Kad valsts pasaka, ka laiks iesaldēt algas un aizmirst par algas pielikumiem, šaubu nav – ir krīze. Valsts darba inspekcijas valsts darba inspektore Agrita Auziņa uzskata, ka situācija ir smaga gan uzņēmējiem, gan darbiniekiem. Daudzo parādu dēļ uzņēmēji spiesti spert radikālu soli – apturēt algu izmaksu, savukārt darba ņēmējiem nekas cits neatliek, kā sūdzēties.

– Vasaras sākumā, vaicāta par aktuālākajām darba ņēmēju sūdzībām, jūs teicāt, ka visbiežāk nākas risināt dažādus ar darbinieku atlaišanu saistītus jautājumus. Vai šai laikā situācija ir mainījusies?

– Ekonomikā vērojama lejupslīde – rūpnieciskā izaugsme apstājusies, tiek slēgti uzņēmumi, atlaisti darbinieki. Šībrīža lielākā nelaime – uzņēmumi darbiniekiem neizmaksā algas. Un cilvēki nāk, zvana, runā, interesējas, kāpēc viņu tiesības tiek pārkāptas. Diemžēl mēs varam likt sodus, kas no maija kļuvuši stipri lieli, bet mēs nevaram uzņēmēju piespiest no kases izņemt naudu un samaksāt. Vienā gadījumā naudas nav, otrā gadījumā uzņēmējs rīkojas ļaunprātīgi, mēģina pazust.

– Ko jūs darāt šādā situācijā?

– Aicinām rakstiski, lūdzam policijas palīdzību. Ja darba devējs policijai sola, ka ieradīsies skaidrot situāciju, bet neierodas, tad jādomā, ka rīcība zināmā mērā ir ļaunprātīga…

– Dzirdēts, ka valstī pieaug maksātnespējas pieteikumu skaits. Vai šādi gadījumi ir arī mūsu rajonā?

– Konkrētu uzņēmumu nosaukt nevaru, bet divi gadījumi ir, iespējams, būs trīs.

– Kas jādara šo uzņēmumu darbiniekam?

– Tāpat kā visiem pārējiem, kam ir naudas pretenzijas, jāpieprasa neizmaksātā darba samaksa – jāraksta oficiāli sagatavota prasība, jāizrēķina nesamaksāta naudas summa. Ja tiesas ieceltais administrators var naudas līdzekļus atrast, tad izmaksā. Ja nē, algas prasījumus novirza Maksātnespējas aģentūrai. Bet šis process ir ilgs.

– Vai administrators prasīs darba līgumu?

– Jābūt gatavam uzrādīt. Ir bijis tā, ka administratoram nav dokumentu ne par darbiniekiem, ne algām, tad darbinieka līguma eksemplārs ir ātrākais pierādījums.

– Dzirdēts, ka maksātnespējas gadījumos pirmās savās prasības piesaka kredītiestādes, piemēram, bankas, un darbiniekiem ir maz cerību uz savu algu…

– Tā nav mūsu joma, bet pēc pieredzes varu teikt – banka parasti uzliek arestu parādnieka kontiem, bet algām vajadzētu būt tām, ko vajadzētu ļaut izmaksāt. Protams, viss atkarīgs arī no uzņēmēja vai administratora spējas cīnīties par saviem darbiniekiem.

– Vai uzņēmēji interesējas, ko darīt?

– Tukums ir aktīva pilsēta. Uzņēmēji interesējas, kā likumīgi atbrīvot darba ņēmējus, lai neiesūdz tiesā. Darba devēji atklāti pasaka, ka viņiem nav samaksāts par saražoto, precēm, pakalpojumiem, līdz ar to paši pasaka, ka nevar izpildīt visas saistības. Uzņēmēji cīnās, kā var, par savu uzņēmumu.

– Ko darīt darbiniekam, ja algu līdz šim saņēmis regulāri, bet tagad algas diena pagājusi, bet naudas nav? Labākajā gadījumā darba devējs plāta rokas, sliktākajā – viņa vairs nav.

– Jāmēģina noskaidrot, kad algu sola. Atbilde – "nezinu" – neder, jo uzņēmējam vajadzētu to vismaz prognozēt. Bet var saprast darba devēju, kas nezina, kurā brīdī kāds parādnieks samaksās. Bija gadījums, kad aizkavējās algas izmaksa no piektdienas līdz pirmdienai un cilvēks sūdzējās. No likuma viedokļa viss ir pareizi – ja algas diena iekrīt brīvdienā vai svētkos, nauda jāizmaksā pirms brīvdienām vai svētkiem. Protams, ja sūdzība ir, mēs to izskatām. Nereti gan tad, kad sazināmies ar uzņēmumu, nauda ir samaksāta. Pēc banku dokumentiem to var redzēt.

– Ja cilvēks nolemj gaidīt, cik ilgi?

– Tas atkarīgs no apstākļiem, kādos dzīvo. Ja ir pelnoša otra puse un ja iespējams iztikt, tad algas nemaksāšanu cilvēks pacietīs ilgāk. Bet ja viens pats audzina bērnu un alga ir dzīvības jautājums, tad par kādu paciešanu var būt runa?!

– Vai sūdzoties panāks tūlītēju naudas izmaksu?

– Tūlītēju noteikti ne. Valsts darba inspekcija, kā jau teicu, no kases nekādu naudu neizņem. Dažreiz mūsu sodi (no 14. maija par darba tiesību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu var piemērot sodu juridiskai personai no brīdinājuma līdz Ls 700) var mudināt uzņēmēju rīkoties.

– Darba devējs var teikt – nebūtu sūdzējušies, nebūtu jāmaksā sods un varētu izmaksāt algu…

– Tas nav iesmels, lai nepiemērotu sodu, ja tas jāuzliek. Taču, kad darba devējs saprot, kādas sekas radīs algas nemaksāšana, nereti viņš atrod naudu un samaksā. Jāņem vērā – lai sodu piemērotu, mums vispirms jāsecina, vai nauda nav maksāta apzināti un ļaunprātīgi. Tanī pat laikā, – ja mūsu vizīte sagādā algu darbiniekiem, esmu gatavai iet pie uzņēmējiem katru dienu, bet… Ne visos gadījumos mēs varam problēmas atrisināt. Ja nauda kontā neienāk, arī mūsu vizīte to neradīs. Tā ka katra situācija ir atšķirīga, ar to jārēķinās. Bieži vien uzņēmējs dara visu, lai uzņēmumu noturētu, – nesaku, ka tāpēc var nemaksāt algas, bet nevar teikt, ka visiem viss vienalga. Grūti klājas daudziem, un tas, kurš vēlas strādāt, meklē risinājumus.

– Vai par atlaišanu ziņo arī valsts iestāžu darbinieki?

– Valsts ir skaidri pateikusi, ka darbinieki jāatlaiž. Daži cilvēki no valsts un pašvaldību iestādēm par šo atlaišanas kārtību pie mums ir interesējušies, bet tādu nav daudz. Piemēram, Zentenes pamatskola ir konsultējusies par darba jautājumiem…

– Vai jums ir informācija par kolektīvās atlaišanas gadījumiem?

– Šāda informācija jāiesniedz Nodarbinātības valsts aģentūrai. Taču, cik zināms, uzņēmēji neizmanto kolektīvo atlaišanu, bet gan cenšas vienoties ar darba ņēmēju un izmantot pušu vienošanos.