No nākamā gadu jābūt būtiskiem uzlabojumiem bērnu kopšanas pabalstu izmaksas sistēmā, tostarp, jāpagarina māmiņalgas saņemšanas ilgums līdz bērna pusotra gada vecumam – to otrdien, 10. jūlijā, uzsvēra Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti. “Šī gada budžetā ir izveidojies pārpalikums māmiņu algu pozīcijā, kas ir līdzvērtīgs visu griestu atcelšanai 2013. gadā nepieciešamajiem līdzekļiem," sacīja apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks.

“Šodienas diskusijā nonācām pie vairākiem secinājumiem, kurus jāņem vērā, lai būtiski uzlabotu atbalstu ģimenēm ar maziem bērniem. Pirmkārt, atcelt regresivitāti 50% apmērā vecāku pabalstiem, tādējādi nodrošinot, ka māmiņas bērna kopšanas laikā saglabā to pašu ienākumu līmeni kāds bija strādājot – iespējams būtu jānosaka maksimālo izmaksu apjomu, piemēram,1000 vai 1200 latu, tādējādi, ievērojot arī solidaritātes principu. Otrkārt, pagarināt māmiņalgas izmaksu pilnā apmērā līdz bērna pusotra gada vecumam jau ar nākamo gadu, iespējams veicot pāreju pakāpeniski. Treškārt, noteikt minimālo vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu 70% apmērā no minimālās algas, iespējams, diferencējot, lai šādu atbalstu noteikti saņemtu jaunās māmiņas, kuras vēl mācās vai studē, jo tieši viņas tuvākajā nākotnē būs sociālo iemaksu veicējas, strādājot kvalificētu darbu. Ceturtkārt – arī strādājošajām māmiņām ir jāsaņem vecāku pabalsts, iespējams līdzīgi kā Igaunijā tas varētu tikt ierobežots pie noteikta kopējā ienākuma līmeņa. Piektkārt – kā mērķis uzliekams princips, ka bērna kopšanas pabalsts tiek aprēķināts no abu vecāku algām, lai abi vecāki varētu veltīt laiku bērna kopšanai līdz pusotram gadam," skaidroja I. Parādnieks, aicinot deputātus pārrunāt to savās frakcijās, lai jau ar 2013. gada 1. janvāri varētu stāties spēkā būtiski uzlabojumi, kas veicinātu dzimstības pieaugumu.

Deputāte Inga Vanaga (RP) akcentēja, ka uzmanība jāpievērš aspektiem, kurš saņem bērna kopšanas pabalstu – vai tā ir sieviete, kas studē, saņem minimālo algu vai neko nedara. Savukārt, deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka pašreizējā sistēmā ir izveidojusies diskriminācija pret gados jaunām māmiņām, piemēram, kas vēl studē. Tāpat J. Dombrava norādīja, ka, domājot par pabalstu sistēmas uzlabošanu, jāņem vērā abu vecāku iespējas.

Lai nemainītos ģimenes ienākumi, jādod iespēja abiem vecākiem rūpēties par bērnu – 50% strādāt un 50% saņemt pabalstu, šādu priekšlikumu izteica deputāte Inga Bite (RP).

Vecāku apvienības «Māmiņu klubs» vadītāja Sandija Salaka informēja par organizācijas veikto aptauju, kas tika izveidota sadarbībā ar demogrāfijas lietu apakškomisiju, kurā 51% ģimenes vēlētos vismaz trīs bērnus, ja vien to varētu atļauties. Vecākus attur no ģimenes pieauguma sarežģītie finansiālie apstākļi, māmiņu algu izmaksu ierobežojumi un grūtības atgriezties darba tirgū. Pārsteidzoši maz vecāku – tikai 1% vēlas vienu bērnu. Tas nozīmē, ka uzskats, ka Latvijā cilvēki nevēlas vairāku bērnu ģimenes, ir maldīgs, norādīja S. Salaka.

Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns sacīja, ka ir jāatceļ ierobežojumi strādājošajiem vecākiem, turklāt pašreizējais minimālais bērna kopšanas pabalsts ir nepieņemams. Arī P. Leiškalns uzsvēra, ka pabalsts jāveido no abu vecāku algām.

Labklājības ministrijas pārstāve Ināra Baranovska deputātus informēja par bērnu kopšanas pabalstu sistēmu Latvijā un citās valstīs, norādot, ka ir virkne valstu, kurās nemaz nav šāda pabalsta, piemēram, Dānijā, Šveicē, Lihtenšteinā.

Apakškomisijas priekšsēdētājs I. Parādnieks uzsvēra, ka viens no svarīgākajiem faktoriem, lai sievietes izdarītu izvēli par labu bērnam, ir stabilitāte un finansiālais nodrošinājums, kas diemžēl krīzes laikā tika izjaukts. “Brīdī, kad valstī ir iestājusies izaugsme un budžets pildās krietni labāk kā plānots, ir īstais laiks pieņemt lēmumus par finansiālā atbalsta palielināšanu ģimenēm," norādīja I. Parādnieks.