Tikko mūs pārsteidza «Parex bankas» glābšana, tad iespējamais valsts bankrots, vēl dažas ziņas par zemnieku bankrotiem un, lūk – atkal jauna neiepriecinoša vēsts – Zemkopības ministrija saskaņā ar 4. decembrī izdoto Ministru prezidenta rezolūciju un Latvijas Kokrūpniecības federācijas lūgumu nolēmusi palielināt ciršanas apjomus a/s «Latvijas valsts meži» apsaimniekotajos valsts mežos.

Dod atļauju 4 miljonu kubikmetru izciršanai

Valsts meža dienests ir izvērtējis situāciju un konstatējis, ka «Latvijas valsts mežu» pieaugušās un pāraugušās audzēs ir uzkrājies 108 miljoni kubikmetru koksnes, no tiem 88,5 miljoni kubikmetru mežaudzes neatrodas dabas aizsardzības teritorijās. Aprēķināts, ka, palielinot maksimālo atļauto koku ciršanas apjomu par Latvijas kokrūpniecības prasītajiem četriem miljoniem kubikmetru 2009. un 2010. gadā, koku ciršanas apjoms varētu palielināties par 19,5%. Zemkopības ministrs M. Roze ir pieņēmis lēmumu palielināt ciršanas apjomus valsts mežos par 4 miljoniem kubikmetru 157 50 hektāru apjomā. Ministraprāt, šis palielinājums neesot būtisks, jo koksnes resursu uzkrājums Latvijā esot ļoti liels. Palielinot ciršanas apjomus būšot iespējams stabilizēt koksnes nodrošinājumu un saglabāšot 10 000 darba vietas meža nozares uzņēmumos, tikšot novērsts arī eksporta ieņēmumu samazinājums. (Nav gan izvērtēts, ka eksportēt koku šobrīd nozīmē to atdot teju par pusvelti, arī ministra minētais nozarē strādājošo skaits netiek apstiprināts, atbilstoši statistikas datiem. – Red.)

Iebilst Latvijas Dabas fonds

Šim nodomam iebilst Latvijas Dabas fonds, kas aicina valdību nepieņemt sasteigtus un nepārdomātus lēmumus un nemaldināt sabiedrību par šā lēmuma neitrālo ietekmi, kā arī veikt koku ciršanas apjoma palielinājuma ietekmes uz vidi stratēģisko novērtējumu. Latvijas Dabas fonds atgādina, ka mežs nodrošina ne tikai koksnes resursus, bet arī ar koksnes iegūšanu nesaistītos pakalpojumus sabiedrībai, kas tiks negatīvi ietekmēti, palielinot koku ciršanas apjomus.

Latvijas Dabas fonds norāda, ka Zemkopības ministrijas ierosinājums nav zinātniski pamatots. Ievērojama daļa no īpaši aizsargājamiem meža biotopiem un sugu dzīvotnēm, ko atbilstoši nacionālajiem normatīviem un starptautiskām saistībām mūsu valsts apņēmusies aizsargāt, atrodas ārpus apdzīvotām teritorijām valsts un privāto īpašnieku mežos. Pašlaik četriem no desmit ES aizsargājamiem meža biotopiem Latvijā ir nelabvēlīgās aizsardzības statuss, kā rezultātā samazinās melno stārķu un dzelteno dzegužkurpīšu skaits. Līdz šim valsts institūcijas nav pietiekami nodrošinājušas valsts starptautisko saistību – dabas aizsardzības objektu pienācīgu kartēšanu un oficiālu reģistrēšanu, kā arī nav veikušas atbilstošu izpēti, lai apzinātu to savstarpējo mijiedarbību un ekoloģisko funkciju nodrošināšanu.

***

Šie neiepriecinošie paziņojumi gada nogalē radīja ne tik vien skumjas pārdomas, bet arī bažas par to, ka drīz vairs Latvijā nebūs vecu, skaistu mežu, jo jau tagad, braucot pa mūsu valsts ceļiem, rēgojas apcirptie plikie kalnu pakauši. Vai tiešam iespējams cirst vēl vairāk? Vājš mierinājums ir tas, ka daļa mežu ir privātajās rokās un tos tikmēr, kamēr nebūs cenas, necirtīs. Turklāt zudusi arī ticība valdības teiktajam. Daudz melu un faktu slēpšana klaji izpaudās raidījumā «Kas notiek Latvija». Maz ticams apgalvojums, ka palielinātā mežu izciršana saglabās 10 000 darba vietas. Tagad mežistrādes brigādes ir skaitliski samazinājušās, mežus zāģē ar modernajiem harvesteriem. Kur tad ir tās daudzās darba vietas? Arī zāģētavas, cik zināms, lielākoties pieder zviedriem, un darbi ir mehanizēti pietiekami augstā līmeni, lai strādājošo skaits nebūtu liels. Jaunajā gadā nāksies pie šiem jautājumiem vēl atgriezties, lai nu par ko, bet par mūsu mežiem ir jācīnās! Izņemot cilvēkus un mežu, mūsu valstī taču citu bagātību nav…