Reizi divos gados kādā no novadiem kopā tiek aicināti cilvēki, kam rūp dzīve Latvijas laukos – norisinās darbs tā sauktajā «Lauku parlamentā». Un šoreiz no 15. līdz 18. jūnijam šis pasākums notika Kandavā, kur tika aicināti piedalīties arī ministriju un valsts iestāžu pārstāvji, speciālisti, lai pēc iespējas koncentrētāk pastāstītu, tieši kas tiek darīts lauku labā, ņemot vērā, ka “lauki ir praktiski viss, kas ārpus Rīgas”.

Lielākoties, sekojot uzstādījumam, tika runāts par dažādām atbalsta formām un projektiem, kas jau īstenoti vai tikai vēl padomā. Tomēr galvenā atziņa, kuras motīvs caurvija visu pasākumu – svarīgākais ir cilvēks! Ja nebūs cilvēku, kuriem lauki ir dzīves veids un arī pastāvīga darba un dzīves vieta, nekādi ieguldījumi – vai tie būtu Eiropas fondi, vai valsts budžets – situāciju neuzlabos un attīstību neveicinās.

Kultūras ministrijas sekretārs Sandis Voldiņš vairākkārt uzsvēra, ka pēdējos gados arvien vairāk, ja tā var teikt, kultūras nonāk laukos. Līdz 2023. gadam projektu naudas maksimāli tiks mēģināts izkliedēt pa iespējami plašāku teritoriju, veidojot kultūrtūrisma ceļus, lai cilvēkiem nebūtu tikai punkts viens un punkts divi, bet arī pa ceļam būtu kur piestāt.” (Jāpiebilst, kā redzams kultūras kartē, mūspusē valsts naudu kultūras jomā paredzēts ieguldīt vienīgi Engures novadā – Šlokenbekas muižā, parkā pie jūrskolas un Engures pludmalē. – Red.).

Atgriežoties pie lauku dzīves praktiskās puses, par tendencēm un finansēm pastāstīja arī Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa. “Mūsu kopējā pārliecība ir, ka Latvijas lauku attīstība ir visas valsts kopēja atbildība. Un lauku attīstības un dzīvotspējas galvenās atslēgas ir lauksaimnieciskā ražošana, vides un dabas resursu saudzēšana – ļoti rūpīga saudzēšana, lauku telpas saglabāšana.”

Vairāk lasiet laikraksta otrdienas, 27. jūnija, numurā ŠEIT!