Latvijai ir gaidāmi grūti tikai 18 mēneši, ja vien valdība neizdarīs kaut ko ārkārtīgi stulbu vai nebūs vēl lielāka finanšu šoka no ārpuses, intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" uzsver ietekmīgā izdevuma "The Economist" Centrālās un Austrumeiropas tirgu ilggadējs apskatnieks Edvards Lūkass.

Viņš nedomā, ka Latvija varētu sekot Īslandes pēdās un nonākt uz bankrota sliekšņa.

"Jūsu veiksme ir tā, ka Latvija tā arī nekļuva par lielu finanšu centru Baltijā, kā tas tika iecerēts 90.gados. Tā ir milzīga atšķirība. Īslandes valūta tika aktīvi tirgota, Latvijas lats netiek aktīvi tirgots. Īslandes bankas masveidā devušas kredītu ārvalstīm, vairums Latvijas banku pašas ir ņēmušas ārvalstu kredītus. Ekonomikas struktūra ir citāda," skaidro eksperts.

Kā papildu atšķirības viņš arī min Latvijas dalību Eiropas Savienībā un ārvalstu valūtu rezerves.

Lūkass akcentē, ka vienīgais kopīgais starp Latviju un Īslandi ir tas, ka šīs ir mazas valstis ar lielu tekošā konta deficītu. Taču iemesls šim deficītam ir atšķirīgs.

"Manuprāt, grūti laiki Latvijai ir gaidāmi tikai 18 mēnešus, ja vien valdība neizdarīs kaut ko ārkārtīgi stulbu vai nebūs vēl lielāka finanšu šoka no ārpuses. Taču būtībā jūsu finansiālā veselība šobrīd ir atkarīga no Zviedrijas. Ja jūs domājat, ka ar Zviedrijas ekonomiku viss būs kārtībā, tad arī ar jums viss būs kārtībā," sola "The Economist" žurnālists.

Viņš arī kategoriski nepieļauj iespēju, ka lats tiktu devalvēts. "Es vienkārši nesaprotu, ko tas varētu palīdzēt. Ja eksporta apjomi kristos un imports strauji pieaugtu, ja būtu nepārprotams tirdzniecības bilances deficīts, tad varētu teikt, ka maiņas kurss ir pārāk augsts. Taču man ticamāk liekas, ka reālā ekonomika pielāgosies maiņas kursam, nevis vajadzētu pielāgot maiņas kursu," skaidro eksperts.