atverot mēbeļu veikalu Tukumā. Pagaidām gan vietas trūkuma dēļ neesam izlikuši visu produkciju, taču maijā telpas tiks paplašinātas un pircēji varēs novērtēt piedāvājuma daudzpusību. Top arī mājas lapa internetā (tās adrese – www. saga-group.lv), kur būs pieejams preču katalogs.

Pasaules tirgū ar pasaules dizaineru vārdu

– Vienā no abiem ražošanas korpusiem top korpusa mēbeles (masīvas lielgabarīta iekārtas, galdi, kumodes, vitrīnas un tamlīdzīgi). Paši iepērkam apaļkokus un tepat, Tukumā, tos sazāģējam – tātad, jau no paša sākuma varam kontrolēt kokmateriālu kvalitāti. Uzņēmuma četrās kaltēs materiālus izžāvē, līdz tie sasniedz vajadzīgo mitrumu – gatavai mēbelei tas nedrīkst pārsniegt 8% (plus mīnus 2%), jo citādi sākas deformācijas, plaisāšana un citi "brīnumi".

Ražotnēs ir modernas CNC iekārtas (ciparu vadības darbagaldi), kas ļauj būt elastīgiem pasūtījuma apjomu ziņā un garantē kvalitāti. Lai arī tās nemaksā maz, tomēr uzskatām tās par labu ieguldījumu uzņēmuma attīstībā.

Otrs ražošanas iecirknis nodarbojas ar liekti līmētām saplākšņa mēbelēm – tie ir krēsli, galdi, suvenīri un dažādas mēbeļu komponentes. Ražošanā izmantojam bērza skaidas, no kurām līmējam liektu formu blokus; ārējai apdarei var izmantot jebkāda koka sugu – šobrīd strādājam ar riekstkoka, ozola, zebrano, venges koka un bērza apdari, kā arī dažādiem mākslīgajiem materiāliem – melamīna un lamināta virsmām ar lielāku nodilumizturību. Papildus piedāvājam arī polsterētus izstrādājumus – spilventiņus un krēslu muguriņas, neliela izmēra matračus; izmantojam dabīgās ādas un citus materiālus pēc klienta vēlmes.

– Kas nosaka produkcijas sortimentu – dizaineru idejas vai pircēju vēlmes?

– Veidojot savu kolekciju, strādājam ar pasaules klases dizaineriem. Tas ir viens no veidiem, kā iekarot eksporta tirgu – iet pasaulē ar pazīstamu dizaineru vārdu. Tomēr izmantojam arī vietējo dizaineru idejas – tā, piemēram, 2002. gadā izveidotās «Kino» kolekcijas autors ir dizaina mākslinieks Ervīns Pastors; tāpat realizējam arī uzņēmuma talantīgo darbinieku idejas – tā tapis funkcionālais mēbeļu komplekts bērnistabai. Cenšamies ņemt vērā arī klientu vēlmes – pēc veikala atvēršanas Tukumā gaidām atsauksmes par kolekciju.

Viens no tuvākajiem mērķiem ir izveidot savu veikalu ķēdi Rietumeiropā; konkrēti Vācijā – arī tā būs iespēja izzināt pircēju vēlmes un iespēju robežās tās īstenot; tāpat ir kompānijas, kas vēršas pie mums ar jau gatavu vēlmi un mēs to tikai realizējam.

– Vai ir kas tāds, kas jūsu mēbeles atšķir no citu ražotāju piedāvājuma?

– Šobrīd vairāk esam pazīstami kā liekti līmētu mēbeļu ražotāji; un otra iezīme ir kvalitāte.

– Koks ir gadsimtos pārbaudīts materiāls, taču vai saskatāt jaunas iespējas jaunu tehnoloģiju un materiālu izmantošanā?

– Pavisam noteikti. Pašam man patīk tikai dabīgs koks, taču veidojam arī lētāku mēbeļu klāstu no MDF materiāliem; neatsakāmies arī no finierētas skaidu plates. Runājot par pavisam sintētiskiem materiāliem, tādiem kā plastmasa, kas mēbelēs kļūst aizvien populārāki, pašlaik par to izmantošanu nedomājam, taču, kas zina – varbūt mainīsimies līdzi pieprasījumam. Šobrīd nav ne tādu iekārtu, ne arī atbilstoši izglītotu darbinieku; mēs neattīstām jaunas nozares, bet paplašinām esošās.

– Cik lielā mērā esat gatavi panākt pretī klientam, piedāvājot produkciju no lētākiem materiāliem, vienkāršāka dizaina vai, pat piedāvājot tikai mēbeļu sagataves?

– Pirmais solis ir veikala atvēršana, kur pieejamas mēbeles bez papildu uzcenojuma. Kvalitātei ir jābūt vienmēr, taču piedāvājam dažādas kolekcijas – modernākas un līdz ar to dārgākas, un lētākas…

– Tomēr līdz līmenim "saliec mēbeli pats" vēl neesat nonākuši?

– Nē, tam domāti veikali no sērijas «Dari pats», kas piedāvā slīpētas detaļas« no kurām pats var kaut ko sameistarot. Dzīve rādīs, tomēr mums ir, vismaz manā izpratnē, viena fantastiska kolekcija – kā lego tipa konstruktors, kas nopērkama pa daļām; var salikt lielāku skapi vai mazāku; iekombinēt stūrī un tamlīdzīgi. Savu ofisu pilnībā esam aprīkojuši ar šāda tipa mēbelēm.

Uzcītīgam darbam jānes augļi

– Koksnes cena ir ievērojami kritusies – vai šis laiks mēbeļu ražotājiem ir izdevīgs?

– Pārsvarā izmantojam Tukuma rajonā zāģētos bērzus. No ekonomiskā viedokļa – jo garāku ceļu materiāls jāved, jo dārgāks būs galaprodukts (tāpēc nav gudri iepirkt koksni citos reģionos). Koks ir dzīvs materiāls (to jāprot izžāvēt un uzglabāt), tāpēc mēs kokmateriālus iepērkam atbilstoši ražošanas plānam – mēnesī vidēji 250 m³ koksnes. No vienas puses šobrīd materiālu varam iepirkt lētāk nekā pirms pusotra gada, tomēr no otras puses – mazinās cilvēku pirktspēja ne tikai Latvijā, bet visa pasaulē. Tas atstāj iespaidu uz pasūtījuma apjomiem un ražošanas noslodzi. Respektīvi – krīze nedod pozitīvu pienesumu. Šis laiks ir grūts tieši ražotājiem, tomēr jebkurā gadījumā – kādam ir jāražo! Jautājums ir par mūsu komandas spēju ieiet jaunos tirgus apstākļos. Mums jāpiedāvā kvalitatīva prece, jaunas idejas un labs klientu apkalpošanas serviss. Uzskatu, ka mēs to spējam un rezultātam jābūt.

– Kādus jaunus tirgus cerat apgūt – varbūt Krieviju?

– Ar Krieviju visai grūti sadarboties, jo nereti rodas problēmas muitā un līdzīgi šķēršļi. Esam uzsākuši sadarbību ar Ukrainu, kas mums ir jauns tirgus.

– Ko teiksiet par konkurenci Latvijā?

– Pagaidām konkurenci Latvijā vēl neizjūtam, jo mazumtirdzniecības ķēdi vēl tikai veidojam. Konkurenci jūtam Eiropas līmeni, taču nemitīgi cenšamies uzlabot kvalitāti, servisu un panākt zemāku cenu.

– Vai viegli būt ražotājam Latvijā?

– Nav viegli, jo, pirmkārt, ražošana prasa lielus ieguldījumus (ceļš no baļķa līdz mēbelei ir pietiekami garš process), un neaizmirsīsim arī Ķīnu, kas mēbeļu tirgū ir ļoti spēcīgs konkurents. Protams, materiālu un cenu ziņā nevaram ar šo lielvalsti konkurēt, tāpēc īpašu vērību pievēršam kvalitātei. Mūsu mēbeles neizjuks pēc triju – četru nedēļu lietošanas.

Tāpat ražotājam ir jādomā par darbiniekiem…. Tā nav kaut kāda pirkšanas – pārdošanas nozare, kur pietiek ar diviem menedžeriem, vienu pārdevēju un īrētu noliktavu. Tomēr neraugoties uz to, ka nav viegli, ticu, ka centība un mērķtiecība dod savus augļus.

– Runājot par kvalitāti, jārunā arī par apzinīgi paveiktu darbu. Kā motivējat cilvēkus labi strādāt?

– Kā teica mans labs kolēģis – "Ražošana sākas ar disciplīnu". Jā, pret disciplīnas jautājumiem attiecamies ļoti nopietni. Par katru nolaidību darbinieks tiek brīdināts.

– Kas tad vislabāk stimulē labam darbam – sodi, laba samaksa vai vienkārši risks krīzes laikā palikt bez darba?

– Visi šie faktori, tomēr vissvarīgākā ir komandas sajūta. Teikšu godīgi, mana darbadiena sākas ar to, ka izeju cauri visiem cehiem un sasveicinos ar cilvēkiem; ja kāds pienāk parunāties par problēmām, tad uzklausu. Domāju – tas vien jau dod sajūtu, ka strādājam visi kopā.

Otra lieta – ik pa laikam rīkojam kopsapulces, kur izrunājam sāpīgās lietas – kā dzīvojam, uz ko ceram un kāda ir situācija uzņēmumā; par klientiem, pasūtījumiem un tamlīdzīgi – lai veidotos sapratne par katra atbildību kopīgajā lietā. Protams, neaizmirstam arī to, ka godīgam un centīgam darbam jābūt labi atalgotam.